Eiropas Komisija gatava palīdzēt risināt kūpinājumu problēmu Latvijā 0
Eiropas Savienības (ES) komisārs Tonio Borgs, kurš atbild par veselības un patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem, vēlas palīdzēt atrast risinājumu, kas atļautu Latvijas mājražotājiem saglabāt tradicionālo gaļas kūpinājumu ražošanu.
To viņš apliecināja sarunā ar Latvijas pārstāvi Eiropas Parlamentā (EP) Sandru Kalnieti (V), kura tikās ar komisāru, lai izskaidrotu Latvijas situāciju un mudinātu komisāru rast iespēju pagarināt regulas ieviešanas pārejas periodu, informēja Kalnietes parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks.
Kalniete: “Komisārs aicināja Latviju meklēt sabiedrotos šā jautājuma risināšanā, jo ir skaidrs, ka bez citu valstu atbalsta mēs nepanāksim, ka tiek pārskatīts ekspertu noteiktais benzopirēna līmenis gaļas kūpinājumos. Kopā ir jāstrādā Baltijas valstīm, Polijai, un mums nepieciešama arī citu valstu izpratne un atbalsts. Lai to panāktu, Latvijas vēstniecību ekonomiskajiem padomniekiem ir jāskaidro mūsu problēma citu valstu Lauksaimniecības un, iespējams, arī Ārlietu ministriju atbildīgajiem par ES jautājumu koordināciju, lai panāktu, ka viņu pārstāvētās dalībvalstis neiebilst pagarināt pārejas posmu, kurā stājas spēkā jaunie noteikumi.”
Komisārs saprot, ka jaunie noteikumi visvairāk ietekmēs mazos mājražotājus, un vēlas atrast risinājumu, lai tie neciestu, sacīja Kalniete.
“Citu valstu atbalstu mēs varam iegūt, iepazīstinot ar analītiskiem datiem par benzopirēna pieļaujamo līmeni kūpinājumiem, kurš nepieciešams, lai saglabātu tradicionālās receptes un garšas. Tas pašlaik ir vienīgais iespējamais veids, kā mēs varam šo problēmu atrisināt tā, lai būtiski neciestu ražotāji un patērētāju veselība. Tam nepieciešama vienota rīcība, saskaņoti strādājot gan ražotāju pārstāvjiem, gan Zemkopības un Ārlietu ministriju pārstāvjiem. Ja pirms kāda laika es biju ļoti skeptiska par iespēju panākt pārejas perioda pagarināšanu, tad pēc šodienas sarunas ar komisāru esmu guvusi apstiprinājumu, ka mums tiks pagarināts pārejas periods un dota iespēja iesniegt papildu datus,” uzskata Kalniete.
Viņa uzsvēra, ka mums ir īpaši cieši jāsadarbojas ar Polijas pārstāvjiem, kuri mūs uzskata par prasmīgiem partneriem, jo savulaik šajā regulā Latvija panāca pieņemamu benzopirēna līmeni šprotēm, kas deva iespēju saglabāt tradicionālo ražošanas recepti un veidu.
Jautājums par benzopirēna līmeni gaļas kūpinājumos nekad nav bijis EP dienaskārtībā, jo par šādiem jautājumiem lemj Eiropas Komisijas (EK) ekspertu darba grupās, kur piedalās arī eksperti no Latvijas.
Kā ziņots, šā gada 1.septembrī beigsies trīs gadu pārejas periods, ko EK noteica 2011.gadā, nosakot izmaiņas benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna normai.
EK izmaiņas paredz, ka atļautā benzopirēna norma tiks samazināta no pieciem mikrogramiem uz diviem mikrogramiem uz kilogramu, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa no 30 mikrogramiem uz 12 mikrogramiem uz kilogramu.
