Eiropas Komisija atļauj lietot fosfātus kebabu gaļā; pretinieki uztraucas par kaitējumu 0
Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti atbalstījuši Eiropas Komisijas priekšlikumu atļaut fosfātu piedevas kebabu gaļā. Ar 373 balsīm pret 272 (atturējās 30) deputāti lēma par labu fosforskābes, difosfātu, trifosfātu un polifosfātu izmantošanai pārtikas produktu ražošanā, neņemot vērā bažas par to kaitīgo ietekmi uz veselību.
Par ko satraucas vācieši
Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju, fosfātu piedevas nepieciešamas, lai saturētu atsevišķos gaļas gabalus uz vertikālā iesma un nodrošinātu to vienmērīgu sasaldēšanu un cepšanu, nezaudējot sulīgumu. Tieši šī gaļa, ko izmanto kebabu pagatavošanai, pēdējā laikā ir izraisījusi karstas debates Eiropas Parlamentā un arī vairākās valstīs, piemēram, Vācijā, kur šis ēdiens ir ļoti iecienīts. Saasinot kaislības, vācu presē pat parādījās ziņas par kebabu gatavošanas aizliegumu, kebabnīcu slēgšanu un tamlīdzīgi. Kamēr fosfātu pretinieki norādīja uz šo vielu iespējamo kaitējumu sirds un asinsvadu, nieru, veselībai, kebabu fani atsaucās uz to, ka fosfātu daudzums pārtikas produktos ir ļoti niecīgs un to jau sen kontrolē pārtikas nekaitīgumu uzraugošas iestādes. Piemēram, Eiropas Parlamenta deputāte Renāte Zommere no Tautas partijas grupas vaino sociāldemokrātu un zaļo frakcijas deputātus, kuru iniciatīva varot novest pie tā, ka kebabi vairs netiks gatavoti un tūkstošiem kebabnīcu darbinieku zaudēs darbu. “Fosfātu aizliegums izraisīs kebabu ražošanas samazināšanos, jo līdz šim nav radīts alternatīvs risinājums vertikālo gaļas iesmu stabilizēšanai. 80% no ES pārdotajiem gaļas iesmiem tiek ražoti Vācijā. Runa ir par zaudētiem ienākumiem – ap 10,5 miljoniem eiro dienā, un 110 000 darba vietām,” viņa norāda.
Vācu deputāte uzskata, ka argumenti par fosfātu kaitīgumu ir vienkārši smieklīgi, bet to mērķis – panikas sacelšana. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde taču noteikusi, ka līdz pat 4200 mg fosfātu uzņemšana dienā ir pilnīgi droša. Piemēram, viena porcija kebaba satur tikai 134 mg fosfātu. Deputāte norāda, ka ikdienā lietojot uzturā kebabus Eiropas Savienības pilsonis gadā uzņem tādu pašu fosfātu daudzumu, kā izdzerot 1,5 litrus kokakolas.
Latvijas ekspertu viedoklis
Savulaik biedrība “ParSirdi.lv” kļuva par kustības “Lasi PirmsĒd” vēstnieci, lai kopā ar ārstiem un citiem kustības atbalstītājiem, mudinātu iedzīvotājus pievērst lielāku uzmanību tam, ko ikdienā lietojam uzturā, skaidrojot to, no kurām e- vielām nav iemesla baidīties, bet no kurām vajadzētu izvairīties. Kopā ar ārstiem un uztura speciālistiem tika izveidots e-vielu špikeris ar pārtikas piedevām, no kurām nav iemesla baidīties. Tajā atrodami arī fosfāti. Pie trim no tiem – nātrija, kālija, kalcija un magnija fosfātiem (E 339, E 340, E 341 un E 343), brīdinoša piebilde, ka tie var traucēt D vitamīna iedarbību un samazināt kaulu stiprumu. Šobrīd saskaņā ar obligātajām nekaitīguma prasībām produktiem, kuros izmantotas pārtikas piedevas, piemēram, gaļai un gaļas produktiem, tāpat kā zivju filejām atļauts pievienot līdz 5 g fosfātu uz vienu kilogramu.
Jautāta par fosfātu pievienošanu pārtikas produktiem un vai bez tā varētu iztikt, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore Inga Ciproviča norāda: “Fosfāti ir daudzfunkcionālas pārtikas piedevas, kas produktos īsteno konservantu, antioksidantu, emulgatoru (nodrošina nesajaucamu vielu, piemēram, ūdens un eļļas, sajaukšanos), stabilizētāju funkcijas, darbojas kā irdinātāji, krāsas stabilizētāji. Pārtikas produktu ražošanā fosfātus izmanto diezgan plaši, piemēram, fosforskābi atradīsiet kokakolas sastāvā, fosfātus kā emulgatorus- kausētos sieros, bet kā stabilizētājus un emulgatorus- gaļas un zivju produktos, miltu konditorejas izstrādājumos. Gaļas pārstrādē fosfāti veicina labāku tauku emulģēšanu, samazina mitruma zudumus termiskās apstrādes laikā, uzlabo desu konsistenci, novērš buljona un tauku notecējumu rašanos, regulē gaļas produktu pH, attiecīgi arī ūdens saistīšanas spējas. Fosfātus pievieno arī zivīm pirms saldēšanas, lai kavētu mitruma zudumus sasaldēšanas laikā, arī ūdens zudumus atlaidināšanas laikā. Taču fosfātiem pārtikas produktu ražošanā ir arī aizstājējvielas, tas nebūt nav vienīgais risinājums.”
Jautājumam par fosfātu pievienošanu kebabiem viņasprāt ir ekonomisks raksturs, jo tā tiek samazināts produkta masas zudumus to atlaidinot. Viedoklis, ka fosfāti uzlabo arī gaļas produktu garšu, vairāk saistīts ar gaļas produktu sulīgumu, kuram arī ir nozīme kopējā produkta garšas veidošanā.
Profesore stāsta, ka par fosfātu ietekmi uz veselību izteikti dažādi viedokļi, arī zinātniskie pētījumi, kas veikti šajā jomā, ir diezgan pretrunīgi. Turklāt šobrīd arī grūti atbildēt, vai iespējamais sirds slimību risks saistīts ar kopējo ar pārtiku uzņemto fosfora daudzumu, vai ar pārtikas piedevām – fosfātiem. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde šobrīd apkopo visu pieejamo informāciju, lai līdz 2018. gada 31. decembrim veiktu fosfātu atkārtotu izvērtēšanu un sniegtu savu atzinumu. “Domāju, ka Eiropas Parlamenta un padomes regula par pārtikas piedevām noteiktās fosfātu devas konkrētiem produktiem, patērētājiem bažas nerada. Taču ikdienā ēdam dažādus pārtikas produktus un tajās esošās vielas summējoties, veido jau citus skaitļus. Un te jau jāsāk domāt par veselību, tostarp kaulu veselību. Jebkurā gadījumā nepilnvērtīgs, vienveidīgs uzturs, steigā ēsts, nodara lielu kaitējumu sabiedrības veselībai. Mums katram ir tikai viena veselība, bet izaicinājumu un risku ļoti daudz. Vai kebabs ir ikdienas uztura neatņemama sastāvdaļa? Domāju, ka nē. Latvijas iedzīvotājiem ir savi mīļie produkti, kurus lietot uzturā. Lai tie labi garšo!” saka Inga Ciproviča.
