Eiropas drošība ir uz naža asmens. Vācija un Lielbritānija noslēdz aizsardzības paktu bažās par Trampa uzvaru ASV vēlēšanās 83
Divas galvenās Eiropas valstis, kas sniedz militāro palīdzību Ukrainai — Vācija un Lielbritānija — ir noslēgušas aizsardzības paktu, reaģējot uz pieaugošām bažām, ka Donalda Trampa iespējamā uzvara ASV vēlēšanās novembrī varētu apdraudēt Eiropas drošību, vēsta izdevums “Politico”.
Bažas par to, ka nākamgad Vašingtona varētu ievērojami samazināt atbalstu Ukrainai, ir tikai pieaugušas kopš republikāņu kandidāta Trampa lēmuma par savu vietnieku iecelt Dž.D. Vensu.
Venss atkārtoti norāda, ka iebilst pret ASV tā dēvēto “tukšo čeku” rakstīšanu, lai atbalstītu Kijevu cīņā pret Krievijas iebrukumu.
Lielbritānija turpina būt uzticama Ukrainas atbalstītāja, un šī tendence saglabāsies arī jaunās centriski kreisās leiboristu valdības premjerministra Keira Stārmera vadībā, kas šomēnes uzvarēja pārliecinošās vēlēšanās.
Valsts jaunā leiboristu valdība ir entuziastiskāka par padziļinātas aizsardzības sadarbības veidošanu ar Eiropas sabiedrotajiem nekā tās konservatīvā priekštece.
Kā daļu no komandējuma pa Eiropu, tostarp Franciju, Poliju un Igauniju, šonedēļ 48 stundu garumā, Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs noslēdza paktu ar savu Vācijas kolēģi Borisu Pistoriusu.
“Mēs cīnāmies kopā, mēs trenējamies kopā, mēs dzeram alu kopā,”
preses konferencē sacīja Džons Hīlijs.
Šis darījums uzliek abām pusēm pienākumu pastiprināt rūpniecisko sadarbību un veikt kopīgas operācijas.
“Šīs vizītes laikā tika izteikts skaidrs vēstījums, ka Eiropas drošība būs šo abu valdību galvenā ārlietu un aizsardzības prioritāte,” teikts Hīlija paziņojumā.
Stāvot blakus Hīlijam, Pistoriuss uzsvēra: “Mēs vēlamies ciešāk sadarboties ieroču un munīcijas izstrādē, ražošanā un iepirkšanā.”
Lai gan vienošanās neradīs tūlītējas izmaiņas abu armiju un aizsardzības ministriju attiecībās, abas puses apņemas standartizēt savas ieroču sistēmas un munīciju.
Karš Ukrainā un atšķirības kara plosītajai valstij ziedotajā bruņojumā ir izgaismojušas to, cik lielā mērā Eiropas aizsardzības nozare ir sašķelta.
Tas mudināja galvenos spēlētājus kontinentā apņemties ciešāk sadarboties un lika jaunajai Lielbritānijas valdībai skaidri norādīt savu vēlmi aktīvi iesaistīties šajās programmās.
Apvienotā Karaliste un Vācija ir divas lielākās Eiropas valstis, kas iegulda militārā palīdzībā Ukrainai un veic lielākos izdevumus aizsardzības jomā. 2023. gadā tās iztērēja attiecīgi 74,9 miljardus eiro un 66,8 miljardus eiro, liecina Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta dati.
Hīlijs uzskata, ka noslēgtais pakts abu valstu starpā aizsāks jaunas, daudz dziļākas aizsardzības attiecības Eiropā.
“Trešdienas kopīgajā deklarācijā izvirzītie mērķi (..) ietver Apvienotās Karalistes un Vācijas aizsardzības sektoru stiprināšanu, eiroatlantiskās drošības uzlabošanu, kopīgo operāciju efektivitātes palielināšanu, reaģēšanu uz mainīgiem drošības izaicinājumiem, piemēram, kiberdrošībā, un atbalstu Ukrainai,” informē Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija.
