Eiropas diplomātija pamazām iznāk no karantīnas, lai atgrieztos reālajā politikā 0
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tematiski to varētu uzlūkot par savdabīgu turpinājumu ES un Rietumbalkānu valstu 6. maija virtuālajam samitam. Bet šoreiz dabiskā vidē, kura itin bieži slēpj dažādus pārsteigumus.
Atslēgas vārds – dialogs
Uz dalību Eiropas Savienībā kandidējošās Serbijas prezidentam pēc 21. jūnijā notikušajām valsts parlamenta vēlēšanām bija reti saspringts augstākā līmeņa tikšanos grafiks.
Sevišķi Briselē, kur 26. jūnijā noritēja Aleksandara Vučiča pārrunas ar Eiropadomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu, Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, ES kaimiņattiecību un paplašināšanās komisāru Oliveru Varheji un ES īpašo pārstāvi Miroslavu Lajčaku, kuram uzticēta moderatora loma dialoga uzturēšanā starp Serbiju un Kosovu.
Preses konferencē Vučičs nepievērsās, kā viņš sacīja, detaļām, kas apspriestas ar fon der Leienu, bet pauda pārliecību, ka “mēs ar optimismu ieejam jaunā Eiropas Savienības un Serbijas attiecību fāzē”, un cerību, ka Serbijas jaunās (vēl sastādamās) valdības pilnvaru termiņu noslēgumā 2024. gadā tiks pabeigtas arī iestāšanās sarunas un “ir pavisam reāli, ka Serbija kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti līdz 2026. gadam”.
Jāpiebilst, Vučičs arī agrāk izcēlies ar saulainām prognozēm.
Komisijas priekšsēdētāja neizklausījās tik liela optimisma pārņemta, taču uzsvēra – kandidātvalsts iekšienē jāīsteno “plašs dialogs starp visiem politiskajiem spēkiem, lai virzītu uz priekšu nepieciešamās reformas”, bet ārpolitiski “dialogs ar Kosovu ir galvenais”.
Vētra Kosovā
Grūti paredzēt, kā Belgradas un Prištinas attiecībās atbalsosies vairākām personām, tai skaitā Kosovas prezidentam Hašimam Tači, izvirzītās apsūdzības kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
Apsūdzības cēlis un par tām 24. jūnijā pavēstīja Hāgā esošais īpašā prokurora birojs, kas izmeklē lietas, kuras saistītas ar karadarbību Kosovā pagājušā gadsimta beigās.
Negaidīti izplatītā informācija izjauca 27. jūnijā plānoto Tači un Vučiča tikšanos Vašingtonā. (Abu pušu samierināšanā iesaistījusies arī Donalda Trampa jeb Baltā nama administrācija, kas pārāk necenšas saskaņot savus pūliņus ar Eiropu.)
Sašutuma vētra Kosovā un tāpat Albānijā diez vai rimsies līdz pat Hāgas tribunāla lēmumam, iespējams, kaut kad vasaras beigās. Saprotams, Hašima Tači ārpolitiskās darbības lauks stipri sašaurinās un vismaz tuvākajā laikā priekšplānā atradīsies Kosovas premjers Avdulla Hoti, kurš bija ieradies Briselē 25. jūnijā, proti, dienu pirms Serbijas prezidenta.
Urzula fon der Leiena un Šarls Mišels apliecināja, ka ES atbalsts Prištinas reformu kursam paliek nemainīgs.
Kosovai t. s. Eiropas perspektīva šobrīd izskatās nesasniedzama, bet Serbijai tā liekas šķietami tuva – kandidātvalsts kopš 2012. gada, iestāšanās sarunas oficiāli ievadītas 2014. gadā, bet faktiski uzsāktas tikai 2015. gada decembrī.
Belgradai kopumā jāpārvar trīsdesmit piecas barjeras, citiem vārdiem, sarunu sadaļas un tieši 35. ir pati sarežģītākā, jo prasa attiecību noregulējumu ar Prištinu.
