Eiropas bankas slēpj miljardus ārzonās 2
Starptautiskās humānās palīdzības organizācijas “Oxfam” publiskotajā pētījumā teikts, ka Eiropas 20 lielākās bankas 2015. gadā nobēdzinājušas aptuveni 25 miljardus eiro ārzonu nodokļu paradīzēs, atraujot šo naudu nacionālajiem budžetiem veselības aprūpes, izglītības un citu izdevumu apmaksai, raksta izdevums “EUobserver”.
Slēptuves no Karību jūras līdz Īrijas jūrai
Eiropas 20 lielāko banku darbības pētījumā secināts, ka Luksemburgas Lielhercogiste joprojām ir viena no ienesīgākajām nodokļu paradīzēm, kur izvietotās bankas 2015. gadā guvušas 4,9 miljardu eiro peļņu. Dokumenti liecina, ka Eiropas piektās lielākās bankas “Barclays” nodaļa Luksemburgā reģistrējusi vairāk nekā pusmiljardu eiro peļņu, maksājot tikai 0,2 procentu nodokli. “Oxfam” pētījums nāca klajā pēc tam, kad Eiropas Savienībā 2015. gadā tika pieņemti likumi, kas pieprasa bankām publiskot peļņu un nomaksātos nodokļus. “Oxfam” pētījumā secināts, ka Eiropas bankas nav maksājušas peļņas nodokli, jo tas ir nulle procentu, par noguldījumiem un finanšu darījumiem tādās nodokļu paradīzēs kā Apvienotajai Karalistei piederošā Bermuda Atlantijas okeānā, Kaimanu salas Karību jūrā un Menas sala tepat Īrijas jūrā. Banku “RBS”, “Societe Generale”, “UniCredit”, “Santander” un “BBVA” nodaļas Īrijā pat pamanījušās gūt peļņu, kas pārsniedz to gada apgrozījumu. “Nodokļu likme par tur gūto peļņu bieži bija daudz zemāka nekā Īrijas jau tā zemā uzņēmumu ienākuma nodokļa 12,5 procentu likme,” teikts “Oxfam” pētījumā, kas papildina 2014. gadā atklāto informāciju par slepenajām nodokļu shēmām starp Luksemburgas varas iestādēm un aptuveni 340 ārzemju firmām un desmitiem banku. Šie atklājumi pamudināja Eiroparlamentu sākt izmeklēšanu un pieņemt stingrākus ES likumus par nodokļu caurskatāmību.
“HSBC” bankā arī Latvijas klienti
Par demokrātijas un tiesu varas citadeli dēvētās Šveices tiesa 2015. gadā lēma piespriest piecus gadus cietumā Britānijas bankas “HSBC” Ženēvas filiāles datorekspertam Ervē Falsianī, kurš noplūdināja dokumentus, kuros apgalvots, ka banka palīdzējusi klientiem izvairīties no nodokļu nomaksas miljoniem dolāru apmērā. Tiesa atzina Falsianī par vainīgu “rūpnieciskajā spiegošanā”, ziņo aģentūra AFP. Četrdesmit trīs gadus vecais Francijas un Itālijas dubultpilsonis bija atteicies ierasties Šveicē un tika tiesāts aizmuguriski. Sods viņam nebūs jāizcieš, jo viņš atrodas Francijā, kas savus pilsoņus citām valstīm neizdod. Prokurors bija prasījis bankas “HSBC” darbiniekam piespriest sešus gadus cietumā, bet aizstāvības puse lūdza nosacītu sodu. Šveices prokuratūra slēdza izmeklēšanu pret “HSBC” Ženēvas filiāli saistībā ar aizdomām par bankas palīdzību klientiem izvairīties no nodokļu nomaksas pēc tam, kad banka piekrita izmaksāt kompensācijās 40 miljonus Šveices franku (37 miljoni eiro). Noplūdinātajos dokumentos apgalvots, ka “HSBC” privāto klientu apkalpošanas bankā Šveicē tika palīdzēts klientiem no vairāk nekā 200 valstīm izvairīties no nodokļu nomaksas par naudu kontos, kuros kopumā bija 104 miljardi eiro. Noplūdinātajos datos par aptuveni 100 tūkstošiem fizisku un juridisku personu, kas ar “HSBC” Šveices filiāles palīdzību izvairījušies no nodokļiem, 49 klienti bijuši saistīti ar Latviju.
Bankas “HSBC” krāpniecība tika atklāta 2007. gadā, bet 2016. gadā tika noplūdināti dokumenti par Panamas juridiskās firmas “Mossack Fonseca” darbību, kas apliecināja, ka naudīgi cilvēki, kuru vidū ir korumpēti politiķi, kriminālnoziedznieki, dažādu jomu slavenības, turpina slēpt ienākumus ārzonu bankās ar šo finanšu iestāžu darbinieku palīdzību. Piecas bankas no tā dēvētā Panamas saraksta – “HSBC”, “Societe Generale”, “Credit Agricole”, “BNP Paribas” un “Santander” – ir minētas arī organizācijas “Oxfam” pētījumā, mudinot ES ierēdņus pastiprināt banku darbības uzraudzību. Eiropas Komisijas ierosinātais plāns paredz prasību globālajām firmām atklāt datus par nomaksātajiem nodokļiem, taču tas attiecas tikai uz firmām, kuru gada apgrozījums ir vismaz 750 miljoni eiro un kas darbojas Eiropas Savienībā, kā arī uz nodokļu paradīzēm, kas iekļautas ES melnajā sarakstā. Desmitiem ārzonu nav iekļautas ES plānā, atstājot plašas iespējas finanšu mahinācijām, atzīmēts “Oxfam” pētījumā.
