Eiropas grāds – diploms, ko automātiski atzīs visā ES 6
Pārvietošanās brīvība Eiropas Savienībā ir viena no pamatvērtībām, kas jo īpaši svarīga jauniešiem. Tā dod viņiem personīgās, izglītības un profesionālās izaugsmes iespējas jebkur Eiropā. Taču pašlaik akadēmiskie diplomi netiek automātiski atzīti visā ES. Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu par vienotu augstākās izglītības grādu. Diplomu starptautiskā atzīšana nereti ir grūts vai teju neiespējams uzdevums. Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu par vienotu augstākās izglītības grādu. Tiklīdz par to vienosies Eiropas Parlaments un ES Padome, Eiropas valstu universitātes varētu sākt izsniegt kopīgos Eiropas grādus gan bakalaura, gan maģistra, gan zinātņu doktora grāda līmenī.
Pašlaik diplomu starptautiskā atzīšana nereti ir grūts vai teju neiespējams uzdevums. Akadēmiskie diplomi netiek automātiski atzīti visā ES. Ja vēlaties turpināt studijas vai strādāt savā profesijā citā ES valstī, iespējams, diploms būs jāpielīdzina vai jāatzīst attiecīgajā valstī saskaņā ar valsts (vai citreiz pat noteikta reģiona) likumdošanu.
Marta studēja Latvijā, bet pēc tam profesionālā karjera viņu aizveda uz Franciju. Tur viņa izvēlējās iegūt papildu izglītību. Tomēr tam bija nepieciešams veikt esošā fizioterapeita diploma pielīdzināšanas procedūru – tulkot diplomu un tā pielikumu, prakses darbu aprakstus franču valodā (notariāli apstiprināti tulkojumi). Viņa savas kvalifikācijas pielīdzināšanu veica ar Eiropas profesionālās kartes (EPC) procedūras starpniecību. Tā ir elektroniska procedūra noteiktu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai citās ES valstīs. Šī procedūra ir tādām reglamentētām profesijām kā vispārējās aprūpes māsa, farmaceits, fizioterapeits, kalnu gids un nekustamā īpašuma aģents.
Reizēm attiecīgā (uzņemošā) valsts var pieprasīt veikt zināšanu pārbaudi vai adaptācijas praksi. Tas notiek tikai gadījumos, ja ie¬stādes uzskata, ka jūsu izglītība, apmācība un profesionālā pieredze neatbilst noteiktās valsts standartiem. Kad kvalifikācijas atzīšana ir veikta, potenciālais darba devējs vai profesionālās organizācijas var pārbaudīt EPC derīgumu īpašā reģistrā. Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu par vienotu augstākās izglītības grādu. Tas novērstu pašreizējos juridiskos un administratīvos šķēršļus universitāšu pārrobežu sadarbībai un bakalaura, maģistra un doktora grādu atzīšanai ārvalstīs, kopīgu konkurētspējīgu programmu izveidei.
Jauns solis Eiropas integrācijā
Šī gada 27. martā Eiropas Komisija nāca klajā ar trim iniciatīvām, lai “veicinātu starptautisku sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm ar galīgo mērķi izveidot Eiropas grādu”. Līdztekus priekšlikumam par Eiropas grādu piešķiršanu ES Komisija ES Padomei ir iesniegusi vēl divus citus priekšlikumus. Otrais – lai sertificētu un uzlabotu universitāšu darbību un augstākajā izglītībā automātiski atzītu kvalifikāciju. Trešais – lai akadēmisko karjeru padarītu pievilcīgāku un ilgtspējīgāku.
Eiropas Komisijas paziņojumā minēts, ka šāds vienots Eiropas grāds “mazinās birokrātiju un ļaus dažādu valstu augstākās izglītības iestādēm netraucēti sadarboties un veidot kopīgas programmas”. Tas ne tikai veicinās starptautisku pārrobežu sadarbību, bet arī jauniešu un mācību mobilitāti Eiropā. Studentiem tas nozīmēs plašākas un labākas iespējas, atvieglotāku mācību un pieteikšanās procesu, diplomu atzīšanu pēc studijām. Tas sekmēs arī absolventu nodarbinātību pēc studijām – iespējas atrast labu darbu, jo šāds Eiropas grāds būs starptautiski atzīta izglītība.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Margaritis Shins ir “pārliecināts”, ka Eiropas grāds ir “nākamā lielā lieta”, kas ES iedzīvotājiem padarīs taustāmus Eiropas integrācijas ieguvumus. Eiropas grāds ir nākamais nozīmīgais Eiropas līmeņa sadarbības un vienotības projekts pēc ES vienotā tirgus, Šengenas zonas, “Erasmus” un eiro.
