Eiropas eksperti brīdina, ka Trampa izvēle par labu viceprezidenta amata kandidātam Vensam ir “briesmīga ziņa” Ukrainai 118
ASV prezidenta vēlēšanu kandidāta Donalda Trampa izvēle izraudzīties par savu viceprezidenta amata kandidātu senatoru Džeimsu Deividu Vensu, Eiropā ir raisījusi bažas, ka viņš, iespējams, īstenos tādu ārpolitiku, kas saucas “Amerika vispirms”. Un tas varētu novest pie tā, ka ASV izdara spiedienu uz Ukrainu, lai tā piekāpjas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un noslēdz mieru ar Krieviju, tā vēstīja ārvalstu medijs “The Guardian“.
“Tas ir slikti mums, bet tās ir briesmīgas ziņas [Ukrainai],” sacījis viens no augsta ranga Eiropas diplomātiem Vašingtonā. “[Venss] nav mūsu sabiedrotais,” viņš piebildis. Ārvalstu diplomāti un novērotāji Trampa faktisko politiku bieži ir dēvējuši par “melno kasti” (black box), sakot, ka nav iespējams droši zināt, ko neprognozējamais līderis darīs, nonākot pie varas.
Daži sevi mierina, apgalvojot, ka uz augstākajiem amatiem izvirzītie vārdi, piemēram, bijušais valsts drošības ministrs Roberts O’Braiens (Robert O’Brien), saglabās ārpolitikas status quo stāvokli, kamēr Tramps koncentrēsies uz iekšlietām, raksta “The Guardian”. Taču topošajai Trampa administrācijai tagad ir daudz enerģiskāks aizstājējs, kas veicinās Trampa skepsi pret Ukrainu un Eiropu, vienlaikus mudinot uz partijas agresīvu tirdzniecības politiku un ārpolitiku citviet pasaulē.
“Senators Venss pagājušajā pavasarī bija viens no galvenajiem jaunās palīdzības paketes Ukrainai pretiniekiem un ir paudis vienaldzību pret to, kas notiek šajā karā,” sacīja “Frīmena Spogl” starptautisko pētījumu institūta direktors un bijušais vēstnieks Krievijā Maikls Makfols (Michael McFaul). “Izvēloties Vensu par savu kandidāta biedru, Tramps ir devis ļoti skaidru izvēli amerikāņu vēlētājiem novembrī attiecībā uz ārpolitiku,” viņš sacīja.
“Prezidenta Baidena ārpolitikas stratēģija krasi atšķiras no Trampa pieejas,” viņš turpināja sacīt. “Baidens un Harisa ir veicinājuši demokrātiju un stājušies pretī autokrātiem. Tramps un Venss nav pievērsuši uzmanību demokrātijas veicināšanai ārvalstīs un tā vietā ir apskāvuši autokrātus. Šo divu prezidenta amata kandidātu ārpolitikas pieejas pretstats manā mūžā vēl nekad nav bijis skaidrāks,” uzskata Makfols.
Publiski Venss ir kritizējis ASV palīdzības paketes Ukrainai un mudinājis uz sarunām ar Krieviju, lai gan Ukraina ir paziņojusi, ka nevēlas rīkot sarunas. Viņš ir apsūdzējis Baidena administrāciju par Izraēlas kara Gazā “mikromanipulēšanu” un sacījis, ka Amerikai “jāļauj Izraēlai pabeigt darbu”.
Viņš ir atbalstījis Ķīnas ierobežošanu, sakot, ka Amerika ir “pārāk izkaisīta” Eiropā, tādējādi uzstājot uz agresīviem tirdzniecības ierobežojumiem un intelektuālā īpašuma aizsardzību pret Ķīnu. Venss tāpat ir pieprasījis, lai Eiropas valstis šogad iemaksātu lielāku daļu no sava iekšzemes koprodukta (IKP) NATO. “Amerikas Savienotās Valstis pārāk ilgi ir nodrošinājušas Eiropai drošības segu,” viņš norādījis.
“Es domāju, ka Vensu izvēlējās vismaz daļēji viņa ārpolitikas un tirdzniecības politikas dēļ,” tā sacīja Emma Ešforda (Emma Ashford), kura ir Stimsona centra Vašingtonā programmas “Reimagining US Grand Strategy” vecākā referente. “Venss ļoti lielā mērā pārstāv šo jauno labējo spārnu, kas attīstās republikāņu partijā. Viņi ir daudz nacionālistiskāki, zināmā mērā protekcionistiski, pret imigrāciju noskaņoti… Tramps bija tas, kurš 2016. gadā to lielā mērā aizsāka, un Venss ir kļuvis par vienu no tā kongresa līderiem,” viņa uzskata.
