“Eiropas dzelzceļa līnijas”: “Rail Baltica” ieviešanu sekmēs valsts institūciju sadarbība 0
Dzelzceļa projekta “Rail Baltica” ieviešanu sekmēs valsts institūciju sadarbība un lēmumu pieņemšana, komentējot Valsts kontroles ziņojumu, aģentūrai LETA norādīja projekta ieviesēja Latvijā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
Smagnējā plānošana
Kompānijā atzina, ka Valsts kontroles ziņojums uzrāda smagnējo plānošanas fāzi un riskus, kas jārisina esošajā, aktīvajā projektēšanas fāzē, taču Valsts kontroles ziņojums par “Rail Baltica” ieviešanas efektivitāti Latvijā ir ceļa karte turpmākai projekta sekmīgai ieviešanai.
Tāpat kompānijā minēja, ka projektēšanas laikā pieaug to jautājumu skaits, kas jārisina plašākam partneru lokam – starp sadarbības partneriem, pilsētas vadību, kā arī valsts institūciju līmenī, lai maksimāli izmantotu jaunās dzelzceļa infrastruktūras izbūves sniegtās iespējas tautsaimniecībā. Visu iesaistīto pušu intensīva sadarbība un efektīvi lēmumi paātrinās “Rail Baltica” ieviešanu.
“Aktīva valsts institūciju sadarbība un lēmumu pieņemšana sekmēs projekta ieviešanu. Nepieciešama arī vienotāka, daudz vairāk konsolidēta ieviesēju darbība. Lai “Eiropas dzelzceļa līniju” izveidotais risku vadības ietvars būtu daļa no visaptveroša risku vadības rīka, tuvākajā laikā jāuzsāk vienotas risku vadības sistēmas izveide, kuras ietvaru piedāvā Baltijas valstu kopuzņēmums “RB Rail”,” pauda Vingris.
Paaugstina projekta precizitāti
Saistībā ar izmaksu pieaugumu, ko ziņojumā min VK, Vingris uzsvēra, ka Latvijas posmā jau zināmas detalizētas sarežģītākā posma projektēšanas un arī būvniecības izmaksas – jaunā dzelzceļa tilta ar gājēju/riteņbraucēju joslu un piecām noejām izmaksas būs 89 miljoni eiro, savukārt Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūve Rīgā kopā ar jaunu sliežu ceļu, peronu izveidi un esošo pārbūvi, kā arī nepieciešamās infrastruktūras izveidi posmā no Maskavas ielas līdz Lāčplēša ielai izmaksās 321 miljonu eiro.
Viņš norādīja, ka būvprojektu izstrāde notiek būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) sistēmā. “Rezultātā tiek paaugstināta projekta precizitāte, kas ļauj izvairīties no kļūdām. Savukārt realizācijas gaitā daudz precīzāk nosakāms nepieciešamo būvmateriālu apmērs,” uzsvēra Vingris.
Savukārt Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” pagaidu izpilddirektors Agnis Driksna pauda, ka audita ziņojumā ir izcelti gan plānošanas, gan budžeta riski, tomēr “Rail Baltica” projekta ieviešana līdz 2026.gadam joprojām ir projekta ieviesēju mērķis.
“Mēs esam identificējuši galvenos priekšnoteikumus, kas nepieciešami šī mērķa sasniegšanai, ieskaitot uzlabotu lēmumu pieņemšanu projektēšanas un būvniecības posmā, kā arī savlaicīgu finansējuma pieejamību. Ja šie priekšnosacījumi tiek efektīvi izpildīti, “Rail Baltica projektu ir iespējams īstenot noteiktajā termiņā,” uzsvēra Driksna.
Uzziņa:
Valsts kontroles revīzijā “Vai Latvijā tiek īstenota efektīva “Rail Baltica” projekta pārvaldība?” secināts, ka Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva “Rail Baltica” dzelzceļa projekta pārvaldība, tādējādi pastāv risks, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis – nodrošināt dzelzceļa izveidi un tā funkcionalitāti līdz 2025.gadam.