Kas piešķirs Eiropas grādu
Eiropas grādu kopīgi piešķirtu dažādas Eiropas universitātes, piemēram, pirmais studiju gads universitātē Latvijā, pēc tam – citas dalībvalsts universitātē, pēc tam studiju turpināšana Latvijā vai vēl kādā citā valstī, bet studiju noslēgumā kopīgs diploms un Eiropas grāds. Eiropas grādu ¬varētu piešķirt arī augstāko izglītības iestāžu jaundibinātas apvienības, kas veido jaunas starpiestāžu un starpval¬stu programmas. Dalība tajā būtu brīvprātīga, bet balstīta uz kritērijiem, par kuriem ir vienošanās Eiropas līmenī.
Pašlaik izglītības joma ir dalībvalstu kompetencē, jo augstākās izglītības sistēmas Eiropā ir ļoti atšķirīgas. Tāpēc Eiropas Komisija ierosina šādu vienoto Eiropas grādu veidot pakāpeniski. Sākotnēji piešķirot tikai Eiropas grāda “marķējumu” – tādējādi norādot, ka studiju programma atbilst vienotajiem ES kritērijiem un studenti kopā ar grādu saņems Eiropas grāda marķējuma sertifikātu. Pēcāk, kad viss būs gatavs Eiropas grādam ES līmenī, to varēs piešķirt augstskolas.
Eiropas Komisija Eiropas grāda ieviešanu plāno uzsākt jau 2025. gada “Erasmus+” programmas ietvaros ar projektu “Eiropas grāda iegūšanas ceļš”. Tajā paredzēti līdzekļi dalībvalstīm, lai motivētu to augstākās izglītības iestādes iesaistīties šajā jaunā Eiropas līmeņa sadarbības projektā. Pro¬grammas “Erasmus+” budžets 2021.–2027. gadam ir 27 miljardi eiro (kas ir divas reizes lielāks nekā iepriekšējā periodā). Eiropas Komisija iesaistīsies aktīvā dialogā ar dalībvalstīm, augstākās izglītības profesionāļiem un jaunatnes organizācijām, lai šī vīzija par vienotu Eiropas grādu kļūtu par realitāti.
Beniluksa valstīs jau atzīst mūsu diplomus
Lai gan vienots Eiropas grāds vēl ir tikai nākotne un pašlaik Latvijas augstākās izglītības diplomi netiek automātiski atzīti visā Eiropā, spēkā stājies līgums par diplomu automātisku atzīšanu starp Baltijas un Beniluksa valstīm.
13. maijā Briselē tikās Baltijas un Beniluksa valstu augstākās izglītības eksperti, lai atzīmētu Līguma par augstākās izglītības diplomu savstarpēju automātisku atzīšanu stāšanos spēkā 1. maijā. Beniluksa valstis jau 2015. gadā bija sākušas automātiski atzīt noteiktus diplomus, un Baltijas valstis bija izveidojušas līdzīgu sistēmu.
Līgums garantē, ka ikvienam, kurš kādā no Baltijas vai Beniluksa valstīm iegūst augstākās izglītības diplomu, ir nodrošināts, ka viņa diploma līmenis jeb kvalifikācija tiek automātiski atzīta pārējās līguma parakstītājvalstīs. Absolventi vairs nesaskarsies ar ilgstošām un dārgām diplomu atzīšanas procedūrām.
Baltijas un Beniluksa valstis aicina arī citas Eiropas dalībvalstis pievienoties šai iniciatīvai, lai izveidotu iekļaujošu Eiropas augstākās izglītības telpu, kurā ir brīva talantu un zināšanu mobilitāte.
Beļģijas franču kopienas augstākās izglītības ministre Fransuāza Bertjo uzsver šī līguma novatorisko nozīmi Eiropā: “Šis automātiskās atzīšanas līgums ir nozīmīgs pavērsiens studentu mobilitātē starp parakstītājvalstīm, kas atvieglo mūsu jauniešu darba meklējumus. Tas iemieso savstarpējo uzticēšanos, kas ir izveidojusies starp mūsu valstīm, īstenojot Boloņas instrumentus. Mums jāatzīst, ka šajā ziņā Eiropas Savienības līmenī esam īsti pionieri.”
Arī Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša norāda šī līguma nozīmību: “Starptautiskā izglītība ir kļuvusi par nepieciešamību, kas paver jaunas akadēmiskās un profesionālās perspektīvas, vienlaikus veicinot konkurētspēju. Pašlaik Baltijas un Beniluksa valstis ir vienīgie reģioni, kuros oficiāli ir noteikta automātiska augstākās izglītības kvalifikāciju atzīšana. Šī daudzpusējā vienošanās ir viens no pagrieziena punktiem un nākotnes investīcijām, kas ilgtermiņā stiprinās Eiropas augstākās izglītības telpu.”
