Eiropas drošībnieki, savienojieties! Mudina stiprināt ES drošības dienestu sadarbību 0
Britānijas pretizlūkošanas dienesta MI5 ģenerāldirektors Endrū Pārkers, ņemot vērā Apvienotās Karalistes nākamgad paredzēto izstāšanos no Eiropas Savienības, aicinājis ES kolēģus izstrādāt drošības plānu, lai kopīgi stātos pretī starptautiskajam terorismam un Krievijas izvērstajam hibrīdkaram.
Jādod pretspars Krievijas agresīvajām darbībām
Uzrunājot Eiropas valstu drošības dienestu vadītājus Berlīnē, kur notika starptautiska konference par pretdarbību Kremļa izvērstajam hibrīdkaram, Pārkers mudināja ES valstis turpināt sadarbību ar Britāniju drošības jomā arī pēc breksita, lai dotu pretsparu Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvajai politikai, atzīmē laikraksts “The Telegraph”. MI5 vadītājs, kurš ļoti reti uzstājas ar publisku runu ārpus Britānijas, aicināja Eiropas valstu politiķus neriskēt ar viņu kopējo spēku, vājinot drošību un izlūkošanas informācijas apmaiņu pēc breksita. Viņaprāt, sadarbības turpināšana starp Eiropas valstu drošības dienestiem nekad nav bijusi svarīgāka kā mūsdienās, kad Rietumiem jādod pretspars Krievijas agresīvajām darbībām.
MI5 vadītājs atzinīgi novērtēja starptautisko atbalstu Britānijai pēc Sergeja un Jūlijas Skripaļu noindēšanas mēģinājuma Solsberijā, kad 28 ES dalībvalstis vienojās izraidīt vairākus desmitus Krievijas diplomātu. Viņš arī pateicās ES valstu drošības dienestiem par palīdzību terorakta izmeklēšanā Mančestrā pirms gada, kad bojā gāja 22 cilvēki. Viņš apsūdzēja Putina režīmu nepieredzēta mēroga dezinformācijas kampaņas izvēršanā pēc Skripaļu nogalināšanas mēģinājuma un uzsvēra nepieciešamību “izgaismot melu, puspatiesību un apmulsināšanas miglu, ko rada Kremļa propagandas mašinērija”. Pārkera ieskatā, Kremļa veiktie starptautisko likumu pārkāpumi var pavairot Krievijas izolāciju. Pārkers uzsvēra ES valstu operatīvās sadarbības nozīmi, lai dotu pretsparu Kremļa apzinātajām un mērķtiecīgajām ļaunprātīgajām darbībām.
Sadarbība ar Britāniju ir ES interesēs
Berlīnes konferences dalībniekus par Briseles redzējumu drošības jomā paredzējis uzrunāt arī ES galvenais sarunvedējs breksita sarunās Mišels Barnjē, kurš agrāk izteicies, ka Apvienotā Karaliste pārtrauks jebkādu iesaisti drošības un aizsardzības politikas plānošanā, pametot Eiropas Savienību. Eksperti atzīmē, ka Britānijas un ES sarunās ir iestājies ļoti atbildīgs posms, jo nav atrisināti vairāki būtiski jautājumi, tajā skaitā abu pušu attiecības drošības jomā pēc breksita. Aprīlī Britānija piedraudēja izstāties no desmit miljardu eiro vērtās globālās pavadoņu navigācijas sistēmas “Galileo”, jo ES paziņoja, ka bloķēs Britānijas pieeju “Galileo” sistēmas militārā varianta izmantošanai. Kā ziņo britu mediji, ES arī apsūdzējusi Apvienoto Karalisti “nopietnos trūkumos”, izmantojot sensitīvos datus par noziedzību, kas apkopoti Šengenas informācijas sistēmas datubāzē.
Britu pretizlūkošanas dienesta ģenerāldirektors atgādināja saviem Eiropas kolēģiem par svarīgo lomu, kāda ir Britānijai izlūkošanas informācijas iegūšanā un dalīšanās tajā ar valstīm, kam ir mazāk tehnisko un finanšu iespēju. “Mūsdienu nepastāvīgajā pasaulē mums vajadzīgs šis kopīgais spēks vairāk nekā jebkad agrāk,” teica Pārkers, atzīmējot briesmas, ko rada naidīgās valstis, un nemitīgo un nežēlīgo terorisma apdraudējumu no islāma džihādistu puses. Pārkers atklāja, ka kopš terorakta uz Vestminsteras tilta Londonā pagājušā gada martā ir novērsti 12 islāmistu uzbrukumi, bet kopš 2013. gada novērsti 25 uzbrukumi. Lai gan tā dēvētās Islāma valsts kontrolētās teritorijas Irākā un Sīrijā ir krietni sarukušas, džihādistu kaujinieki turpina apdraudēt Eiropu, kur kopš 2016. gada notikuši 45 teroristu uzbrukumi. Uzrunā Berlīnē britu pretizlūkošanas dienesta vadītājs pauda “pārliecību par mūsu spēju tikt galā ar šiem draudiem, pateicoties mūsu demokrātisko sistēmu spēkam, mūsu sabiedrību enerģijai un kopējām vērtībām ar mūsu Eiropas partneriem”.
MI5 vadītājs atzīmēja, ka “Eiropas valstu sadarbība izlūkošanas jomā pēdējos piecos gados ir ievērojami progresējusi un tai jāļauj attīstīties”. Viņš uzslavēja Eiropas Pretterorisma grupu kā “lielāko daudznacionālo pretterorisma vienību pasaulē, kas darbojas reālajā laikā, iesaistot tūkstošiem ziņu apmaiņu drošos sakaru tīklos katru nedēļu”. Analītiķi atzīmē, ka sadarbības turpināšana ar Britāniju, kurai ir spēcīgs izlūkdienests un labi noregulēta slepenās informācijas apmaiņa ar ASV, Kanādu, Austrāliju un Jaunzēlandi, ir ES interesēs arī pēc breksita.
