Eiropas ambiciozais kurss – vai tiešām tiek atbalstīts visās dalībvalstīs? 10
Mg. silv. Antons Seļezņovs, žurnāls “Baltijas Koks”
Pēdējo divu gadu laikā teju katrs ar mežsaimniecību vai lauksaimniecību saistītais cilvēks vismaz reizi ir dzirdējis šo vārdu savienojumu. No vienas puses, tam ir it kā cildenais mērķis, taču pastāv viena būtiska problēma. Tā izstrādē nav iesaistīti ar divām iepriekš minētajām nozarēm saistīti cilvēki. Sekojot Austrijai, Vācijai, Somijai, arī Polijai, ir vairāki jautājumi, kā arī kritiski aizrādījumi attiecībā uz šo dokumentu.
Polijā mežainums pietuvojies vienai trešdaļai no valsts teritorijas, kas procentuālā ziņā ir mazāks nekā Latvijā, taču platību ziņā sasniedz aptuveni 10 miljonus hektāru.
Atšķirībā no Latvijas Polijas mežsaimniecībā lielākā daļa mežu (aptuveni 78%) pieder valstij. Stratēģija paredz, ka īpaši aizsargājamo mežu platība sasniegs 2,5–3 miljonus hektāru, tādējādi praktiski izslēdzot mežizstrādes iespējas audzēs virs 80 gadiem.
Kopumā tas samazinās koksnes iegūšanas apjomus par 50%. 2020. gadā notikušas diskusijas par šī kursa ietekmi uz Polijas mežsaimniecību. Diskusijās piedalījās gan Polijas Valsts mežu (Lasy Państwowe – LP) eksperti, gan arī diskusiju grupas Monitor Leśny pārstāvji. Secinājums abiem ir vienāds: kursam būs negatīva ietekme gan uz tautsaimniecību, gan uz mežaudžu vitalitāti.
Nav noslēpums, ka bioloģiskās daudzveidības vārdā Polijā upurēja vairākus tūkstošus hektāru meža Bjalovežas () nacionālajā parkā, daudzveidīgo audžu vietā sagaidot ainaviski un ekoloģiski mazvērtīgas parastā skābarža audzes. Par to uztraucas diskusiju dalībnieki, aicinot nepieļaut kursa ieviešanu Polijas mežsaimniecībā, tādējādi radot vairākas Bjalovežas Polijas teritorijā.
Pašlaik apmēram 20% teritoriju ietilpst Natura 2000 tīklā, bet mērķa sasniegšanai šo rādītāju paredzēts palielināt līdz 30%. Par vienu no galvenajiem kursa trūkumiem Polijas puse min konkrēto sugu aizsardzības plānu, norādot, ka kurss nav pietiekami definēts. Acīmredzot tas noticis Eiropas Savienības ierēdņu nekompetences dēļ.
Vēsturiski saimnieciskā darbība Polijas mežos ļāvusi gan saglabāt atsevišķu nišas sugu pastāvēšanu, gan uzlabot to pastāvēšanu, tostarp izglābt Eiropas baltegles (Abies alba) Polijas mežaudzēs, kuru augšanai tika radīti atjaunošanās atvērumi, nodrošinot baltegles dabisko atjaunošanos.
Pozitīvi piemēri ir attiecināmi arī uz dižo briežvaboli (Lucanus cervus), sugas pastāvēšanai nodrošinot saimniecisko darbību ozolu audzēs. Jāatceras, ka saimnieciskās darbības pārtraukšana vecajās audzēs nozīmē to pastāvēšanas apdraudēšanu, padarot tās pievilcīgas kaitēkļiem, kā arī nenoturīgas pret vējgāzēm, kuru problēma ir būtiska arī Polijā.
Pašreizējā ilgtspējīga meža apsaimniekošana jau nodrošina sugu stāvokļa uzlabošanu, kā arī ļauj līdzsvaroti saimniekot mežos, neaizmirstot par trim pamatfunkcijām: ekonomisko, sociālo un ekoloģisko (Brzeziecki, 2021). Šie ir tikai daži mežsaimnieciskie un ekoloģiskie aspekti, kādēļ par stratēģijas ieviešanu un ietekmi jālemj dalībvalstīm, nevis Briseles ierēdņiem.
Vai Polija akceptēs šo kursu? Pašlaik viss liecina par ilgstošām un karstām diskusijām, ņemot vērā Polijas Eiropas Parlamenta deputātu darbību no valdošās partijas Likums un kārtība (PiS). Šie deputāti izsakās ļoti skeptiski par kursu kopumā, norādot, ka mūs sagaida divu ātrumu Eiropa, kas nozīmē, ka bagātākās valstis dzīvos vēl bagātāk, taču nabadzīgākajās dzīves līmenis vēl vairāk pazemināsies.
Polijas parlamenta vairākums, kā arī zemnieku pārstāvis Polijas prezidenta kabinetā Jans Kristofs Ardanovskis (Jan Krzysztof Ardanowski) brīdina par katastrofālajām sekām lauku reģioniem, būtiski ierobežojot saimnieciskās darbības iespējas lauksaimniekiem un mežsaimniekiem.
Izskatās, ka poļi sekos somiem un austriešiem, jo īpaši tādēļ, ka zemnieki un mežsaimnieki tradicionāli ir valdošās partijas PiS atbalstītāju kodols. Tādu zaudējumu PiS noteikti nepieļaus. Nav jāaizmirst, ka kopā ar PiS koalīciju veido arī partija Solidarna Polska(Solidārā Polija), kuras sastāvā ir vairāki Seima deputāti zemnieki.
Cerams, ka Polijas piemērs kļūs par iedvesmu arī Latvijai, kuras pozīcija būs izšķiroša vietējo mežsaimnieku un lauksaimnieku labklājībai, kā arī veiksmīgai valsts pastāvēšanai kopumā.