Latvijas jaunieši veido Eiropas politiku
“Gentē es tikos ar līdzīgi domājošiem jauniešiem, lai kopīgiem spēkiem radītu rekomendācijas iekļaujošas sabiedrības veicināšanai. Latvijas jauniešiem ir jāpiedalās tādos Eiropas līmeņa politikas veidošanas pasākumos, jo tā ir lieliska iespēja, lai tiktos un pārrunātu jauniešiem aktuālas problēmas ar Eiropas mēroga lēmumu pieņēmējiem un ietekmētu Eiropas lēmumu pieņemšanas procesus. Jā, arī jaunieši no Latvijas var ietekmēt lietas un politiku ne tikai mūsu valstī, bet arī Eiropas līmenī,” saka Undīne Marija Voino.
Eiropas jaunatnes dialogs
No 2. līdz 5. martam Gentē, Beļģijā, notika Eiropas Jaunatnes konference. Uz to bija sapulcējušies gandrīz 200 dalībnieku no 39 valstīm. Latviju šajā nozīmīgajā pasākumā pārstāvēja Eiropas Jaunatnes dialoga vēstnieces Undīne Marija Voino un Marija Jankova, kā arī Keita Kondore no “Eurodesk Latvija”, Rota Lāce no Latvijas Jaunatnes padomes un Izglītības un zinātnes ministrijas projekta koordinatore Renāte Mencendorfa.
Eiropas Jaunatnes konference ir daļa no Eiropas jaunatnes dialoga, kas ir saruna starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem. Šāds dialogs palīdz uzklausīt jauniešu un jauniešu organizāciju viedokli, uzskatus un vajadzības ES jaunatnes politikas veidošanā. Tas palīdz īstenot ES jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam un tās trīs pamatjomas – saiknes veidošanu, iesaistīšanu un iespēju veicināšanu. Eiropas jaunatnes dialogs ar politikas veidotājiem notiek 18 mēnešu darba ciklos. Katram ciklam ir sava tēma. Šis ir jau desmitais cikls, kas pievēršas iespējai visiem jauniešiem iekļauties sabiedrībā – arī ne tik nodrošinātiem (nabadzīgiem) vai atstumtākajiem jauniešiem. Iepriekšējā cikla tēmas bija par jauniešu izglītību un apmācību, iniciatīvu un pilnvarošanu, pārvaldību, mobilitāti, solidaritāti un piekļuvi infrastruktūrai.
Darba ciklus organizē ES prezidējošo valstu trialogos pusotra gada laikā, kad tie sākas ar vienas valsts ES prezidentūru, turpinās ar otru un noslēdzas jau trešās valsts prezidentūras posmā. Piemēram, pašreizējais cikls sākās 2023. gada 1. jūlijā – Spānijas prezidentūras ES laikā, pašlaik turpinās Beļģijas prezidentūrā un noslēgsies ar Ungārijas ES prezidentūras beigām 31. decembrī. Katrā valstī ir nacionālā darba grupa, kas organizē dialogu starp jauniešiem un politikas veidotājiem. Jaunieši sniedz priekšlikumus un tos apspriež Eiropas Jaunatnes konferencēs. Prezidentūras sadarbojas ar Eiropas Komisiju, dalībvalstu jaunatnes aģentūrām, Eiropas Jaunatnes forumu, jauniešu organizācijām.
Ko jaunieši rosināja Gentē
Gentē konferences darba grupās izstrādāja priekšlikumus iekļaujošai Eiropai. Jaunieši savas idejas apsprieda ne tikai ar saviem vienaudžiem no citām valstīm, bet arī ar politikas veidotājiem. Jaunieši nāca klajā ar sešiem ieteikumiem: palielināt atbalstu jauniešiem, kas saskaras ar nabadzību un finansiālo atstumtību (mājokļu un darba vietu pieejamībai, finanšu pratībai), nodrošināt pieejamu un jauniešiem draudzīgu veselības aprūpi (arī garīgās veselības pakalpojumus, palielināt finansējumu un apmācību pedagogiem, uzlabot jauniešu mediju lietotprasmi, veicināt iekļaujošu izglītību, aizspriedumu un diskriminācijas apkarošana. Darba grupas sagatavoja 34 īstenošanas pasākumus jeb konkrētus piemērus, kā īstenot šos sešus ieteikumus.
Kad nacionālie un Eiropas mēroga jauniešu un politikas veidotāju dialogi ir noslēgušies, rezultāti ir apkopoti un prezentēti, tad tie tiek iesniegti Eiropas Savienības Padomei. Tā, piemēram, 2018. gadā tika definēti 11 jaunatnes mērķi, kurus ES Padome iekļāva ES jaunatnes stratēģijā.
