Visā Eiropā strauji aug elektrības cena. Kas pie tā vainojams? 45
Imants Frederiks Ozols, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Elektrības cenām strauji augot visā Eiropas Savienībā (ES), arvien skaļāka kritika izskan Eiropas Komisijas (EK) virzienā. Eiropas Padomes prezidents Šarls Mišels kritizējis Eirokomisiju un tās vadītāju Urzulu fon der Leienu par pārāk vēlu reaģēšanu enerģētikas krīzes sakarā. Par problēmām komisijas darbā enerģētikas krīzes sakarā nule ziņojuši arī anonīmi avoti. Turklāt šī nav pirmā reize, kad šogad mediju slejās parādās kritiskas iebildes.
Kritika no Beļģijas
Pārmetumus EK paudis arī Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Krū. De Krū un Šarls Mišels, kurš ir agrākais Beļģijas premjerministrs, divos atsevišķos paziņojumos kritizējuši komisiju par novēlotu kopīgu bloka rīcību enerģētiskās krīzes risināšanā.
Eiropadomes prezidents Mišels savu kritiku pauda intervijās vairākiem starptautiskiem medijiem. Piemēram, britu “The Guardian” to apraksta kā “vāji slēptu kritiku”, kaut gan “rīcību atkārtoti pieprasījuši Eiropas Savienības valstu līderi”. Ietekmīgā britu izdevuma rakstā Mišels citēts, uzsveram: “Nedrīkst zaudēt ne dienas”, pieprasot, lai komisija ceļ “konkrētus piedāvājumus galdā”, cik drīz vien iespējams – negaidot ikgadējo EK priekšsēdētājas uzrunu par stāvokli savienībā 14. septembrī.
Tikām Aleksandrs de Krū jau augusta nogalē nāca ar brīdinājumu, ka ES negaida vis viena, bet gan piecas līdz pat desmit grūtas ziemas. “Ar labu vadību (grūtības) var samazināt līdz pieciem gadiem. Ar sliktu vadību – tie būs desmit,” Beļģijas premjera teikto citējuši beļģu laikraksti.
Jāatzīst – Beļģijas valdības vadītājs jau agrāk, tostarp sanāksmē jūnijā, mudināja atsaistīt gāzes cenu no elektrības cenām, kā arī citus enerģētikas krīzes ierobežošanas pasākumus. Turklāt jāpiebilst, ka Beļģijai ir samērā labas gāzes rezerves vismaz 60% līmenī, turklāt tai pieder Eiropā lielākais sašķidrinātās gāzes terminālis Zēbrigē.
Kritika arī pašā Eirokomisijā
Šodien, 9. septembrī, notiek par transportu, telekomunikācijām un enerģētiku atbildīgo ES valstu ministru tikšanās. Lai gan iepriekš uzskatīja, ka tajā nebūs konkrētu priekšlikumu, par kuriem vienoties, tomēr neformāli jau ilgāku laiku zināms par nodomu noteikt cenu griestus tā saucamajiem inframarginālajiem energoresursiem. Ar to domāta tā atjaunojamo energoresursu daļa, kuru cena ir zemāka par gāzes cenu.
Jānorāda, ka ES cenu noteica pēc atlikušā dārgākā resursa principa, kas izpilda pieprasījumu. Šāds princips ideālajā modelī liktu energokompānijām meklēt arvien lētākus enerģijas ražošanas veidus, gūstot peļņu no starpības starp savas saražotās elektrības cenu un dārgākā resursa noteikto cenu tirgū. Taču nesamērīgi augstais gāzes cenu kāpums pavērš šo modeli pret gala patērētāju.
Pret šo ieceri, kas nepārprotami mazinātu energokompāniju peļņu, gan veidojoties protests pašas EK iekšienē, nule ziņojis “The Irish Times”. Vārdā nenosaukts EK pārstāvis pat esot to nodēvējis par “ļoti bīstami robinhudisku” ideju. “Sākumā tas izklausās labi. Ir labo virsrakstu diena, bet tad neizbēgami sekos atskārsme, ka tas nestrādā,” teikts komisijas darbiniekiem izplatītajā apkārtrakstā.
Turklāt “The Irish Times” anonīmie avoti komisijā teikuši, ka tiktu atlaisti no darba jau nākamajā rītā, ja taptu zināms, ka viņi to izpauduši presei. Tomēr uz šādu rīcību viņus mudinot sabiedriskais pienākums. Fon der Leienas priekšlikumi atspoguļojot Vācijas izmisumu enerģētikas jomā, toties ignorēts tiekot Grieķijas valdības priekšlikums, kas izskanējis ES līderu sanāksmē jūlijā.
