Eiropas ekonomika sasniegusi maksimumu 0
Autors: Jānis Hermanis, LDDK finanšu un nodokļu eksperts speciāli “Latvijas Avīzei”
Eiropas statistikas birojs “Eurostat” publicējis jaunākos rādītājus par ekonomikas izaugsmi. Saskaņā ar tiem iekšzemes kopprodukts ES 28 valstīs šā gada 2. ceturksnī palielinājies vidēji par 2,1% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem), salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni.
Ekonomikas izaugsmes ātrums dalībvalstīs atšķiras – kā parasti, salīdzinoši straujāk augošās ir t. s. jaunās ES valstis, to vidū arī Latvija, kuras iekšzemes kopprodukts attiecīgajā periodā palielinājās par 4,4%.
Straujākais IKP pieaugums ir novērojams Īrijā (+10%), lēnākais – Dānijā (+0,6%).
Jāatzīmē, ka ekonomikas augšupeja šobrīd aptver gan visu ES teritoriju, gan arī visas lielākās nozares: gada laikā ES lielākais pieaugums bijis informācijas un komunikācijas pakalpojumos (+4,6%), zemākais – finanšu un apdrošināšanas pakalpojumos (+0,2%).
Rezultātā ES ekonomika pašreiz ir sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni, kas ir par 13% augstāks nekā 2010. gadā. Ekonomikas attīstība ES ir labvēlīga eksportējošajiem Latvijas uzņēmumiem, jo divas trešdaļas no visa Latvijas preču eksporta tiek realizētas ES valstīs (it īpaši – Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Vācijā un Polijā).
Līdz ar ekonomikas attīstību ES paralēli ir vērojams arī nodarbinātības pieaugums (skat. attēlu). Kā liecina “Eurostat” dati, nodarbināto personu skaits ES teritorijā šā gada 2. ceturksnī ir sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni – 239 miljonus.
Attiecīgi samazinās arī bezdarbnieku skaits, kas noslīdējis līdz 17 miljoniem un ir tuvu savam vēsturiski zemākajam rādītājam.
Bezdarba līmenis pēdējo gadu laikā ir būtiski samazinājies pat Dienvideiropas valstīs (Grieķijā, Spānijā, Kiprā), kurās iepriekš tika piedzīvots būtisks ekonomikas kritums un paaugstināts bezdarba līmenis.
ES veidojas situācija, ka nu jau ir jārunā par darbaroku trūkumu, kas var kavēt attīstību.
Iespējamie risinājumi darbaspēka trūkuma problēmai var būt dažādi: darba tirgū vairāk iesaistīt jauniešus, pensijas vecuma iedzīvotājus, mājsaimnieces u. tml.
Taču ir vispārzināms, ka t. s. vecās ES valstis savu darbaroku deficītu mēdz risināt arī ar imigrācijas palīdzību, piesaistot strādājošos no jaunajām ES valstīm, tostarp – no Latvijas.
Šobrīd citās ES valstīs jau strādā 13% no Latvijas darbspējas vecuma iedzīvotājiem. Atalgojuma atšķirības starp Latviju un vecajām ES valstīm ir visai augstas, lai šī darbaspēka migrācija saglabātos.
Saskaņā ar “Eurostat” 2017. gada datiem, vidējās darba stundas izmaksas Zviedrijā bija 37 eiro, Vācijā – 34 eiro, Īrijā – 31 eiro; savukārt Latvijā – tikai astoņi eiro. Tas liecina, ka mūsu darba ņēmējiem joprojām ir pietiekami liels vilinājums doties peļņā uz citām ES valstīm.
