Eiropas atziņas augļu koku un ogulāju pētniecībā 0
Simpozijā Serbijas galvaspilsētā Belgradā uzmanību pievērsām jaunām šķirnēm un audzēšanas tehnoloģijām, kas būtu izmantojamas Latvijas apstākļos.
Simpozijā piedalījās dalībnieki no 25 valstīm, un tā gaitā tika sniegti 43 mutiskie ziņojumi un 114 stenda ziņojumi. Pētnieki informēja par pētījumu rezultātiem augļaugu selekcijā un biotehnoloģijā, ģenētisko resursu izpētē, augļu koku fizioloģijā un ekoloģijā, audzēšanas tehnoloģijās, uzglabāšanā un pārstrādē, kaitīgo organismu ierobežošanā, augļaugu ražošanas ekonomikā un menedžmentā. Viens no interesantākajiem mutiskajiem ziņojumiem bija Slovēnijas pētnieka sagatavotais par mūsdienīgu ābeļu audzēšanu. Tajā viņš uzsvēra augļaugu fizioloģisko procesu izpratnes nozīmīgumu vainagu veidošanā, augļaizmetņu retināšanā un citu audzēšanas paņēmienu izmantošanā.
Pastiprināta pētnieku interese ir pievērsta krusas nodarīto bojājumu mazināšanai augļaugiem. Lai gan vairākumā Balkānu valstu komerciālās ražošanas dārzu jau lieto tīklus krusas bojājumu un saules apdegumu samazināšanai, tiek pētīta to ietekme uz augļu kvalitāti, koku veģetatīvo augšanu un slimību izplatību. Parasti tiek lietoti tīkli melnā vai baltā krāsā, tāpēc raisās diskusijas par tīkla krāsas ietekmi uz augļu garšas īpašībām.
Galvenās augļu koku kultūras, ko ražo un eksportē Serbija, ir āboli, bumbieri, plūmes, ķirši un persiki. Viena no lielākajām un galvenajām patēriņa valstīm ir Krievija. Plūmes vidēji gadā saražo 400 līdz 650 tūkst. t, skābos ķiršus 65–100 tūkst. tonnu gadā.
Simpozijā Latvijas pētnieki prezentēja sava darba rezultātus par bumbieru hibrīdiem (B. Lāce, LVAI), vīnogu ģenētiskajiem resursiem (G. Lācis, LVAI), zemenēm (I. Kalniņa, LVAI) un plūmēm (Dz. Dēķena, Pūre).
Jaunas saldo un skābo ķiršu šķirnes
Konferencē uzmanību pievērsām jaunām kauleņkoku šķirnēm un audzēšanas tehnoloģijām, kas būtu izmantojamas Latvijas apstākļos. Interesanta bija Vācijas zinātnieku prezentācija par saldo un skābo ķiršu selekciju Drēzdenē. Jauno šķirņu selekcija ir virzīta uz augstāku augļu kvalitāti, augstu ražību un izturību pret biotiskiem un abiotiskiem stresiem. Vācijā ir izveidotas sešas jaunas saldo ķiršu šķirnes.
‘Narana’ – agrīna šķirne ar augļa vidējo svaru 9,9 g, sarkanbrūniem augļiem ar tumši sarkanu vidēji blīvu mīkstumu un labām garšas īpašībām. ‘Areko’ – šķirne iegūta, krustojot šķirnes ‘Kordia’ un ‘Regina’, 13,2 g smagi augļi un vidēji vēls ienākšanās laiks. Augļi sirdsveida brūnsarkani, blīvi, ar teicamām garšas īpašībām. ‘Polka’ – šķirne iegūta, krustojot šķirnes ‘Krupnoplodnaja’ un ‘Moldavskaja čornaja’, ar vidēji agru ienākšanās laiku un 11,5 g smagiem augļiem. Augļi plati apaļi, brūnsarkani ar tumši sarkanu salīdzinoši blīvu mīkstumu un teicamām garšas īpašībām. ‘Bolero’ – šķirne iegūta, krustojot šķirnes ‘Krupnoplodnaja’ un ‘Moldavskaja čornaja’, tā ir ar vidēju ienākšanās laiku un 12,3 g smagiem augļiem. Augļi nierveida, brūnsarkani ar tumši sarkanu blīvu mīkstumu un teicamām garšas īpašībām. ‘Swing’ – šķirne iegūta, krustojot šķirnes ‘Nabigos’ un ‘Stella’, tā ir ar agrīnu ienākšanās laiku un 11,4 g smagiem augļiem. Augļi sirdsveida, brūnsarkani ar tumši sarkanu vidēji blīvu mīkstumu un ļoti labām garšas īpašībām. ‘Habunt’ – šķirne iegūta, krustojot šķirnes ‘Valeska’ un ‘Stella’, tā ir ar vidēju ienākšanās laiku un 11,8 g smagiem augļiem. Augļi koši sarkani ar dzeltenu mīkstumu, ļoti blīvi, ar labām garšas īpašībām. Šī šķirne arī izcēlās ar lielāko cukuru daudzumu augļos.