Kā Eiropas jauniešu dialoga idejas tiek īstenotas Latvijā? No Eiropas jaunatnes dialoga iepriekšējā cikla tēmām (“Iekļaujoša sabiedrība” un “Ilgtspējīga zaļā Eiropa”) Latvijā tika īstenoti vairāki projekti. Rīgas reģiona vēstnieki īstenoja sociālo tīklu kampaņu par zaļo dzīvesveidu un klimata pārmaiņām. Zemgales un Latgales vēstnieki organizēja kopīgus pasākumus ar deputātiem – sporta spēles un simulācijas spēli. Kurzemes vēstnieki veidoja jauniešu domes pašvaldībās. Vidzemes reģiona vēstnieki noorganizēja pasākumus par “Erasmus+” iespējām Valmieras SOS bērnu ciemata jauniešiem.
Latvijā viegli satikt politiķus
Marija Jankova no organizācijas “Young Folks LV” uzskata, ka “dalība Eiropas līmeņa jaunatnes konferencēs ir fantastiska iespēja sajust spēku, ko rada jaunieši no visas Eiropas. Tā mēs varam patstāvīgi radīt pārmaiņas. Piedaloties konferencē Gentē, pati sajutu, cik jaunieši ir milzīgs spēks, kas spēj pielāgot pasauli savām vajadzībām un aktualitātēm. Dalība Eiropas Savienības rīkotās konferencēs ir īsākais ceļš uz labāko nākotni – uz nākotni, kuru veidojam mēs paši.”
Jauniešu iesaiste politikas veidošanā Eiropas dalībvalstīs ir atšķirīga. Tas galvenokārt atkarīgs no jaunatnes politikas efektivitātes. Latvijā kā mazā valstī jaunieši vieglāk var piekļūt pašvaldību, Saeimas vai Eiropas Parlamenta deputātiem. Gan Rīgā, gan reģionos regulāri tiek rīkotas politiķu tikšanās ar jaunatni. Pilsētu domēs ir jauniešu domes un dažādas jaunatnes organizācijas. Aktīviem jauniešiem ir iespējas piedalīties projektos vai pat konkursos, kuros var vinnēt braucienu uz ES institūcijām vai dalību kādā konferencē, starptautiskā projektā. Tāpēc ir jānovērtē šī iespēja, jo lielākās ES valstīs procesi ir birokrātiskāki, politiķi nav tik pieejami un sadarboties griboši ar jauniešiem.
Programmas “Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola” absolventi 21. maijā prezentēja savus ieteikumus par to, kā politiķiem būtu jārunā ar jauniešiem, un viņi iesaka vairāk izmantot sociālos medijus un stāstīt par to, kāpēc nepieciešams balsot pēc iespējas agrāk – tiklīdz viņi ir sasnieguši balsošanas vecumu. Jauniešu pirmās vēlēšanas ir īpaši svarīgas – tās ietekmē viņu turpmāko dalību politiskajos procesos. EP vēstnieku skolas absolventi aicina “iemācīt jauniešiem balsot no agra vecuma”.
Latvijas Jaunatnes padome (LJP) savā EP vēlēšanu manifestā aicina “partijām aktīvi sadarboties ar jaunatnes jomu, iesaistīties sarunās un aktivitātēs, kas veicina jauniešu līdzdalību velēšanās, vienlaikus atceroties, ka katrā nozarē ir jautājumi, kas skar jauniešus”. LJP norāda, ka tikai 7,4% no šī gada Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem ir jaunieši jeb vecumā līdz 30 gadiem. LJP iesaka, ka nepieciešams aktīvāk iesaistīt jauniešus politisko partiju darbā, kā arī iekļaut kandidātu sarakstos.
Mūsu jaunieši ir kūtrāki nekā Eiropā
“Eirobarometra aptauja” par jaunatni un demokrātiju norāda, ka tikai 46% Latvijā (64% jauniešu Eiropā) ir izteikuši nodomu piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Aptauja parādīja, ka daudzi jaunieši ir aktīvi un iesaistīti. 64% Eiropas jauniešu pēdējo 12 mēnešu laikā ir piedalījušies kādos organizāciju pasākumos.
Savukārt 38% Latvijā (48% Eiropā) ir rīkojušies, lai mainītu sabiedrību – parakstījuši kādu petīciju, piedalījušies mītiņā vai nosūtījuši vēstuli politiķim. Jomas, kurās jaunieši visaktīvāk darbojušies Latvijā, ir veselība un labklājība (36%), klimata pārmaiņas un vide (31%), cilvēktiesības (30%), vienlīdzīgas tiesības (30%). Latvijā jaunieši visvairāk iesaistās jauniešu un studentu organizācijās (36%) vai ir gatavi savu viedokli paust sociālajos medijos (37%).
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā.
Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
