Eiropas ekonomika bremzē 0
Latvijai tuvākajos divos gados tiek prognozēta mērena iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme, kas nedaudz atpaliks no abu kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – iekšzemes kopprodukta rezultātiem.
Baltija dzīvīgāka nekā pārējā ES
Eiropas Komisija prognozē, ka Latvijas IKP izaugsme šogad būs gandrīz divas reizes zemāka nekā pērn – 2,5%, nākamgad – 2,6%, bet 2021. gadā – 2,7%. 2018. gadā Latvijas ekonomikas pieauguma temps bija 4,8%. Līdzīga situācija ir arī abās kaimiņvalstīs – pēc labiem ekonomikas izaugsmes rādītājiem iepriekšējos gados šogad un turpmākajos gados gaidāms būtisks palēninājums – Lietuvas ekonomikas izaugsmei šogad vēl prognozē 3,8% izaugsmi, bet 2020. un 2021. gadā – vairs tikai 2,4%. Prognoze Igaunijai – šogad 3,2% pieaugums, bet nākamgad – 2,2% un aiznākamgad – 2,1%.
Jāatzīmē, ka uz Eiropas Savienības fona Baltijas valstis ar saviem mērenajiem attīstības tempiem izskatās samērā veselīgi – Eiropas Komisija lēš, ka valstu savienības iekšzemes kopprodukts pieaugs šogad un turpmākajos divos gados. Savukārt tradicionālajā Eiropas ekonomikas motorā – Vācijā – aina pavisam bēdīga, jo prognozētā izaugsme tuvākajos gados svārstās ap 0,4 un 1% turpmākajos gados, arī Itālijai prognoze ir slikta – tikai 0,1% izaugsme šogad un 0,4% nākamgad.
Inflācija Latvijā šogad tiek prognozēta 3,1% apmērā, tātad – lielāka par IKP izaugsmi, bet nākamgad un 2021. gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs attiecīgi 2,5 un 2,3%, lēš EK. Inflācija ES gan šogad, gan nākamgad tiek gaidīta 1,4%, bet 2021. gadā prognozēts 1,6% līmenis. Eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm šogad un nākamgad būs 1,2%, bet 1,3% – 2021. gadā.
Grūti laiki eksportētājiem
Veselīgas ekonomiskās izaugsmes periods ES ilga septiņus gadus – kopš 2011. gada. Šobrīd, pateicoties pieaugošajam haosam starptautiskajā tirdzniecībā – ASV un Ķīnas tirdzniecības kariem, gaidāmā breksita politiskajām un ekonomiskajām sekām, tendencei pārskatīt agrāk noslēgtos tirdzniecības līgumus starp ASV un Eiropas Savienību –, iestājies neskaidrības periods. Tam ir būtiska negatīva ietekme uz uzņēmumu investīcijām, kas krasi pazeminājušās, ražošanu un tirdzniecību. Problēmas pirmkārt skar uz ražošanu un eksportu orientētās ekonomikas, Vācijas situācija ir tam piemērs. Valstis, kuru ekonomikā ir liels pakalpojumu sektora īpatsvars un kas vairāk orientētas uz iekšējā pieprasījuma apmierināšanu, ir skartas mazāk. Jāatzīmē, ka neskaidrības periods negatīvi ietekmē visu pasauli, ne tikai Eiropu, jo arī pasaules IKP turpmākos gadus augs vāji.
Šajos apstākļos ekonomikas izaugsme tuvākajos gados balstīsies uz iekšējo pieprasījumu. Šajā ziņā situācija joprojām ir pozitīva – par spīti grūtībām, ES kopumā bezdarbs joprojām ir zemā līmenī (6,3%) un turpinās algu pieauguma process. Ekonomisti gan jautā, cik ilgi šāds pieaugums spēs turpināties, ņemot vērā uz eksportu orientēto nozaru grūtības, taču pagaidām palēninājuma pazīmju nav. Piesardzīgu optimismu rada tas, ka ekonomiskās grūtības darba tirgu ietekmē ar zināmu laika nobīdi, kā arī tas, ka visas ES mērogā notiek pakāpeniska ražošanas sektora samazināšanās ekonomikās un pakalpojumu sektora pieaugums, bet pakalpojumus tirdzniecības sarežģījumi skar maz. Līdzīga prognoze kā Eiropai kopumā tiek izteikta arī par Latviju – situācija darba tirgū joprojām ir stabila, bezdarba līmenis kritīsies līdz 6,4%, algu pieaugums turpinās, līdz ar to var prognozēt, ka turpmākajos divos gados iekšzemes pieprasījums būs galvenais Latvijas izaugsmes dzinējspēks. Par galvenajiem Latvijas ekonomiku balstošajiem faktoriem ES uzskata pakalpojumus un lauksaimniecību, tiek atzīmēta arī “Rail Baltica” celtniecības pozitīvā ietekme uz ekonomiku turpmākajos gados.
Valstīm jāsilda ekonomika
Eiropas Komisija aicinājusi tās valstis, kuru budžeti tiek veidoti ar pārpalikumu (te galvenokārt domāta Vācija un Nīderlande), izmantot šos pārpalikumus investīcijām un ekonomikas “sildīšanai” turpmākajos gados. Latvijai šādu iespēju nav, jo budžets tiek veidots ar deficītu 0,6% apmērā, tomēr šķiet, ka arī Latvija sadzirdējusi šos aicinājumus, jo finanšu ministrs Jānis Reirs, nesen atbildot uz “LA” jautājumu, vai valsts budžeta izdevumi nebūtu jāsamazina vēl vairāk, kā to aicina Fiskālās disciplīnas padome, atbildēja, ka šis un nākamie daži gadi noteikti nebūs periods, kad tiks samazināti izdevumi, jo ekonomika “jāsilda” visiem iespējamiem līdzekļiem.
