Eiropas aizsardzības spēju stiprinātāji – ne tikai karavīri 0
Marta sākumā Varšavā notika Eiropas Tautas partiju (ETP) grupas rīkota sanāksme par Eiropas drošības jautājumiem, kurā piedalījās arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Jāpilnveido PESCO mehānisms
“Divas lietas mūs šokēja – breksits un dažus mēnešus pēc tam – ASV prezidenta ievēlēšana. Šie divi notikumi lika pievērst uzmanību jautājumam, vai tajā laikā Eiropa būtu spējīga rīkoties, ja tā nonāktu situācijā, kas prasa rīkoties. Aizsardzības kontekstā atbilde būtu – nē, jo mums nebija ne procedūras, ne struktūras. Kopš tā laika situācija ir būtiski uzlabojusies,” savā runā sanāksmē Varšavā sacīja Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena.
Viņa norādīja, ka, ņemot vērā mainīgo drošības vidi, ir izveidota ilgstoša kooperēšanās struktūra drošības un aizsardzības jomā (PESCO), kurā ar līgumu saistošiem noteikumiem ir iekļāvušās 25 dalībvalstis (arī Latvija).
Šī struktūra patlaban strādājot ar 34 projektiem, un valstīm tā ir izdevīga, jo, savstarpēji koordinējot militāros jautājumus, ir iespējams iegūt lielākas investīcijas aizsardzības spēju stiprināšanā.
Vācijas ministre uzsvēra, ka ļoti svarīgs ir arī nesen izveidotais Eiropas Aizsardzības fonds, kurā no ES budžeta līdz 2027. gadam ir plānots iemaksāt 13 miljardus eiro.
“Eiropas Parlaments lēma, ka jādod lielāka iespēja fonda naudas izmantošanā iesaistīties tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un tā ir laba ziņa Latvijai. Skaidrs, ka Aizsardzības ministrijai būs jānodrošina apstākļi, lai šie uzņēmumi varētu piedalīties konkursos un varētu atrast lielākus sadarbības partnerus, kur pielietot savu nelielo uzņēmējdarbības jomu. Nu kaut vai dronu ražošana, kuru sanāksmē vairākkārt minēja. Latvijā tā nav problēma – mums ir aizvien labākas tehnoloģijas, un tieši mazie uzņēmumi to nodrošina,” sacīja EP deputāte Inese Vaidere.
Arī Vācijas aizsardzības ministre uzsvēra, ka Eiropas Aizsardzības fonds nav paredzēts tikai militāriem spēkiem, bet tas ir instruments valstu rūpnieciskajai attīstībai un industriālajām inovācijām Eiropā.
ES un NATO stiprināšana ir saistīta
Varšavā bija ieradies arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš kā galveno prioritāti nosauca Eiropas Savienības un NATO savstarpējās sadarbības stiprināšanu.
“Kopā ar vairākiem politiskajiem līderiem mums bijusi iespēja sadarbību starp ES un NATO ievest jaunā līmenī. (..) Tie cilvēki, kas dzīvo ES, ir daļa arī no NATO. Stiprinot ES aizsardzību, mēs vienlaikus stiprinām arī NATO aizsardzību,” sacīja Stoltenbergs.
Viņš uzsvēra, ka 80% no NATO budžeta veido tās valstis, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības – lielāko daļu iemaksā ASV, Kanāda un Britānija.
Nesen aģentūra “Bloomberg” ziņoja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija izstrādā plānus, lai valstis, kur izvietoti ASV spēki, maksātu pilnu cenu par to uzturēšanu un vēl 50% par privilēģiju uzņemt ASV spēkus savā valstī. Stoltenbergs gan šim jautājumam nepieskārās.
“Tiek uzdots jautājums, vai mēs varam uzticēties transatlantiskajai savienībai vai varbūt ir nepieciešams attīstīt ko neatkarīgu ārpus NATO, tāpēc ka uz transatlantiskajām attiecībām nevar paļauties. Kāpēc to jautā? Nenoliedzu, ka ir nesaskaņas starp Eiropu un Ziemeļameriku saistībā ar tirdzniecību un klimata pārmaiņām. Bet galvenais, ka, neraugoties uz šīm nesaskaņām, aizsardzības jomā varam izdarīt daudz vairāk kopā ar Ziemeļameriku, nekā to spējām pirms vairākiem gadiem,” teica Stoltenbergs.
“Šobrīd ASV karavīri ir Polijā ar militāro brigādi un tankiem, NATO dalībvalstu karavīri ir Baltijas valstīs, kas stiprina NATO uzticību sadarbībai ar Eiropu. (..) Regulāri rīkojot militārās mācības, NATO ir apliecinājusi, ka nav pametusi Eiropu,” atzina Stoltenbergs, piebilstot, ka “mums ir jādomā par to, kā tiksim galā ar terorismu un kiberuzbrukumiem”.
NATO ģenerālsekretārs pievērsās arī attiecībām ar Krieviju, ar kuru esot jāveido spēcīgs un atvērts dialogs.
FRONTEX jāiesaista ES austrumu robežas aizsardzībā
EP deputāts Aleksejs Loskutovs, uzstājoties konferences debatēs, norādīja, ka kopējā pieeja aizsardzībai ir ļoti laba lieta, bet drošību neveido tikai aizsardzība militārajā izpratnē.
Baltijas valstis, Polija un Somija ļoti labi atceras vēsturiskos notikumus, tāpēc nedrīkst aizmirst robežu aizsardzību. Loskutovs atgādināja nepieciešamību stiprināt Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūru FRONTEX, kam būtu jāpiedalās arī Latvijas un Krievijas robežas aizsardzībā.
Atbilstoši FRONTEX darbību regulējošajiem aktiem ES dalībvalstīs ir jānodrošina tā sauktie koordinatori. Tas nozīmē, ka konkrētajā reģionā tiek veidots birojs, kur pastāvīgi atrodas FRONTEX pārstāvis.
Marta sākumā Latvijas Iekšlietu ministrijā tika piešķirtas telpas šādam koordinatoram, kura atbildības joma būs ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Tas nav tikai viens kantorītis, kas nācis klāt, bet ir labs piemērs tam, ka ES nopietni izvērtē robežas aizsardzības problēmas Baltijas valstīs.
Tiek plānota arī robežsargu skaita palielināšana uz ES ārējās robežas. Tā būs ne tikai kopīga robežu aizsardzības koordinācija, bet arī finansiālais atbalsts,” sacīja Loskutovs.