Šīs šķirnes būtu vēlams pārbaudīt arī Latvijas apstākļos.
No skābajiem ķiršiem kā labākās tika minētas četras šķirnes. Šķirnes ‘Achad’ augļi izceļas ar labu, sabalansētu saldskābu garšu. Augļi lieli, līdz 8,1 g, tumši sarkani. Koks maz veido kailos zaru posmus, un ziedpumpuri pārsvarā veidojas pa visu zaru. ‘Jade’ – augļi vidēji 6,4 g smagi, tumši sarkanbrūni. Šī šķirne tika slavēta savas izcilās saldskābās garšas, kā arī izturības pret kauleņkoku pelēko puvi (Monilia laxa) dēļ. ‘Coralin’ – vidēji 5,5 g smagi, tumši sarkanbrūni augļi. Šai šķirnei kā pozitīvās īpašības tika minētas izcilā saldskābā garša un izturība pret lapu slimībām. ‘Spinell’ – šķirne ar lieliem, vidēji 9 g smagiem, tumši sarkaniem augļiem, ar ļoti labu saldu garšu un lielu cukura daudzumu augļos. Tika atzīmēts arī šī ķirša agrīnums.
Visas četras skābo ķiršu šķirnes ir kolekcijā Dobelē. Īpaša uzmanība Latvijas apstākļos jāpievērš šo šķirņu ziemcietībai.
Četros Alpu reģionos (Itālijā, Austrijā, Slovēnijā un Horvātijā) ierīkots izmēģinājums uz četriem saldo ķiršu potcelmiem (Piku 1, PHL-C, Gisela 5, Gisela 6). Uz trijiem no šiem potcelmiem 2014. gadā ir ierīkots izmēģinājums arī Pūrē. Ilgstošāki novērojumi par potcelmu Gisela 5 ir iegūti Dobelē, kur tā ziemcietība ir bijusi pietiekami augsta.<
Aktuāla izturība pret Šarka vīrusu
Bulgārijā izveidota jauna plūmju šķirne ‘Ostromilla’ ar salīdzinoši lieliem augļiem (38–40 g) un dzeltenu mīkstumu. Kā šķirnes pozitīvās īpašības tika minētas rezistence pret Šarka vīrusu (Plum pox virus PPV) un izturība pret kauleņkoku sausplankumainību (Stigmina carpophila). Šajā ziņā šķirne būtu interesanta arī Latvijas audzētājiem, bet Latvijas apstākļos nav ziņu par šķirnes ziemcietību. Interesants bija krievu zinātnieku pētījums par kauleņkoku izturību pret Šarka vīrusu, kas ir aktuāla problēma plašā plūmju un aprikožu audzēšanas reģionā, jo īpaši siltākās klimata zonās.
Zemeņu mēslošana un slimību ieņēmība
Kolumbijā veikts pētījums par kalcija papildmēslojuma ietekmi uz zemeņu uzglabāšanās laiku. Pētījumā izmantota Kalifornijas universitātē izveidotā šķirne ‘Ventana’, kas tiek audzēta komercstādījumos. Zemenes stādītas atklātā laukā uz melnās plēves mulčas. Izmēģinājumā ierīkoti trīs varianti, pirmais – kalcijs tiek smidzināts uz lapām vienreiz nedēļā, otrais, kad kalcijs uz lapām tiek smidzināts ik pēc divām nedēļām, un trešais variants – kontrole, kurā neko nesmidzina. Dažādie smidzināšanas varianti neradīja būtiskas atšķirības kalcija daudzumā zemeņu lapās, bet atšķirības tika novērotas ogās, kas arī ietekmēja ogu uzglabāšanās ilgumu. Uzglabājot dzesētavā, labāk un ilgāk glabājās ogas, kas bija apsmidzinātas ar kalciju, salīdzinājumā ar kontroles variantu, sevišķi variantā, kur kalciju smidzināja katru nedēļu. Šajā pētījumā netika atrasta sakarība starp kalcija daudzumu lapās un ogās. Tas parāda, ka lapu analīzes ne vienmēr atspoguļo kalcija nodrošinājumu arī ogās.
