Eiropas balva – franču žurnālistiem. Izaicinājumi, kuriem viņi stājušies pretī 2
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušās nedēļas trešdienas pievakarē žurnālisti Eiropas Parlamenta ēkā Strasbūrā spieto vēl kuplākā skaitā nekā citkārt, kad šeit notiek plenārsēdes. Tiek pasniegta Eiropas Parlamenta pētnieciskās žurnālistikas balva.
Pārpildītajā Dafnes Karuanas Galicijas auditorijā sēdvietu visiem nepietiek, līdz ar to daudziem nākas iztikt arī bez sinhronā tulkojuma, kas pieejams audioaustiņās dažādās valodās. Dažiem par to, iespējams, galva nesāp, bet es būtu sprukās, jo manas franču valodas zināšanas ir tuvas nullei. Un šis, kā vēlāk izrādās, ir pasākums, kur franču valoda tiek lietota ļoti daudz. Un tam ir arī savs pamats: galvenās balvas saņēmēji ir pētnieciskie žurnālisti no Francijas – Klemāns Di Roma un Karols Valads.
Svarīgi runāt patiesību
Balva, kuru kopš 2021. gada par ievērojamiem sasniegumiem žurnālistikā pasniedz Eiropas Parlaments, tāpat kā auditorija, kurā atrodamies, nosaukta maltiešu žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas vārdā.
Dafne padziļināti pētīja korupciju, naudas atmazgāšanu, pilsonības tirgošanu un arī Maltas valdības saikni ar “Panamas dokumentiem”. Kad žurnāliste nepakļāvās iebiedēšanai, viņa tika nogalināta. Dafne gāja bojā 2017. gada nogalē, eksplodējot viņas automašīnā ievietotam spridzeklim. “Dafne iedvesmo mūs cīnīties pret kriminālajām struktūrām katru dienu,” ar šiem vārdiem pasākumu atklāj par balvu atbildīgā Eiroparlamenta priekšsēdētājas vietniece Pina Pičerno. Viņa arī citē Dafni, atgādinot, cik žurnālistam ir svarīgi “runāt patiesību arī tad, ja tava balss trīc”.
Izaicinājumi, kuriem stājušies pretī līdzšinējie Dafnes Karuanas Galicijas balvas laureāti, tik tiešām ir saistīti ar nonāvēšanas riskiem. Piemēram, pagājušā gada balvu saņēma žurnālisti, kas darbojās konsorcija “Forbidden Stories” koordinētajā projektā “Pegasus”.
Bija iecerēts, ka šī gada balvu pasniegs Lorens Ričards – “Forbidden Stories” dibinātājs, tomēr viņam nebija iespējas ierasties, jo burtiski pirms pāris dienām Kolumbijā ticis nogalināts viens no viņa kolēģiem.
Savukārt šī gada laureātu pētījuma tematika ir saistīta ar “Vāgnera grupas” darbību Centrālāfrikā, kas jau iepriekš bija prasījusi vairāku pētniecisko žurnālistu dzīvību.
Gadiem ilgs darbs Āfrikā
Klemāns Di Roma un Karols Valads Dafnes Karuanas Galicijas vārdā nosaukto balvu saņem par dokumentālo filmu “Krievijas maigā vara Centrālāfrikā”.
Abi žurnālisti Āfrikā strādā jau ilgus gadus. Balvu saņemt ieradies tikai Karols, jo Klemāns nav varējis pamest iesāktos darbus Ruandā.
Karols Valads Āfrikas jautājumos specializējas desmit gadus. Pirms pārcelšanās uz Centrālāfrikas Republiku viņš strādājis Rietumāfrikas valstīs, kur dokumentējis un izmeklējis daudz nozīmīgu norišu: politisko krīzi Gvinejā, ebolas epidēmijas atkārtoto uzliesmojumu, 2009. gada masu slepkavības, klimata pārmaiņas un ziloņu izmiršanu.
“Biju pārsteigts par balvu,” tā Karols Valads atzīst intervijā Eiropas Parlamenta TV studijā. “Domāju, ka pirmo vietu piešķirs dokumentālajai filmai par Ukrainu. Tomēr esmu gandarīts, ka balva tika mums.
Tas ļauj paraudzīties sānis no tā, uz ko mēs visi pašlaik esam tik fokusēti.” Viņš uzsver, ka ir svarīgi parādīt, kādas autoritāro režīmu intereses pašlaik vējo Āfrikas kontinentā, un uz to fona saprast, cik svarīgi Eiropai ir sargāt savas demokrātiskās vērtības.
Tāpat viņš atklāj, ka iepriekšējie žurnālistu centieni, strādājot Centrālāfrikā, bijuši fokusēti specifiski uz “Vāgnera grupas” darbību. Savukārt viņu mērķis bijis atklāt Krievijas propagandas ainu kopumā.
Krievija tiecas pakļaut
Filma nav gara: 24 minūtes. Tomēr tas ir pilnībā pietiekami, lai gūtu ieskatu Krievijas centienos nostiprināt šajā valstī savu maigo varu. Afrikāņu bērni un jaunieši, kas vicina simboliskus Krievijas karodziņus, izkliedz saukļus vai pavērtu muti klausās vietējā propagandista kaismīgajā runā. (No Krievijas pielūgsmes pārņemtā tēvoča viņi, protams, uzzina, ka Ukraina esot vēlējusies iebrukt Krievijā un tikai tādēļ sācies karš.)
Gaišmataini, armijas formās tērpti muskuļoti karavīri, kas aizseguši sejas ar lakatiem, bruņoti līdz zobiem: “Vāgnera grupa”. Tas ir privāts militārs grupējums, kas kalpo Kremļa interesēm. Centrālāfrikā krievu karavīru ierašanās oficiālais iemests ir palīdzēt apturēt desmitiem gadu ilgstošo pilsoņu karu, kura nemieri uzliesmo brīdi pa brīdim, nesot līdzi haosu un vardarbību.
Daudzi vietējie pašlaik uz krievu karavīriem raugās kā uz miera nesējiem, kamēr citi jau ir pieredzējuši šausmas, ko šī armija spēj sēt. “Kopš 2019.gada, kad Centrālāfrikā ieradās krievi, vietējie reportieri dzīvo bailēs,” stāsta filmas līdzautors Karols Valads.
“Viņiem ir liegts atainot, ko krievi patiesībā dara šajā valstī.” Un Krievijas interesēs, protams, ir ne tikai iegūt ietekmi šajā valstī, bet arī pieeju tās bagātīgajiem dabas resursiem. Cita starpā Centrālāfrikā ir urāna, zelta un dimantu atradnes.
Šogad savus darbus konkursam par Dafnes Karuanas Galicijas balvu iesniedza vairāk nekā 200 žurnālistu no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pirmās vietas ieguvējs saņem arī 20 000 eiro naudas balvu.
