Eiropas drošībnieki cenšas apturēt Krievijas hakerus 0
Tuvojoties maijā paredzētajām Eiroparlamenta vēlēšanām, Krievijas datorkramplauži ir aktivizējuši savu darbību vēlēšanu rezultātu ietekmēšanā, liekot ES ierēdņiem un kiberspeciālistiem izstrādāt atbildes pasākumus.
Hakeri izmēģina jaunas metodes
Intervijā britu laikrakstam “The Financial Times” trīs Eiropas valstu augsta ranga diplomāti, kuri vēlējās saglabāt anonimitāti, paziņojuši, ka “ir pamats uzskatīt, ka Krievijas hakeru grupas mēģinās ietekmēt Eiroparlamenta jaunā sastāva vēlēšanas, kas notiks 27 ES dalībvalstīs, veicot kiberuzbrukumus ES iestādēm un izplatot viltus ziņas”.
Globālā sociālās saziņas tīkla “Facebook” izpilddirektors Marks Zakerbergs vakar intervijā Īrijas televīzijai atzina, ka viņa firma nevar garantēt, ka Eiroparlamenta vēlēšanas maijā notiks bez jebkādas ārējas iejaukšanās. “Es nedomāju, ka kāds varētu garantēt pasaulē, kur ir valstis, kas mēģina ietekmēt vēlēšanas, ka ir paveikts viss, lai atrisinātu šo jautājumu,” viņš teica.
Intervijā “FT” Eiropas diplomāti piebilda, ka ASV drošības dienestu pārstāvji bažījas, ka Krievijas datorkramplaužu grupas varētu izmantot EP vēlēšanas jaunu metožu izmēģināšanai, ko varētu likt lietā ASV prezidenta un Kongresa vēlēšanās 2020. gadā.
Rietumu kiberdrošības eksperti pēdējos mēnešos ir novērojuši Krievijas varas iestāžu pārraudzītu hakeru grupu pastiprinātu aktivitāti pret vairāku Eiropas valstu valdībām, plašsaziņas līdzekļiem un nevalstiskajām organizācijām. Kā paziņojis Bens Rīds, ASV kiberdrošības firmas “FireEye” kiberspiegošanas analīzes nodaļas vadītājs, pēdējos sešos mēnešos ir fiksētas plašas darbības pret Eiropas medijiem un valdības iestādēm.
“Visbiežāk tie ir kiberuzbrukumi NATO dalībvalstu Ārlietu ministriju un Aizsardzības ministriju datubāzēm un serveriem,” intervijā “FT” teica Rīds.
Kiberaizsardzībā vēl ir daudz trūkumu
Fabriss Potjē, Transatlantiskās komisijas vēlēšanu neaizskaramībai padomnieks, kā piemēru, kas varētu tikt gatavots Eiroparlamenta vēlēšanām, nosauca Krievijas pārraudzītu iejaukšanos Maķedonijas referendumā par valsts nosaukuma maiņu. Krievijas aģenti maksāja par piedalīšanos protesta demonstrācijās un rīkoja kampaņas tīmeklī par referenduma boikotu.
Par spīti Kremļa centieniem uzjundīt kaislības starp Atēnām un Skopji, abas puses piekrita Maķedonijas pārdēvēšanai par Ziemeļmaķedoniju, paverot ceļu Skopjes virzībai uz ES un NATO. “Krievija cenšas dažādot savu kiberuzbrukumu stratēģiju, ko apliecināja viltus ziņu straume saistībā ar Ukrainas prezidenta vēlēšanām,” atzīmē Potjē, piebilstot, ka “mūsu (kiber)aizsardzībā vēl ir daudz trūkumu”.
Hakeri darbojas Kremļa “ārštatā”
“Krievijas valdība mēdz uzstājīgi noliegt iejaukšanos vēlēšanās ārvalstīs vai atbalstu hakeru grupām,” atzīmē “FT”. ASV kiberdrošības firma “FireEye” ir sekojusi Krievijas hakeru grupas “APT28” darbībai kopš 2011. gada.
Analītiķi saista šo grupu, kas piedalījās ASV Demokrātu partijas Nacionālās komitejas serveru uzlaušanā 2016. gada aprīlī un kiberuzbrukumā Francijas prezidenta Emanuela Makrona vēlēšanu štābam 2017. gadā, ar Krievijas militāro izlūkdienestu GRU. “FireEye” eksperta Bena Rīda ieskatā, Krievijas hakeri darbojas kā izlūkošanas informācijas piegādātāji Krievijas valdībai, vācot datus par ģeopolitiskajām norisēm, kas vajadzīgi politisko lēmumu pieņemšanai augstākajā līmenī.
GRU pārraudzībā darbojas vēl viena hakeru grupa, dēvēta par “Sandworm Team”, kurai arī bija sava loma, veicot kiberuzbrukumus ASV vēlēšanu infrastruktūrai 2016. gadā, atzīmē “FT”. Atšķirībā no “ART28” grupējums “Sandworm Team” cenšas darboties slēptāk, uzbrūkot valdības iestādēm ar pikšķerēšanas metodi, kā tas nesen notika Polijā.