Pēc “Politico” ziņām, Vācija, Nīderlande, Skandināvijas valstis un Beļģija gan neatbalsta jaunas sarunu sadaļas atvēršanu šonedēļ. Bet ir vēl citas problēmas.
“Progresīvie Serbijā”
Der ielūkoties ES Padomes pērn jūnijā izdarītajos, tātad gadu vecos, secinājumos, lai šo to izlasītu starp rindām, piemēram, mudinājumos vairāk “sekmēt Eiropas vērtības” vai pievērst uzmanību tiesu varas neatkarībai, cīņai pret korupciju, organizēto noziedzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Bet pavisam nepārprotami konstatēts “progresa trūkums vārda brīvības jomā”. Izteikts arī kas līdzīgs brīdinājumam: “Padome atkārto, ka Serbijai atbilstoši sarunu programmai ir jāpilda savas apņemšanās un pakāpeniski jāpieskaņojas ES kopējai ārpolitikai un drošības politikai, pašreizējā negatīvā tendence prioritārā kārtā jāvērš pretējā virzienā”.
Vai “negatīvā tendence” būtu pārvarēta? Pagājušā gada rudenī Belgrada parakstīja brīvās tirdzniecības līgumu ar Eirāzijas Ekonomisko Savienību un arī politiskā ziņā arvien izrāda ciešu tuvību Kremlim.
Ne velti Vučičs bija vienīgais ES kandidātvalsts galva, kas 24. jūnijā ieradās Maskavā vērot militāro parādi.
Gluži kā Putins pirms Krievijā rīkotās “tautas nobalsošanas” par Konstitūcijas grozījumiem, Vučičs parlamenta un municipālo vēlēšanu priekšvakarā atcēla karantīnas ierobežojumu un pasludināja uzvaru pār koronavīrusu.
Lai gan trauksmes cēlāji un izmeklējošie mediji apgalvo, ka rūpēs par statistiku melojušas varasiestādes par inficēšanās apmēriem un noslēpušas vismaz divas trešdaļas ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu, kas patiesībā sniedzas vairākos simtos. (Šīs visnotaļ pievilcīgās statistikas dēļ Serbija tika iekļauta piecpadsmit valstu sarakstā, kuru pilsoņiem no 1. jūlija atļauts ieceļot Šengenas telpā.) EDSO novērotāji “uzvarētās” infekcijas dēļ nav spējuši pienācīgi sekot visām norisēm.
Daļa opozīcijas partiju vēlēšanas boikotēja, citas tomēr nolēma piedalīties, bet neguva iespēju pilnvērtīgi konkurēt ar Vučiča vadīto Progresīvo partiju, kas Vučiča personā dominēja pašas kontrolētajos ietekmīgākajos plašsaziņas līdzekļos un rezultātā ieņems parlamentā ap 190 vietām no 250.
Tiek atzīmēts, ka Progresīvās partijas kampaņa noritēja ar Eiropas vārdu uz lūpām, neatstājot demokrātiski noskaņotajiem sāncenšiem pārāk daudz argumentu.
Varbūt tikai to – Vučičs ne vienmēr bijis “progresīvais”, savulaik viņš darbojies Hāgā notiesātā Vojislava Šešeļa Radikālajā partijā, kurā stāvējis un kritis par Lielserbiju, līdz 2008. gadā pavēstīja, ka mainījis uzskatus.
Taču viņi sāk uzdot jautājumu, kam īsti ticēt: eiropeiskajiem saukļiem vai promaskaviskajai nostājai.
Cik noprotams, pārliekas ticības trūkst arī Eiropas Parlamentā, kur šo vēlēšanu sakarā izskanēja diezgan asa reakcija.
ES un Serbijas stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas priekšsēdētāja Tanja Fajona (pārstāv Slovēnijas sociāldemokrātus) ieteica neatvērt jaunas iestāšanās sarunu sadaļas, jo “tagad valsts parlamentā vairs nav opozīcijas”, kas raisa šaubas par tā leģitimitāti.
Eiropas diplomātija pamazām iznāk no karantīnas. Lai atgrieztos reālajā politikā.
