Eiropas “karstākais jautājums”: vai mainīt elektroenerģijas tirgus spēles noteikums vai tikai meklēt mehānismus cenu kāpuma kompensēšanai? 40
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Energoresursu cenu tēma ir kā karsts kartupelis, ko pagājušajā nedēļā notikušā ES samita dalībnieki pasvieda tālāk Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas (TTE) padomes ārkārtas sanāksmei jeb, citiem vārdiem, par enerģētikas nozari atbildīgajiem dalībvalstu ministriem, kuri 26. oktobrī pulcējās Luksemburgā. Galvenās domstarpības starp dalībvalstīm pastāv jautājumā, vai mainīt elektroenerģijas tirgus spēles noteikums vai tikai meklēt mehānismus cenu kāpuma kompensēšanai.
Eiropadome: sekojiet ieteikumiem
Uz ministru apspriedes galda kopā ar karsto kartupeli nonāca arī Eiropadomes secinājumi, kur sadaļā “Enerģijas cenas” izteikts aicinājums steidzami izmantot Eiropas Komisijas 13. oktobra paziņojumā jau uzskaitīto instrumentu kopumu (pabalsti, rēķinu apmaksas atlikšana, nodokļu pagaidu samazinājums u. c.), lai sniegtu īstermiņa palīdzību mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Vairākās ES dalībvalstīs šī palīdzība jau tiek sniegta.
Eiropadome tāpat pauda aicinājumu Eiropas Investīciju bankai izsvērt iespējas paātrināt ieguldījumus enerģētikas pārkārtošanas vajadzībām.
Savukārt komisijai un ES Padomei tika uzdots padziļināti izpētīt norises gāzes un elektroenerģijas tirgos un ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kā arī “ātri apsvērt vidējā termiņa un ilgtermiņa pasākumus, kas palīdzētu nodrošināt enerģiju par mājsaimniecībām un uzņēmumiem pieejamu cenu, palielinātu ES energosistēmas un iekšējā enerģijas tirgus noturību (..) un atbalstītu pāreju uz klimatneitralitāti, ņemot vērā dalībvalstu situāciju dažādību un īpatnības”.
Vai iejaukties elektroenerģijas tirgū?
Līdztekus situāciju dažādībai pastāv viedokļu atšķirības. Ir valstis, it īpaši Francija, kas uzskata, ka nepieciešamas būtiskas reformas, lai turpmāk nepieļautu elektroenerģijas vairumtirdzniecības atkarību no svārstībām gāzes tirgū, kuras diktē cenas, liekot tām sevišķi kāpt ziemā, kaut gan ar gāzi darbināmās elektrostacijas saražo tikai piekto daļu no Eiropā patērētās elektrības. Francijas ekonomikas ministrs Bruno Lemērs dēvē šādu kārtību par novecojušu un absurdu.
Turpretī vienpadsmit ES valstis ar Vāciju priekšgalā noraida iejaukšanos tirgus procesos. Šo viedokli pārstāvošās deviņu valstu valdības (tajā skaitā Latvijas valdība) pirmdien izplatīja tekstu, kurā norāda, ka cenu kāpums saistīts ar ārējiem ekonomiskiem faktoriem un ka risinājums būtu meklējams atjaunojamo resursu izmantošanas infrastruktūras attīstīšanā un ES dalībvalstu energoresursu tirgu ciešākā integrācijā, piemēram, veidojot vairāk elektropārvades tīklu starpsavienojumu.
Taču Berlīne neizrāda ieinteresētību arī par Spānijas priekšlikumu veikt kopīgus gāzes iepirkumus. Tikmēr Ungārijas premjers Viktors Orbāns peļ gan ES oglekļa tirgu, gan klimata aktu, gan vides politiku vispār.
Vērtēs kopīga gāzes iepirkuma lietderību
Minētās domstarpības pilnā mērā izpaudās arī 26. oktobra ārkārtas sanāksmē. ES dalībvalstis, kuras vairāk vai mazāk pieslejas Berlīnes nostājai, pauda, ka energoresursu cenu krīzei piemīt pārejošs raksturs, un krasu pārmaiņu ieviešana šajā tirgū būtu pārsteidzīga rīcība.
