Eiropas Komisija iesaistās Gibraltāra konflikta risināšanā 0
Eiropas Komisija (EK) gatavojas kļūt par vidutāju Spānijas un Lielbritānijas diplomātiskā konflikta risināšanā par Gibraltāru. Beidzamajos trīssimt gados, kopš Gibraltārs ir Lielbritānijas aizjūras teritorija, līdzīgi konflikti atkārtojas regulāri, bet presē izskan viedoklis, ka šoreiz Spānija ar Gibraltāra jautājumu cenšas novērst uzmanību no savām iekšējām problēmām.
Trīs gadsimti nesaskaņu
Gibraltārs ir nepilnu septiņu kvadrātkilometru teritorija ar 30 000 iedzīvotāju pie Gibraltāra jūras šauruma, kas šķir Eiropu no 14 km attālās Marokas. Gadsimtiem ilgi kontrolēt Gibraltāru nozīmēja kontrolēt piekļuvi Vidusjūrai. 1704. gadā Gibraltāru iekaroja britu karaspēks, atņemot to Spānijai, un desmit gadus vēlāk ar Utrehtas miera līgumu tas tika oficiāli nodots Lielbritānijas pakļautībā.
Nu jau 300 gadus Gibraltārā runā angliski, tur atrodamas sarkanās telefona kabīnes, divstāvu autobusi un “fish&chips” ēstuves. Ap kilometru garā robeža ar Spāniju ir vienīgā sauszemes pieeja kontinentam.
Gadsimtu gaitā Gibraltāra statuss ir izraisījis virkni nesaskaņu starp Spāniju un Lielbritāniju. Pēdējās no tām sākās jūlija nogalē, kad Gibraltāra vadība sāka jūrā būvēt cementa barjeru, lai liegtu spāņu zvejniekiem pieeju britu ūdeņiem. Spāņu zvejniekiem jau gadu ir aizliegts zvejot Gibraltāra ūdeņos, taču Spānija neakceptē šo lēmumu, jo atzīst Lielbritānijas tiesības tikai uz Gibraltāra zemi un ostu, bet ne uz tās teritoriālajiem ūdeņiem.
Reaģējot uz barjeras būvi, Spānijas robežkontrole pastiprināja Gibraltārā iebraucošo automašīnu pārbaudi. Vienīgajā robežas šķērsošanas punktā ir intensīva satiksme, jo to šķērso tūristi, 12 000 spāņu, kas strādā Gibraltārā, kā arī 6000 gibraltāriešu, kam ir īpašumi Spānijā.
Kontroles pastiprināšana radīja garas rindas, turklāt Spānija draud arī ieviest 50 eiro nodokli par iebraukšanu Gibraltārā.
Britu laikraksts “The Guardian” atzīmē, ka daudzi gibraltārieši un tuvējo Spānijas pilsētu iemītnieki domā, ka kārtējais starptautiskais konflikts ir tikai Spānijas valdības aizbildinājums, lai novērstu uzmanību no nesenajiem korupcijas skandāliem un no ekonomiskajām pro-blēmām valsts dienvidos – Gibraltāram tuvākajā Spānijas reģionā bezdarbs ir sasniedzis gandrīz 40%.
Kolonijā dzīvot labāk
Beidzamajos gadu desmitos Spānijas valdība vairākkārt mēģinājusi atgūt varu pār Gibraltāru. Pēdējais mēģinājums bija 90. gadu vidū, kad Spānija piedāvāja Lielbritānijai dalītu pārvaldi, kas ar laiku novestu pie teritorijas atdošanas Spānijai. 2002. gada referendumā 99% gibraltāriešu nobalsoja pret šo priekšlikumu. “The Guardian” atzīst, ka kolonijas “neiztur vēstures spiedienu”, proti, agrāk vai vēlāk tiek atdotas, bet vismazāk to vēlas paši gibraltārieši.
Gibraltārā paciņa “Camel” cigarešu maksā 2,10 eiro, Spānijā – 4,45 eiro. Tas izskaidrojams ar britu aizjūras teritorijā piemērotajām zemajām nodokļu likmēm, un arī šis ir viens no ilgstošo nesaskaņu iemesliem. Ik gadu Gibraltārā tiek pārdoti 146 miljoni cigarešu paciņu un tikai 7% no tām nonāk vietējo iedzīvotāju lietošanā, pārējās tiek nelegāli izvestas pa sauszemi vai jūru. Ikreiz, kad Spānija pastiprina robežšķērsotāju pārbaudes, rindas pie vienīgā pārejas punkta kļūst nebeidzamas, rada apgrūtinājumu vietējiem iedzīvotājiem un saasina diplomātiskās attiecības.
Līdzās cigaretēm Spānija vēlas ierobežot arī ofšora darījumus, kas padara Gibraltāru par fiskālo paradīzi, un iebilst pret britu teritorijas plānoto jaunas ostas, viesnīcas un rezidenču kompleksa būvi.
Spānijas Sociālistu partija prasa, lai ES iejaucas un panāk ANO rezolūcijas nr. 2353 izpildi. Ar šo rezolūciju jau 1969. gadā ANO atzina Spānijas tiesības uz teritoriālo vienotību un lūdza Lielbritāniju atteikties no kolonijas Gibraltārā.
Eiropas Komisija aicina uz dialogu
Pēc Spānijas prasības konflikta risināšanā iesaistījusies arī Brisele. EK preses pārstāvis Olivjē Beilijs paziņoja, ka abas konfliktējošas valstis ir piekritušas sadarboties ar EK misiju, kas tiks nosūtīta uz Gibraltāru, iespējams, septembrī.
Beilijs uzsvēra, ka Brisele sagaida no Spānijas un Lielbritānijas “dialogu, kas ļautu atrisināt saspīlējumu ES dalībvalstu sadarbības garā”, kā arī ir gatava palīdzēt ar juridisko ekspertīzi un nosūtot misiju, kas izvērtēs situāciju uz vietas. Misiju vadīs ES iekšlietu komisāres Sesīlijas Malmstrēmas birojs, jo ES galveno uzsvaru liek uz robežkontroles jautājumiem, sadarbojoties ar Aļģirdu Šemetu, komisāru nodokļu, muitas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos.