Grieķi būtībā ierosina sadalīt elektrības tirgu divos. Pašreiz dārgākais no resursiem (šobrīd tā ir gāze) diktē cenu visā elektrības tirgū, bet grieķu priekšlikumā fosilā kurināmā tirgus būtu šķirts no kodolenerģijas un atjaunojamās enerģijas tirgus, ļaujot patērētājiem baudīt tā zemās cenas un būtiski samazinātu kopējo elektrības cenu vairumtirdzniecībā. Komisijas ģenerāldirektorāts grieķu plānu noraidīja kā neīstenojamu. Taču, piemēram, argumentu, ka tādējādi tiktu iznīcināta uzticamība investoru acīs, anonīmie īru laikraksta avoti noraida kā atklātus melus.
Noraida gausumu
Eiropas Komisija šonedēļ nāca klajā ar savu atbildi Beļģijas premjera un Eiropadomes prezidenta pārmetumiem, noraidot kavēšanos atbildes pasākumu formulēšanā. Komisijas galvenā runasvīra Erika Mamera atbildes kodols bija: “Mēs pilnībā (strādājam) atbilstoši grafikam.” Viņš gan atzina, ka nepieciešami konkrēti rosinājumi, un šie jautājumi būs nākamās ES valstu vadītāju sanāksmes darbakārtībā. Plānots, ka neformālā ES līderu sapulce notiks Prāgā 6. un 7. oktobrī.
Atbildot kritikai, komisija uzsvēra, ka rit “ārkārtīgi komplekss” darbs un ar aktualitātēm saistītais neformālais dokuments tikšot pabeigts līdz šīs nedēļas beigām.
Tāpat tika atgādināts, ka Eiropas Komisija strādā pie nākamā gada sākumā gaidāmajiem piedāvājumiem elektrības tirgus struktūras jomā. Līdz tam esot jātiek skaidrībā ar ārkārtas pasākumiem. “Tādēļ domāju, ka tas pilnībā atbilst grafikam,” vēlreiz uzsver Mamers.
Ne pirmā reize
Šī nav pirmā reize, kad Eiropas Komisijas un tās vadītājas virzienā skan kritika par neizlēmību un vilcināšanos, tostarp arī enerģētikas jautājumos. Tā, piemēram, vēl šī gada martā, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizpildīja simbolisku pieteikumu viņa valsts uzņemšanai Eiropas Savienībā, ASV bāzētais izdevums “Politico” izcēla, ka komisijas līderei nav nedz konkrēta signāla Ukrainai, nedz arī izlēmības jautājumā par pilnīgu neatkarību energoavotu ziņā no Krievijas.
Attiecībā uz Krievijas energonesēju iegādi komisijas vadītāja tiešām atkārtoti uzsver, ka šajā jomā jāpārtrauc atkarība no Krievijas, ka ES stratēģija paredz ievērojami palielināt investīcijas atjaunojamos resursos, kā arī diversificēt energonesēju piegādes, tostarp ar sašķidrinātās gāzes iegādi no ASV un citiem bloka partneriem. Tomēr, ko nekavējas aizrādīt ASV mediji, pilnīgs Krievijas gāzes un naftas embargo nav noticis un pagaidām nav arī zināms, kad tas varētu notikt.
Fon der Leienas vadītā komisija iepriekš saņēmusi arī kritiku par neefektīvo reaģēšanu Covid krīzes sākumā. Viņa arī savulaik atvainojusies Itālijai, kas bija pirmā Covid vissmagāk skartā valsts un tolaik piedzīvoja ES atbalsta un solidaritātes trūkumu.
Savukārt vēlāk kritika skanēja par tā saucamo signālmolekulu vakcīnu iepirkumu no kompānijas “Pfizer”. Eiropas Savienības ombude jeb tiesībsardze Emīlija O’Reilija izdeva oficiālu aizrādījumu komisijas vadītājai par atteikšanos atklāt viņas SMS īsziņu sarakstes saturu ar kompānijas “Pfizer” vadītāju.
Par teksta īsziņu sarakstes faktu Eiropā uzzināja, pateicoties amerikāņu laikrakstā “The New York Times” vēstītajam. Amerikāņu žurnālisti apgalvoja, ka starp kompānijas “Pfizer” vadītāju Albertu Burlu un Eiropas Komisijas vadītāju izveidojies personisks kontakts, kura rezultātā tapusi vienošanās par 1,8 miljardiem jaunās tehnoloģijas vakcīnu devu iegādi.
Starp citu, gan ES tiesībsardzes, gan ASV mediju kritikai secen negāja arī Eiropas Komisijas atbilde, ka teksta īsziņas saglabājas neilgu laiku, kas tās principā neļaujot saglabāt atskaitīšanās nolūkiem.
Galu galā parlamentārās izmeklēšanas komisija nāca klajā ar ziņojumu, kas atbrīvo fon der Leienu no jebkādas atbildības, secinot – “lai gan viņas birojs ticis vienmēr informēts par svarīgiem notikumiem, tomēr paši lēmumi bieži pieņemti valsts sekretāru līmenī”.
