Eiropas izglītības telpas būvēšana – viens no svarīgākajiem būvniecības procesiem 23
Marija Gabriela, Par inovāciju, pētniecību, kultūru, izglītību un jaunatni atbildīgā ES komisāre, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mēs strādājam pie tā, lai izveidotu tādu izglītību, kura atbilst izglītojamo vajadzībām un interesēm, nodrošina kvalitatīvus rezultātus un nevienu neatstāj novārtā. Izglītību, kas ļauj izglītojamajiem atrast savu aicinājumu, apgūt pareizās prasmes un dot ieguldījumu ekonomikā un sabiedrībā. Izglītību, kas iedvesmo cilvēkus turpināt mācīties visu mūžu.
Tomēr izcila izglītība un apmācība ir ne tikai personiska vēlme. Tā ir arī sabiedrības, valsts un Eiropas mērķis. Ja vēlamies, lai Eiropas Savienība un tās iedzīvotāji attīstītos, baudītu labklājību un būtu līderpozīcijās noturīgu, inovatīvu un ilgtspējīgu ekonomiku vidū, mums jālikvidē šķēršļi mācībām un jāuzlabo piekļuve kvalitatīvai izglītībai. Mums jāļauj izglītojamajiem vieglāk pāriet no vienas izglītības sistēmas uz citu dažādās valstīs, lai viņi varētu mācīties un atrast darbu visā Eiropā.
Šis kopīgais redzējums pēdējo gadu laikā ir bijis mūsu darba plāns kopā ar dalībvalstīm. Mēs būvējam Eiropas izglītības telpu kopā ar izglītības iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un citiem partneriem. Tas ir īsts būvniecības process ar darbu pabeigšanas termiņu 2025. gadā. 2023. gadā mēs sasniegsim pusceļu, kas ir labs brīdis, lai atskatītos atpakaļ, palūkotos uz panākto un apspriestu, kā kopā varam virzīties uz priekšu.
Izglītības telpas pamati tiek veidoti, izmantojot kopīgus norādījumus politikas reformām ES dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmās. Šie norādījumi attiecas uz tādiem tematiem kā mācību rezultātu uzlabošanas veidi skolu līmenī, iekļaujošas mācību vides radīšana un noturīgu skolu sistēmu veidošana, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi, sadarbības stiprināšana starp augstskolām un mācīšanās, kā arī mācīšanas mobilizēšana ilgtspējīgas attīstības atbalstam.
Uz šiem pamatiem top vairākas konkrētas iniciatīvas, kas jau tagad ietekmē izglītojamos un skolotājus. To vidū ir “Eiropas universitātes”, kas paceļ ES augstāko izglītību jaunā līmenī, skolotāju akadēmijas, kas testē jaunus pārrobežu skolotāju izglītības modeļus, profesionālās izcilības centri, kas virza reformas profesionālajā izglītībā un apmācībā, un Klimatizglītības koalīcija, kas ir vietējā līmeņa izglītības kopiena, kuras uzmanības centrā ir zaļās prasmes.
Jūs varētu jautāt – kurš investē šajās lielajās iniciatīvās. Papildus dalībvalstu finansējumam, kas paredzēts politikas reformēšanai, tiek ieguldīti ievērojami ES līdzekļi – no programmas “Erasmus+”, Atveseļošanas un noturības mehānisma kā programmas “NextGenerationEU” galvenā instrumenta un ES kohēzijas politikas fondiem. Tiek lēsts, ka kopējie ES izdevumi izglītībai un prasmēm laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam trīskāršosies salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada periodu. Tas ir apbrīnojami! Turklāt, pateicoties jaunajai mācību laboratorijai, kas veltīta kvalitatīvām investīcijām izglītībā un apmācībā, mēs sniedzam papildu atbalstu dalībvalstīm, lai tās varētu veikt efektīvu, lietderīgu un uz pierādījumiem balstītu izvēli attiecībā uz izglītības finansējumu un lai katrs eiro tiktu ieguldīts tur, kur tas var sniegt vislielāko vērtību.
Tāpat kā visi nopietni būvniecības procesi, arī šis process ir un būs pārskatāms. Esam noteikuši skaidrus ES mērķus un par tiem ziņojam katru gadu, izmantojot Izglītības un apmācības pārskatu, kas ir pieejams tiešsaistē. Priecājos, ka Latvijas izglītības sistēmas rādītāji joprojām pārsniedz ES vidējos rādītājus. Izglītības priekšlaicīgas pamešanas rādītājs Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, savukārt terciālās (jeb – augstākās) izglītības iegūšanas līmenis ir viens no augstākajiem. Latvija faktiski jau ir sasniegusi ES līmeņa mērķi: 45% attiecībā uz to jauniešu īpatsvaru, kuriem ir augstākā izglītība. Priecājos arī, ka sistēma ir salīdzinoši taisnīga – sociālekonomiskajām atšķirībām ir ierobežota ietekme uz izglītības rezultātiem, lai gan mācību rezultātu atšķirības pilsētās un laukos joprojām ir problēma. Esam sekojuši tam, kā 2022. gadā valdība pieņēma tiesību aktus, ar kuriem ievieš un regulē attālinātu mācīšanos kā formālās izglītības neatņemamu sastāvdaļu, lai nodrošinātu izglītojamajiem diferencētu, personalizētu un starpdisciplināru mācīšanās un studiju procesu. Tie visi ir pozitīvi un iedvesmojoši notikumi.
Atgriežoties pie Eiropas līmeņa, ir skaidrs, ka kopumā mums vēl daudz jāpaveic, lai pabeigtu veidot Eiropas izglītības telpu – tas noteikti attiecas uz politikas reformu efektīvas īstenošanas nodrošināšanu, līdzekļu kvalitatīvu ieguldīšanu un panākumu stabilu uzraudzību. Mums arī jāveic pasākumi, lai izglītību un apmācību padarītu vienlīdzīgāku un kvalitatīvāku, kā arī novērstu arvien lielāku skolotāju trūkumu. Mums jāpadara digitālā izglītība gan efektīva, gan iekļaujoša, nodrošinot izglītojamajiem digitālās prasmes darbam un dzīvei. Jāiesaista vairāk meiteņu un sieviešu zinātnē, tehnoloģiju jomā, inženierzinātnēs, matemātikā un īpaši – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomās. Jo, ja ES vēlas pilnībā izmantot tehnoloģiju potenciālu, mums jāiesaista visi.
Visbeidzot mēs nedrīkstam aizmirst par Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa ietekmi un pašreizējo Krievijas iebrukumu Ukrainā – šie notikumi pēdējos gados likuši ES izglītības sistēmai izturēt daudzus pārbaudījumus un mobilizējuši dalībvalstis ātri rast risinājumus kopā.
Tātad – jā, Eiropas izglītības telpa ir būvēšanas procesā. Skaistais šajā procesā ir – tas nenozīmē, ka mums tajā kaut kas jānojauc. Gluži pretēji – Eiropas izglītības telpa palīdz visu dalībvalstu izglītības sistēmām augt, veikt reformas un attīstīties pēc saviem ieskatiem. Dalībvalstis pilnībā pārvalda šo procesu. Eiropas Komisija palīdz tām sadarboties, mācīties vienai no otras, nākt klajā ar kopīgu interešu iniciatīvām un nodrošina finansējumu – tas viss ir kā saistviela, kas palīdz turēt kopā labu struktūru. Izglītojamo un skolotāju, mūsu ekonomikas un sabiedrības, kā arī Eiropas Savienības nākotnes labā.
