Eiropas Kino akadēmijas “īsajos sarakstos” – jau divas Latvijas filmas 0
Eiropas Kino akadēmija (European Film Academy, EFA) nedēļu pēc spēlfilmu “īsā saraksta” publiskošanas izziņojusi arī gada labāko dokumentālo filmu izlasi, un starp 12 labākajām 2019. gada dokumentālajām filmām, kas var pretendēt uz balvu, ir arī Latvijas filma “Putina liecinieki”, LA.lv uzzināja Nacionālajā kino centrā.
Kā jau iepriekš ziņots, Eiropas kino balvas pasniegšanas tradīcija aizsākusies 20. gadsimta 80. gadu beigās, un dokumentālā kino konkurencē Latvija izcēlās jau pašos pirmajos gados, kad Eiropas labākās dokumentālās filmas balvu saņēma režisora Ivara Selecka dokumentālā filma “Šķērsiela” (1988), vēlāk balvai tika nominēta Lailas Pakalniņas un Māra Maskalāna dokumentālā filma “Leiputrija” (2004).
Šobrīd konkurencei par Eiropas labākās dokumentālās filmas titulu var pieteikt pilnmetrāžas filmu, kas pirmizrādīta un kinoteātros demonstrēta pēdējā gada laikā, apbalvota nozīmīgos festivālos vai iekļauta konkursa skatēs, turklāt tās režisoram jābūt, kā teikts EFA mājaslapā, “dzimušam Eiropā vai Eiropas pases īpašniekam” (EFA uzsver, ka Akadēmijas izpratnē noteicošās ir Eiropas ģeogrāfiskās robežas, nevis Eiropas Savienības dalībvalstu robežas).
Visiem šiem kritērijiem atbilst studijā “Vertov” tapušais Latvijas, Šveices un Čehijas kopražojums “Putina liecinieki” (2018), kas pirmo balvu saņēma 2018. gada jūlijā kā Karlovi Varu kinofestivāla labākā dokumentālā filma, kopš tā laika iekļauts 34 festivālos un Latvijas kinoteātros nonāca 2018. gada oktobrī. Filmas režisors Vitālijs Manskis Latvijā dzīvo un strādā kopš 2014. gada.
Dokumentālā filma “Putina liecinieki” sniedz ieskatu Kremļa aizkulisēs 2000. gadā, kad Vladimirs Putins pirmo reizi tika ievēlēts par Krievijas prezidentu.
Šodien, skatoties pirms 18 gadiem filmēto materiālu, tā laika notikumi ieguvuši citu nozīmi.
Režisors Vitālijs Manskis par savu filmu saka: “Es biju liecinieks un dalībnieks operācijai Pēctecis, kas pacēla Vladimiru Putinu līdz Maskavas troņa augstumiem. Manas liecības ir svarīgas ne tikai Krievijas sabiedrībai, lai tā tiktu izdziedināta no smagas slimības, bet arī citām valstīm, lai pasargātu tās no brīvības zaudēšanas.”
Tagad Eiropas Kino akadēmijas atlasīto labāko filmu konkurences “pusfinālā” ir jau divas Latvijas filmas – starp 46 spēlfilmām Jura Kursieša “Oļegs” un starp 12 dokumentālajām filmām – Vitālija Manska “Putina liecinieki”.