Rumāņu zinātnieku pētījumā tika vērtēta dažu zemeņu šķirņu izturība pret izplatītākajām slimībām, kas sastopamas arī Latvijā. Šķirnes, kuras audzē arī Latvijā – ‘Marmolada’ un ‘Elsanta’ –, šajā pētījumā uzrādīja ieņēmību pret Phytophthora fragariae un Colletotrichum acutatum, kas nozīmē, ka šīs šķirnes nebūtu ieteicams izmantot jaunu zemeņu šķirņu selekcijā. Savukārt audzētājiem, izvēloties šķirnes audzēšanai, ir jāņem vērā šo šķirņu ieņēmība pret šīm slimībām.
Pētījumi ogulāju audzēšanā
Čehu zinātnieku pētījumā vērtēta upeņu audzēšana zem VOEN seguma, lai iegūtu labas kvalitātes, desertam piemērotas ogas. Izmēģinājumā bijusi nodrošināta pilienveida apūdeņošana. Vērtēti dažādi krūmu veidošanas paņēmieni: atstājot krūmam divus ražojošus dzinumus un atstājot visus ražojošos dzinumus. Lielākais ieguvums ir tas, ka ķekari zem VOEN segumiem veidojas garāki un ogu masa ir lielāka, nekā audzējot atklātā laukā. Secināts arī, ka divi ražojoši dzinumi vienam krūmam ir pārāk maz un labāk būtu bijis atstāt četrus ražojošus dzinumus. Salīdzinot dažādas upeņu šķirnes, atzīts, ka tomēr labākus rezultātus uzrādīja vietējās selekcijas upeņu šķirnes, nevis skotu selekcijas šķirnes, kurām ir īsāki ķekari un sīkākas ogas. Tas sakrīt arī ar mūsu pētījumiem par Skotijā selekcionētajām šķirnēm.
Līdzīgs pētījums Čehijā veikts arī ērkšķogām, audzējot tās zem VOEN seguma, lai iegūtu desertam piemērotas ogas. Lielākais apdraudējums, kas samazina ogu kvalitāti Čehijā, ir lielais nokrišņu daudzums ogu augšanas laikā. Pārbaudīta 21 ērkšķogu šķirne un divi krūmu veidošanas paņēmieni ar diviem un vairākiem dzinumiem. Abos variantos dzinumi piestiprināti pie stieplēm. Stādījumā lietota apūdeņošana un apdobju mulčēšana ar plēvi. Salīdzinot šos divus krūmu veidošanas paņēmienus, nebija manāma īpaša atšķirība starp variantiem. Krūmam ar vairākiem dzinumiem bija lielāka raža no krūma, bet krūmiem ar diviem dzinumiem – lielāka ogu masa. Dažām šķirnēm tika konstatēta miltrasas izplatība, turklāt abos variantos.
Savukārt serbu zinātnieki salīdzinājuši dažādu stādu pavairošanas paņēmienu ietekmi uz gaistošo savienojumu sastāvu ogās avenēm un kazenēm. Stādi tika pavairoti ar sakneņu atvasēm un ar in vitro metodi. Kā jau bija gaidāms, ne aveņu, ne kazeņu ogās netika konstatētas būtiskas atšķirības gaistošo vielu sastāvā un daudzumā starp stādiem, kas iegūti ar dažādām stādu pavairošanas metodēm.
Tāpat kā Latvijā arī Bulgārijā rudens aveņu platības arvien pieaug. Bulgāru zinātnieki veikuši pētījumu ar šķirni ‘Lyulin’ par rudens aveņu audzēšanas izmaksām un ekonomisko efektivitāti. Lielākie rudens aveņu audzēšanas izdevumi bez stādiem saistīti ar apūdeņošanas ierīkošanu un apūdeņošanu. Pētījums parāda, ka attiecīgās attīstības stadijās avenēm var dot mazāk ūdens, nekā paredzēts normās, tādējādi samazinot audzēšanas izmaksas. Vidējā ogu cena rudens avenēm Bulgārijā ir ap 0,70 eiro par kg, kas ir zema. Pētnieki aprēķinājuši, ja cena ir 1 eiro/kg, tad aveņu audzēšana atmaksājas jau ceturtajā gadā pēc stādīšanas, ja 1,50 eiro/kg un vairāk, tad atmaksājas jau trešajā gadā. Aprēķināts arī, ka gadījumā, ja no hektāra vienā lasīšanas reizē novāc mazāk par 50 kg ogu, tad tās nav izdevīgi lasīt.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
