Eiropas atbilde uz krāpšanas apkarošanu pārtikas jomā 0
Apmēram pirms gada visā Eiropā un pat ārpus tās zirga gaļas skandāls nonāca laikrakstu pirmajās slejās. Šis stāsts — kurā zirga gaļa tika pārdota kā liellopu gaļa — uzskatāmi atklāja mūsu pārtikas aprites ķēdes komplekso raksturu globalizētajā pasaulē. Tas arī parādīja, ka krāpnieki savā labā izmanto sistēmas trūkumus, no kā cieš gan likumpaklausīgi uzņēmumi, gan patērētāji. Visa minētā rezultātā patērētāju paļāvība un uzticēšanās pārtikas pārstrādes rūpniecībai piedzīvoja iepriekš nebijušu kritumu.
Tā kā šis skandāls skāra visu Eiropu un, lai arī tā pamatā nebija modelētas krāpnieciskas shēmas, Eiropas Komisija (EK) un nacionālās pārtikas nekaitīguma iestādes izmantoja ātrās brīdināšanas sistēmu pārtikas un barības jomā (RASFF) zibenīgai informācijas apmaiņai par testu rezultātiem un notiekošo izmeklēšanu gaitu. Valsts iestādes un pārtikas nozares uzņēmēji tika mobilizēti, lai veidotu visaptverošāku priekšstatu par problēmu un izsekotu šīs krāpniecības, kas sniedzās pāri robežām, sakni. Tika ātri konstatēts, ka pārtikas nekaitīgums nav apdraudēts, taču šīs krāpšanas apmēri izcēla, cik ierobežoti ir valsts iestāžu rīcībā esošie noteikumu izpildes mehānismi. Drīz vien kļuva skaidrs, ka šādu apmēru apdraudējumu pārtikas piegādes ķēdei būtu jācenšas novērst ne tikai dalībvalstu, bet arī ES līmenī.
Komisija rīkojās nekavējoties un 2013. gada martā nāca klajā ar rīcības plānu, kurā bija ietverti pasākumi, kas īstenojami īsā, vidējā vai ilgtermiņā, lai novērstu Eiropas pārtikas piegādes ķēdē konstatētos trūkumus un apkarotu krāpšanu pārtikas jomā.
Pirmais un tūlītējais pasākums, kuru Komisija kopā ar dalībvalstīm izvērsa 2013. gada marta sākumā, bija koordinēti ES mēroga testi zirga gaļas DNS un aizliegtās vielas fenilbutazona noteikšanai. 2013. gada aprīļa vidū publicētie rezultāti atklāja, ka no visiem testētajiem pārstrādātas liellopu gaļas produktiem tikai 5% ir konstatēta zirga DNS klātbūtne un tikai aptuveni 0,6% irsaskārušies ar minēto aizliegto vielu.
Ir pagājis gandrīz gads. Kas paveikts?
1. Apkopoti resursi, lai koordinētā veidā veiktu monitoringu, inspekcijas un testus tajos gadījumos, kad radušās aizdomas par krāpšanu pārtikas jomā. ES tiesību akti tiek pārstrādāti tā, lai dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma veiktu ES mēroga inspekcijas un testus.
2. Likumdevējiem – Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm – ierosināti ES tiesību akti par kontrolēm un finanšu sodiem, ar kuriem ir paredzēts panākt, lai šādu sodu apmērs atbilstu vismaz tam nelikumīgā ceļā iegūtās peļņas apjomam, uz kuru noziedznieki varētu būt cerējuši, jo tikai ar šādām finansiālām sankcijām ir iespējams atturēt krāpniekus no krāpnieciskām darbībām pārtikas jomā.
3. Tiek sekmēta ciešāka sadarbība starp personām, kas iesaistītas tādas ar pārtiku saistītas krāpšanas apkarošanā, kas sniedzas pāri robežām. Viens no svarīgākajiem soļiem ir bijis izveidot Eiropas tīklu krāpšanas apkarošanai pārtikas jomā, tādējādi nodrošinot, ka tie gadījumi, kad radušās aizdomas par krāpšanu pārtikas jomā ar pārrobežu ietekmi, tiek izskatīti iedarbīgākā veidā. Šajā tīklā, ko izveidoja 2013. gada jūlijā, piedalās eksperti no 28 ES dalībvalstīm, kā arī no Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas, un to vada komisija. Pašlaik šajā tīklā tiek izskatīti aptuveni 20 gadījumi, kad konstatēta krāpšana pārtikas jomā ar pārrobežu ietekmi. Piemēram, var minēt šādas lietas: Eiropas Savienībā kā medus tiek pārdots sīrups, kas importēts no valsts ārpus ES; saldētu jūras velšu svars tiek palielināts, tām pievienojot ūdeni; maldinošas norādes par jūras velšu izcelsmi u. c. Pārtikas nekaitīguma un tiesu iestāžu eksperti arī gūs labumu no specializētiem mācību kursiem par jaunām izmeklēšanas un kontroles metodēm, ko izmanto ar pārtiku saistīto krāpšanas gadījumu apkarošanai, ES mācību programmas satvarā, kuras nosaukums ir “Labāka sagatavotība — nekaitīgāka pārtika”.
4. Cits nozīmīgs solis būs vienoties par pārskatītiem noteikumiem, kuru nolūks būs padarīt stingrāku zirgu identifikāciju un uzlabot to turēšanas vietas izsekojamību. Saskaņā ar šo tiesību aktu priekšlikumu ES dalībvalstis izveidos centrālu datubāzi, kurā pasu izdevējas struktūras ievadīs ar dzīvnieka identifikāciju saistītos datus. Ja zirgu pasēm ieviesīs papildu drošības elementus, tās krāpnieciskos nolūkos izmainīt būs grūtāk.
Visbeidzot – ir vērts paturēt prātā, ka lielākā daļa pārtikas nozares uzņēmumu ir likumīgi un likumam paklausīgi. Tomēr, ja mēs vēlamies saglabāt visaugstāko iespējamo patērētāju interešu aizsardzības līmeni, ir jābūt skaidram vēstījumam: mūsu spēks ir tik liels, cik vājš ir pārtikas apgādes ķēdes vājākais posms; un mēs kopā ar saviem partneriem ieguldām lielu darbu, lai nodrošinātu, ka ikviens uzņemas atbildību, lai pastāvošie trūkumi tiktu novērsti. Kopīgiem spēkiem ar visu iesaistīto aprindu pārstāvjiem, ES iestādēm, dalībvalstu kontroles iestādēm un ieinteresētajām personām ir ieguldīti pūliņi, lai nodrošinātu, ka visas plaisas ir aizpildītas. Es vēlētos uzsvērt, ka ES pārtikas apgādes ķēde, visticamāk, ir visdrošākā pasaulē un ka ikvienu pārtikas vienību ir iespējams izsekot un izņemt no tirgus dažu stundu laikā pēc izziņotas trauksmes.
Iespējams, ka pagājušā gada notikumi, kas iedragāja patērētāju uzticēšanos, nebūs pēdējie šāda veida krāpšanas gadījumi pārtikas jomā, tomēr tagad mēs esam panākuši, ka krāpniekiem paveikt šāda veida noziegumus vairs nav tik viegli kā iepriekš. Patērētāji ir bijuši liecinieki pilnībā pārskatāmai Eiropas mēroga atbildei, kura ir bijusi zibenīga, iedarbīga un visaptveroša. Gadu vēlāk ir drošs pamats pieņemt, ka patērētāju uzticēšanās pārtikas nekaitīguma sistēmai ir lielāka nekā jebkad iepriekš.
