Eiropas Komisija iesaka šogad kāpināt pārtikas ražošanu savienības teritorijā 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieka un tirdzniecības komisāra Valda Dombrovska nesenā intervija aģentūrai LETA signalizē par ļoti būtiskām pārmaiņām gan ES lauksaimniecības politikā, gan arī Zaļajā kursā un, potenciāli, arī sankciju politikā.
Dombrovskis intervijā pasaka trīs būtiskas lietas. Pirmkārt un Latvijai, iespējams, visbūtiskāk – tā kā pasaulei visā nopietnībā draud pārtikas krīze, Eiropas Komisija iesaka šogad kāpināt pārtikas ražošanu savienības teritorijā, īslaicīgi pat atsakoties no atsevišķām vides prasībām, kas vides jautājumos īpaši apņēmīgi noskaņotajā Eiropas Savienībā skan kā sensācija.
Dombrovskis konkrēti min prasības attiecībā uz to, cik liels zemes apjoms ir jāatstāj atmatā, par noteiktu dabas teritoriju aizsardzību kā tādas, no kurām varētu uz kādu laiku atteikties. Tieši tā arī saka – “visās šajās jomās ir stingras Eiropas Savienības prasības, un mēs pieļaujam iespējamas atkāpes”.
Otra būtiska Latvijas eirokomisāra izteiktā doma ir ierosinājums dalībvalstīm vērtēt jautājumu par obligāto biodegvielas piejaukumu. “Kā mēs zinām, tad no vides viedokļa pirmās paaudzes biodegvielas nekādu pozitīvo efektu īsti nedod, un šajā brīdī būtu vairāk jādomā, kā lauksaimniecības platības izmantot pārtikas, nevis degvielas ražošanā,” izsakās Dombrovskis.
Latvijā jau izskanējuši dažādi viedokļi šīs prasības sakarā – no vienas puses, pilnīgi pamatoti ir apgalvojumi, ka šī prasība sadārdzinās jau tā astronomiski dārgo degvielu vēl par apmēram desmit līdz divpadsmit centiem, kā arī izņems no pārtikas tirgus papildu graudus un eļļu, kas nepieciešami biopiedevu ražošanai, šādi palielinot arī pārtikas deficītu. No otras – tikpat pamatota ir arī kritika par ideju atlikt biodegvielas prasību spēkā stāšanos par gadu vai vairāk, norādot, ka degvielas cenu tomēr visvairāk ietekmē nodokļi, kas veido vairāk nekā pusi no tās cenas, kuras redzam degvielas uzpildes stacijās, un tādēļ degvielas cenu pazemināšanas metodes jāmeklē Finanšu ministrijas gaiteņos, nevis biodegvielas ražotāju tvertnēs.
Taču pēc eirokomisāra Dombrovska mājiena ar sētas mietu šķiet ļoti ticami, ka arī Latvijā biodegvielas pievienošanu uz gadu atcels. Situācijas pikantums slēpjas tajā, ka burtiski dažas dienas pirms Dombrovska intervijas valdošā koalīcija Saeimā noraidīja tieši šāda satura opozīcijas, galvenokārt ZZS, priekšlikumu.
Trešā svarīgā Valda Dombrovska izteiktā doma ir tā, ka principā nav izslēgtas nekādas sankcijas pret Krieviju agresijas pret Ukrainu sakarā, taču politiskās vienošanās ziņā vistuvāk nonākts tieši sankciju piemērošanai Krievijas naftas piegādēm. Ņemot vērā, ka visa Latvijā izmantotā degviela tiek izgatavota no Krievijas naftas vai nu poļu “Orlen” piederošajā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā, vai arī “Neste” rūpnīcās Somijā, tad būtu visai svarīgi saprast, vai šīs rūpīcas ir gatavas šādām pārmaiņām, tostarp arī naftas pārstrādes tehnoloģiskā cikla aspektā, jo katra rūpnīca ir orientēta uz noteiktu naftas ķīmisko sastāvu.
Otrkārt, vajadzētu sākt ātri apjaust Ventspils ostas termināļu jaudas naftas un naftas produktu importēšanā un uzglabāšanā. Ņemot vērā sarežģīto, saudzīgi izsakoties, situāciju ar dažādu Ventspils ostas uzņēmumu īpašumtiesībām, arī šis nav vienkāršs jautājums. Jācer, ka šī briestošā naftas krīze ļaus sakārtot arī šo jautājumu.
Latvijai svarīgākā tēze starp Dombrovska minētajām ir jautājums par pārtikas ražošanas palielināšanu. Lai gan kopumā pārtikas trūkums kā tāds Latvijai nedraud, jo esam 17. lielākā kviešu eksportētājvalsts pasaulē, tomēr jautājums par pārtikas pieejamību kā tādu un pārtikas cenām ir aktuāls visā pasaulē, tostarp cenu jautājums – arī Eiropā. ES bažījas par augošo pārtikas cenu sociālajām sekām, un tādēļ tiek runāts par tādiem mehānismiem kā Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām, kas būtu paredzēts tieši pārtikas palīdzības sniegšanai trūcīgajiem iedzīvotājiem. Šāda Eiropas Savienības programma patiesībā jau pastāv, un pašlaik to vajadzētu tikai pilnā mērā iedarbināt.
Vēl viens interesants jautājums šajā sakarā ir minerālmēsli un plāni par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, kurai bija strauji jāattīstās līdz desmitgades beigām. Palielināt Latvijas augšņu ražību bez minerālmēsliem ir neiespējams uzdevums, un Eiropa ir vērsusi sankcijas pret diviem lielākajiem būtisku minerālmēslu – kālija sāls – ražotājiem šajā pasaules daļā – “Belaruskaļij” un “Uralkaļij”. Vai Dombrovska izteikumi būtu jāsaprot tā, ka Eiropa varētu atcelt vai mīkstināt sankcijas pret šiem uzņēmumiem?
