Eiropas ekonomiskajā atveseļošanā piemirsts par iedzīvotāju veselību 0
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Parasti, pieņemot Eiropas Savienības daudzgadu budžetu jeb finanšu shēmu, lomu sadalījums ir tāds: komisija piedāvā, Eiropadome apcērp, bet parlaments spurojas tam pretī.
Neapmierina vienošanās saturs
Nākamā daudzgadu budžeta (2021.–2027.) pieņemšanas process nav izņēmums, lai gan norit agrāk nepieredzētas krīzes apstākļos, kuras pārvarēšana prasa neordinārus risinājumus un milzum daudz naudas.
Kā jau ziņots, nesen ES samits pēc garām un asām diskusijām vienojās par budžetu 1,074 triljonu eiro apmērā, ko papildinās Eiropas atveseļošanas fonda 750 miljardi.
Taču pāris dienu vēlāk – 23. jūlijā – nāca klajā diezgan skarbos toņos ieturēta parlamenta rezolūcija ar vēstījumu, ka deputātu absolūtais vairākums negrasās apstiprināt daudzgadu finanšu shēmu tās tagadējā redakcijā.
Vispārējo attieksmi pret ES samitā panākto kompromisu precīzi raksturo Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētāja Manfrēda Vēbera paustais: esmu gandarīts, ka vienošanās pastāv, bet mani neapmierina vienošanās saturs.
Veselība neiegūst
Iebildumus pārsvarā izraisa tas, ka Eiropadomes vienošanās lielā mērā tika panākta uz ES kopējo interešu rēķina. Arī samitā karstus strīdus izraisījušā atveseļošanas fonda “Nākamās paaudzes ES” līdzekļi gandrīz pilnībā jeb deviņdesmit procentu apjomā ieplūdīs dalībvalstu kasēs.
Tikmēr vairākas ES ilgtermiņa attīstībai svarīgas jomas paliek bez pienācīga finansējuma. To, uzrunājot deputātus, neslēpa ne komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, ne arī parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli, kurš piesauca dažus “nepieņemamus” piemērus.
“Ja mēs vēlamies ieguldīt nākamajās paaudzēs, tad nedrīkstam samazināt izdevumus pētniecībai, jauniešu un “Erasmus” programmai,” turklāt “tāpat kā Vācijas prezidentūra uzskatām, ka jāatrisina jautājums par migrāciju un patvēruma politiku, tāpēc mēs nevaram samazināt izdevumus arī šajā jomā.”
Formāli pieejot, parlamenta kompetencē neietilps “Nākamās paaudzes ES” instrumenta apstiprināšana, taču tas nebūs īstenojams, ja tiks bloķēts daudzgadu budžets.
Visgrūtāk izskaidrojama ir faktiska atteikšanās no komisijas izstrādātās un parlamenta augsti novērtētās programmas “EU4Health”, kuras trīs prioritārie mērķi bija pārrobežu sadarbības veicināšana, lai novērstu veselības apdraudējumus, zāļu pieejamība un veselības aprūpes sistēmu nostiprināšana.
Šiem nolūkiem tika paredzēti 9,4 miljardi eiro, taču daudzgadu budžeta tagadējā versijā veselības aprūpei atlicināti 1,67 miljardi.
Ar tiem nebūs pietiekami, lai ES mērogā veidotu un uzturētu zāļu, medicīniskā aprīkojuma un dezinfekcijas līdzekļu rezerves, stimulētu pētījumus, veiktu kopīgus vakcīnu iepirkumus un galu galā pārvarētu pandēmijas krīzes radītās sekas vai sagatavos līdzīgām sanitāro krīžu situācijām.
Šajā gadījumā diez vai par aizbildinājumu var kalpot tas, ka veselības un sociālā aprūpe ir dalībvalstu kompetencē.
Ja reiz tiek izstrādāta ES Farmācijas stratēģija un līdz ar koronavīrusu nākusi atziņa par Eiropas veselības savienības un vienotu aprūpes kvalitātes minimālo standartu nepieciešamību.
Apmācies apvārsnis
Kārtējo reizi attālinās jau agrākajā stratēģijā “Eiropa 2020” nospraustais mērķis ieguldīt pētniecībā 3% no ES iekšzemes kopprodukta. (Ko sasniegušas vien atsevišķas dalībvalstis – galvenokārt “skopās” ziemeļvalstis.) Lai pārskatāmā nākotnē tuvotos četru procentu līmenim.
Pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “HorizonEU” jeb “Apvārsnis Eiropa” finansējuma samazinājums (no 100 miljardiem uz 81 miljardu) pirmajā mirklī neliekas pārāk kritisks.