Savu viedokli turpina aizstāvēt arī nosacītais reformatoru bloks (Francija, Spānija, Itālija, Portugāle, Grieķija, Rumānija un Čehija), tāpēc tālejoši lēmumi attiecībā uz cenu politiku netika pieņemti.
Īstermiņā valdības īstenos EK ieteiktos pasākumus patērētāju aizsardzībai. Tādējādi karstais kartupelis atkal atsviests Briselei – Eiropas Komisija, kā solījusi ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone, turpinās izskatīt jautājumu par kopīgu gāzes iepirkumu lietderību, turklāt EK konkurences departaments izmeklēs energoresursu piegādātāju (lasi, “Gazprom”) izturēšanos, lai iepazīstinātu ar saviem atzinumiem Eiropadomi, kura sanāks decembrī.
Viedokļi
Kadri Simsone, ES enerģētikas komisāre, 26. oktobra ES Enerģētikas padomē: “Mums ir skaidras [ES valstu] vadītāju pilnvaras pēc iespējas labāk izmantot ES instrumentu kopumu un strādāt pie vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumiem, ko es iesniedzu pirms divām nedēļām. Mums ir kopīgas bažas par visvairāk neaizsargātajiem. Mūsu tūlītējā prioritāte ir aizsargāt mūsu iedzīvotājus un uzņēmumus no ārkārtīgi augsto cenu ietekmes. Ir svarīgi koordinēt šīs darbības, lai nodrošinātu mūsu kopējā enerģijas tirgus pareizu darbību un ieguvumus. Tomēr dalībvalstīs ļoti atšķiras energoresursu struktūra, nodokļu politika un sociālā situācija, kas nozīmē, ka nav viena visiem piemērota risinājuma.”
UZZIŅA
Eiropas Komisijas ieteikumi energoresursu cenu samazināšanai
Tūlītēji patērētāju un uzņēmumu aizsardzības pasākumi:
sniegt ārkārtas ienākumu atbalstu nabadzīgajiem patērētājiem, piemēram, izmantojot talonus vai daļējus rēķinu maksājumus, ko var atbalstīt no ES ETS ieņēmumiem;
atļaut uz laiku atlikt rēķinu samaksu;
ieviest aizsardzības pasākumus, lai izvairītos no atvienošanas no tīkla;
nodrošināt mērķētus nodokļu likmju pagaidu samazinājumus mazaizsargātām mājsaimniecībām;
sniegt atbalstu uzņēmumiem vai nozarēm saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem;
veicināt starptautiskus informatīvus pasākumus enerģētikā, lai nodrošinātu starptautisko tirgu pārredzamību, likviditāti un elastību;
izmeklēt antikonkurenciālu rīcību enerģijas tirgū un lūgt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (ESMA) vēl vairāk uzlabot oglekļa tirgus pārmaiņu uzraudzību;
atvieglot plašāku piekļuvi atjaunojamās enerģijas pirkuma līgumiem un tos sekmēt ar atbalsta pasākumiem.
Vidēja termiņa pasākumi dekarbonizētai un noturīgai energosistēmai:
paplašināt ieguldīšanu atjaunojamajos energoresursos, remontā un energoefektivitātē un paātrināt atjaunojamo energoresursu izsoles un atļauju piešķiršanas procesus;
attīstīt enerģijas uzglabāšanas jaudas, lai atbalstītu atjaunojamo energoresursu, tostarp akumulatoru un ūdeņraža, īpatsvara palielināšanos;
aicināt Eiropas regulatīvās iestādes (ACER) izpētīt ieguvumus un trūkumus, ko rada pašreizējais elektroenerģijas tirgus modelis, un attiecīgos gadījumos ierosināt ieteikumus komisijai;
apdomāt iespēju pārskatīt Piegādes drošības regulu, lai Eiropā nodrošinātu labāku gāzes krātuvju izmantošanu un darbību;
izpētīt iespējamās priekšrocības, ko sniedz dalībvalstu brīvprātīga kopīga gāzes krājumu iepirkšana;
izveidot jaunas reģionālas pārrobežu gāzes riska grupas, kas analizētu apdraudējumu un konsultētu dalībvalstis par preventīvas un ārkārtējas rīcības plānu izstrādi;
palielināt patērētāju lomu enerģijas tirgū, dodot viņiem iespēju izvēlēties un mainīt piegādātājus, ražot pašiem savu elektroenerģiju un pievienoties energokopienām.
Avots: EK
