Eiropas Komisija iepazīstina ar jauno digitālo stratēģiju 0
Raksta autore ir Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja
Esmu optimiste attiecībā uz tehnoloģijām. Mana ticība tam, ka tehnoloģijas ir pozitīvs spēks, balstās medicīnas studiju pieredzē. Es pati pieredzēju to spēju mainīt likteņus, glābt dzīvību un padarīt par ikdienišķu to, kas pagātnē būtu bijis brīnums.
Tagad ir pašsaprotami, ka infekcijas gadījumā varam lietot antibiotikas, bet savainojoties vai saslimstot veicam rentgenu vai magnētiskās rezonanses tomogrāfiju. Tie visi ir brīnumi, kas cilvēcei devuši daudz laba.
Pateicoties tehnoloģijai, šie brīnumi ar katru dienu kļūst iespaidīgāki un ierastāki. Tie palīdz sekmīgāk atklāt vēzi, atbalstīt augstas precizitātes ķirurģiju vai pielāgot ārstēšanu katra pacienta vajadzībām.
Tas viss notiek tieši tagad un tieši šeit – Eiropā. Taču es gribētu, lai tas būtu tikai sākums. Es gribētu, lai tas kļūtu par normu visos sabiedrības dzīves aspektos: lauksaimniecībā, finansēs, kultūrā, būvniecībā, cīņā pret klimata pārmaiņām un terorisma apkarošanā.
Šādā redzējumā balstās jaunā digitālā stratēģija, ar kuru šonedēļ iepazīstina Eiropas Komisija.
Mēs uzskatām, ka digitālā pārveide var spēcināt mūsu ekonomiku un palīdzēt atrast Eiropas risinājumus pasaules problēmām. Mēs uzskatām, ka iedzīvotājiem jārada iespēja pieņemt labākus lēmumus, balstoties uz secinājumiem, kas gūti no nepersondatiem.
Mēs gribam, lai šie dati būtu pieejami visiem – publiskajam un privātajam sektoram, lieliem un maziem, pieredzējušiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Tas palīdzēs sabiedrībai kopumā maksimāli izmantot iespējas, ko sniedz inovācija un konkurētspēja, un nodrošināt, ka mēs visi esam ieguvēji no digitalizācijas sniegtās atdeves. Digitālajai Eiropai jāizgaismo Eiropas labākās puses – atvērtība, godīgums, taisnīgums, daudzveidība, demokrātiskums un pārliecība.
Šīs stratēģijas plašums atspoguļo gaidāmās pārveides mērogu un raksturu. Tajā aptverts viss, ieskaitot kiberdrošību, kritiskās infrastruktūras, digitālo izglītību, prasmes, demokrātiju, medijus. Tā iemieso arī Eiropas zaļā kursa mērķus, piemēram, līdz 2030. gadam plānojot panākt datu centru klimatneitralitāti.
Taču, kā uzsvērsim šonedēļ, digitālā pāreja nevar notikt pašplūsmā. Mums jānodrošina, lai mūsu tiesības, privātums un aizsardzība tiešsaistē būtu tādi paši kā bezsaistē. Jāpanāk, lai mēs būtu noteicēji par savu dzīvi un par to, kas notiek ar mūsu personas datiem; lai mēs varētu uzticēties tehnoloģijai attiecībā uz to, ko sakām un darām; lai, ienākot jaunām tehnoloģijām, saglabātos iepriekšējās vērtības.
Es pilnībā saprotu, ka daudziem tehnoloģija – un īpaši tie, kam tā pieder, – neraisa šādu uzticību. Zinu, kā uzticēšanās var mazināties tad, ja lielas tiešsaistes platformas izmanto klientu datus tā, kā tos nedrīkstētu izmantot. Vai tad, ja dezinformācija ņem virsroku pār atbildīgu žurnālistiku un klikšķu skaits kļūst svarīgāks par patiesību.
Tāpēc es saprotu un respektēju cilvēku skeptisko, šaubu pilno vai pat pesimistisko attieksmi. Esmu pārliecināta, ka mums vajadzīga tāda digitālā pārveide, kas ir eiropeiska pēc būtības, tāda, kas atjauno uzticību tur, kur tā ir mazinājusies, un stiprina tur, kur tā pastāv. Tas arī nozīmē, ka lielajiem komerciālajiem digitālās jomas dalībniekiem jāuzņemas atbildība, piemēram, ļaujot eiropiešiem piekļūt datiem, kurus tie vāc. Eiropas digitālās pārveides mērķis ir nevis palielināt dažu cilvēku peļņu, bet ļaut daudziem izmantot informāciju un iespējas. Lai to panāktu, iespējams, būs vajadzīgi tiesību akti.
Eiropas digitālajai pārveidei jāaizsargā un jāiespēcina iedzīvotāji, uzņēmumi un sabiedrība kopumā. Tai jābūt vērstai uz cilvēkiem, lai viņi var izjust ieguvumus, ko sniedz tehnoloģija. Lai to īstenotu, Eiropai jābūt savām digitālajām spējām – vai tā būtu skaitļošana, 5G, kiberdrošība vai mākslīgais intelekts. Tās ir dažas no tehnoloģijām, ko esam noteikuši par stratēģisko investīciju jomām, kurās ES finansējums var piesaistīt valsts vai privātā sektora finansējumu.