Taču jāņem vērā, ka minētā pamatprogramma iecerēta arī kā viens no zaļā kursa pamatbalstiem un dokumentos figurē kā “pārkārtošanās virzītājspēks”, kam jārisina attiecīgi zaļie uzdevumi, kas aptver četrus tematiskos lokus – “veselīgi okeāni, jūras, piekrastes un iekšzemes ūdeņi”, “klimatneitrālas un viedas pilsētas”, “augsnes veselība un pārtika” un “pielāgošanās klimata pārmaiņām, ieskaitot sabiedrības pārveidi”.
Nosauktajiem uzdevumiem kopumā bija plānots novirzīt 35% publisko un privāto investīciju. Turklāt tām vajadzētu sekmēt mākslīgā intelekta un 5G mobilo datu apmaiņas tehnoloģiju ieviešanu.
Tāpat Visuma apgūšanai piešķirts ne tik daudz, cik gribētos (13,3 miljardi 16 miljardu vietā).
Lauvas tiesa līdzekļu veltīta Eiropas globālās navigācijas sistēmai “Galileo” un Zemes novērošanas programmai “Copernicus”. Arī šis cirpums neizskatās ārkārtējs, tomēr, ievērojot augošo konkurenci, var izrādīties izšķirošs.
Savukārt programma “InvestEU”, kura apskādēta vēl daudzkārt vairāk, saistīta ar Zaļo kursu ietekmējošiem ieguldījumiem ilgtspējīgās infrastruktūras projektos.
Piemēram, ūdeņraža tehnoloģiju pielietošanā enerģētikas sektorā, kas ir svarīgi no ogļu elektrostacijām joprojām atkarīgajos reģionos, bet īpaši Polijai.
Šajā ziņā zaudējumi ir arī nosacīto uzvarētāju, respektīvi, saudzēto vai dāsni apveltīto nozaru pulkā – eksperti jau nez kā izskaitļojuši, ka kopējās lauksaimniecības politikas “ekoloģiskā aploksne” kļuvusi par piecdesmit procentiem plānāka.
Apcirptas ambīcijas
Pavisam nesen – maija beigās – ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels saņēma Vācijas, Francijas, Itālijas un Spānijas aizsardzības ministru parakstītu vēstuli, kurā izklāstīts Eiropas aizsardzības fonda nozīmīgums.
Tā mērķis ir kāpināt ES militārās industrijas sinerģiju, veikt saskaņotus iepirkumus un modernizēt bruņojuma ražošanas nozari. Bet redzams, ka fonda finansējumam atlicināti aptuveni septiņi miljardi eiro, tātad gandrīz uz pusi mazāk par komisijas ieteiktajiem trīspadsmit miljardiem.
Var arī sacīt, ka glāze ir pa pusei pilna, un apliecināt kā Francijas aizsardzības ministres Floransas Parlī jūsmīgā tvītā, ka Eiropas budžetā beidzot parādījusies aizsardzības izdevumiem veltīta sadaļa.
Tomēr tāda attieksme kontrastē ar Vācijas kancleres Angelas Merkeles zināmajiem vairākkārt izteiktajiem vēstījumiem, ka eiropiešiem pienācis laiks ņemt lietas aizsardzības jomā savās rokās.
Būtībā ES samita vienošanās nepilnības atzīst arī tās skaļākie sveicēji kā Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš konstatēja, ka darījums “nav perfekts” un filozofiski piebilda: “Mēs nedzīvojam ideālā pasaulē.”
Ar to nāksies rēķināties arī Eiropas Parlamenta sarunās ar padomi, kurās, vēlams rudenī, kārtējo reizi vajadzētu panākt, ka vilks ir paēdis, bet kaza dzīva.
Tomēr ar šķēršļiem var saskarties, piemēram, Eiropas Parlamenta prasība pēc konkrēta grafika jaunu ES pašas ieņēmumu avotu, respektīvi, nodokļu ieviešanā, jo lēmumi fiskālās harmonizācijas jomā jāpieņem vienbalsīgi.
Sarežģījumus atsāktajā kompromisu meklējumu riņķadancī sola arī prasība saistīt finansējuma piešķiršanu ar ES pamatvērtību un tiesiskuma ievērošanu (mājiens Polijai un Ungārijai).
Savukārt mehānisms, kas komisijai ļauj izdarīt aizņēmumus ES dalībvalstu vārdā, vēl apstiprināms nacionālajos parlamentos. Tiesa, saprašanos varētu veicināt šā brīža pati aktuālākā sentence – laiks ir nauda. Tā, kuru daudzi grib saņemt jau 2021. gada sākumā.