Tiek ziņots, ka pēdējās stundās lielākie ziedotāji centās panākt, lai Venss tiktu nominēts. Saskaņā ar “Axios “datiem, to vidū ir Īlons Masks, Takers Karlsons un Deivids Sakss. Visi trīs ir bijuši skeptiski noskaņoti pret Džo Baidena atbalstu Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, un Sakss uz republikāņu nacionālā konventa skatuves sacīja, ka Baidens “izprovocēja, jā, izprovocēja krievus iebrukt Ukrainā ar runām par NATO paplašināšanos”. Viņi ir saistīti arī ar plašāku Silikona ielejas tehnoloģiju miljardieru loku, tostarp Vensa atbalstītāju Pīteru Tīlu (Peter Thiel), kuri ir bijuši ārkārtīgi noskaņoti pret Ķīnu. Tikmēr šī izvēle ir raisījusi skandālu dažus tradicionālo republikāņu starpā.
“Viņš [Venss] kapitulētu Krievijas priekšā un upurētu mūsu sabiedroto Ukrainā brīvību,” rakstīja bijusī kongresmene Liza Čeinija (Liz Cheney), kura ir kļuvusi par atklātu Trampa kritizētāju. “Trampa partija vairs nav Linkolna, Reigana vai konstitūcijas partija,” viņa uzskata.
Venss, kurš ir grāmatas “Hillbilly Elegy” autors, ir sevi pasniedzis kā mūsdienīgu veiksmes stāsta varoni no Amerikas tā sauktās rūsganās joslas rajona, un runā, ka Tramps viņu izvēlējies ne tikai viņa politikas, bet arī aizkulišu un skatuves tēla dēļ. Taču viņš ir kļuvis pazīstams arī kā viens no galvenajiem palīdzības Ukrainai kritiķiem. “Es domāju, ka tas ir smieklīgi, ka mēs koncentrējamies uz šo robežu Ukrainā,” tā Venss bija teicis intervijā Stīva Benona raidījumā “War Room” 2022.gadā. “Es jums pateikšu godīgi – man ir pilnīgi vienalga, kas notiks ar Ukrainu vienā vai otrā gadījumā,” teicis Venss, vēstīja “The Guardian”.
Februārī Minhenes drošības konferencē Venss pauda Eiropai to, ko viņa personāls nodēvēja par “modinātāja zvanu”, kurā viņš mazināja Krievijas līdera radītos draudus un sacīja, ka ASV nevar ražot piegādei Ukrainai nepieciešamos ieročus, lai turpinātu karu. “Es nedomāju, ka Vladimirs Putins ir eksistenciāls drauds Eiropai, – un tādā mērā, kādā viņš ir, tas atkal liek domāt, ka Eiropai ir jāuzņemas agresīvāka loma savā drošībā,” toreiz bija teicis Venss.
Venss arī sacīja, ka, viņaprāt, Ukrainas karš “beigsies ar sarunu ceļā panāktu mieru”, un šo viedokli šonedēļ, šķiet, atbalstīja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš ir devies negodprātīgā “miera misijā” uz Maskavu. Un “Mar-a-Lago” rakstīja, ka Tramps pēc vēlēšanām sāks nekavējoties darboties kā “miera starpnieks”, vēl pat pirms inaugurācijas ASV prezidenta amatā, ja Tramps uzvarēs vēlēšanās šogad novembrī.
“Jā, Tramps galu galā noteiks Ukrainas politiku,” tā sociālā tīkla vietnē “X” rakstīja Bejloras Universitātes politikas zinātņu profesors Serhijs Kudelija (Serhiy Kudelia). ”Taču Vensa izvēle mums pasaka visu, kas mums jāzina par to, kā Tramps vēlas izturēties pret Ukrainu, kad kļūs par prezidentu: nekāda dalība NATO Ukrainai, militārās un ekonomiskās palīdzības samazināšana un Zelenska piespiešana sēsties pie [sarunu] galda ar Putinu,” uzskata profesors.
Venss arī savā runā iepriekš bija teicis, ka neuzskata, ka ASV vajadzētu izstāties no NATO vai “pamest Eiropu”, bet ka Vašingtonai vajadzētu “pagriezties” uz Āzijas pusi, t.i., īstenot agresīvāku politiku, lai ierobežotu Ķīnu. “ASV vairāk jākoncentrējas uz Austrumāziju. Tā būs ASV ārpolitikas nākotne nākamajiem 40 gadiem, un Eiropai ir jāapzinās šis fakts,” viņš ir pārliecināts.
Jau ziņots, ka ASV republikāņu prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps par savu vēlēšanu partneri kandidēšanai uz viceprezidenta amatu izraudzījies senatoru Džeimsu Deividu Vensu, kas ASV Senātā pārstāv Ohaio štatu, vēstīja LETA 15.jūlijā.
Par savu izvēli Tramps pirmdien pavēstīja sociālajā tīklā “Truth Social”. Venss ir 39 gadus vecs. Senātā viņam šis ir pirmais pilnvaru termiņš. Daudzos jautājumos Vensam ir vēl labējāki uzskati nekā Trampam, arī attiecībā uz abortu politiku. Venss savulaik izteicies kritiski par Trampu, bet vēlāk kļuvis par dedzīgu viņa atbalstītāju. 2022.gada Senāta vēlēšanās Tramps atbalstīja Vensa kandidatūru.