Digitālās jomas un datu maksimāla izmantošana lieliem uzņēmumiem ir tikpat svarīga kā maziem un vidējiem uzņēmumiem. Lai gan vērienīgākās idejas bieži vien top mazākajos jaunuzņēmumos, maziem Eiropas uzņēmumiem paplašināšanās digitālajā pasaulē var būt grūts uzdevums. Mēs gribam, lai Latvijas jaunuzņēmumu dibinātājiem būtu tādas pašas iespējas paplašināties, augt un piesaistīt finansējumu kā tiem, kas darbojas Silīcija ielejā.
Lai to izdarītu, mums būs jānovērš vienotā tirgus sadrumstalotība, kas bieži vien ir lielāka tiešsaistē nekā citur. Mums jāapvieno spēki – un tas jādara tagad. Nevis visus vienādojot, bet izmantojot mūsu mērogu un daudzveidību – abus būtiskos veiksmes faktorus inovācijas jomā.
Mums būs vajadzīgi arī vērienīgajiem mērķiem atbilstoši resursi. Tāpēc šonedēļ Eiropadomē es iestāšos par modernu un elastīgu ES budžetu, kas ir ieguldījums mūsu nākotnē – pētniecībā, inovāciju ieviešanā un prasmēs, kas vajadzīgas praktiskajā īstenošanā.
Tas viss būs vajadzīgs, ja gribam, lai Eiropa būtu līderpozīcijās nozarēs ar vislielāko potenciālu, piemēram, datu un mākslīgā intelekta jomā. Šonedēļ, iepazīstinot ar plašāku digitālo stratēģiju, mēs nāksim klajā arī ar plāniem abās šajās jomās.
Datu jomā sākumpunkts vienmēr būs personas datu aizsardzība. Eiropā jau ir stingrākie noteikumi pasaulē, un tagad mēs sniegsim eiropiešiem vajadzīgos rīkus, lai panāktu, ka viņiem ir vēl lielāka kontrole pār personas datiem.
Taču pastāv vēl cits datu veids, kas ir atklāta, neizmantota zelta raktuve nākotnes ekonomikai, kurā izmanto datus. Tie ir anonimizētie mobilitātes dati vai meteoroloģiskie dati, ko vāc aviosabiedrības, tie ir satelītattēli, kā arī rūpniecības dati un komercdati par jebko, sākot no dzinēju veiktspējas līdz enerģijas patēriņam.
Šie nepersondatu veidi var kļūt par pamatu jaunu, efektīvāku un ilgtspējīgāku preču un pakalpojumu izstrādei. Turklāt tos ir iespējams reproducēt faktiski bez maksas. Taču pašlaik 85 % informācijas, ko mēs radām, netiek izmantoti. Tam ir jāmainās.
Mēs izveidosim tiesisko regulējumu un darbības standartus attiecībā uz Eiropas datu telpu. Tas ļaus uzņēmumiem, valdībām un pētniekiem glabāt savus datus un piekļūt uzticamiem citu datiem. Tas viss tiks darīts drošos apstākļos, kas rada lielāku vērtību un nodrošina taisnīgus ieguvumus visiem.
Šie datu kopumi savukārt virzīs uz priekšu darbu, kas tiek veikts, lai veicinātu izcilību un uzticēšanos mākslīgajam intelektam Eiropā. Mākslīgais intelekts jau palīdz samazināt energoizmaksas maziem uzņēmumiem, rada iespējas izmantot zaļākus, automatizētus transportlīdzekļus un ļauj uzstādīt precīzāku medicīnisko diagnozi.
Lai palīdzētu lieliem un maziem uzņēmumiem izmantot visu mākslīgā intelekta potenciālu, mēs investēsim tīklā, kas aptver vietēja līmeņa digitālās inovācijas centrus, un izcilības centros progresīvās pētniecības un izglītības jomā.
Vienlaikus mēs rīkosimies, lai nodrošinātu mākslīgā intelekta taisnīgumu un atbilstību augstajiem standartiem, ko Eiropa izstrādājusi visās jomās. Mūsu apņemšanās rūpēties par drošību, privātumu un vienlīdzīgu attieksmi darbavietā ir pilnībā jāīsteno pasaulē, kur lēmumus ietekmē algoritmi. Mēs koncentrēsimies uz augsta riska lietojumiem, kas var ietekmēt fizisko un garīgo veselību vai kas ietekmē svarīgus lēmumus par nodarbinātību vai tiesībaizsardzību.
Mērķis ir nevis vairāk regulējuma, bet praktiski aizsardzības pasākumi, izkontrolējamība un cilvēka iejaukšanās iespēja briesmu vai strīdu gadījumā. Esam sekmīgi pilnveidojuši citas nozares – no autobūves līdz pārtikas nozarei –, un tagad piemērosim tos pašus principus un standartus jaunajā ekonomikā, kurā izmanto datus.
Viss iepriekš minētais saistās ar jēdzienu “tehnoloģiju suverenitāte”. Tas attiecas uz Eiropai vajadzīgo spēju izdarīt savu izvēli, pamatojoties uz savām vērtībām un ievērojot savus noteikumus. Tieši tas mūs visus padarīs par tehnoloģiju optimistiem.
