Eiropas “Ahileja papēdis”? Eksperti analizē, kas tiek darīts, lai nepieļautu Krievijas zemūdens sabotāžas Baltijas jūrā 49
Kā Baltijas jūras valstis risina arvien pieaugošos Krievijas iejaukšanās draudus to teritorijā? Ārvalstu medijs “Euronews” to šonedēļ turpināja pētīt un aplūkot savā rakstu sērijas* otrajā daļā par zemūdens kabeļiem, kas atrodas Baltijas jūrā.
“Euronews” raksta, ka ir pieaugušas bažas par Krieviju un tās iespējām veikt plaša mēroga uzbrukumus zemūdens kabeļiem. Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas un Somijas sabiedrisko raidorganizāciju kopīga izmeklēšana atklāja, ka šajā reģionā darbojas vismaz 50 Krievijas spiegu kuģi, kas veic zemūdens izpēti, lai meklētu potenciālās vietas sabotāžu veikšanai.
Savukārt NATO klusībā rīko sanāksmes ar šīm četrām valstīm un citām valstīm ap Baltijas jūru, lai pasargātu savus zemūdens kabeļus no uzbrukumiem. Saskaņā ar ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAA) datiem, zemūdens kabeļi ir biezi optiskās šķiedras kabeļi, kas stiepjas pa okeāna dibenu un nodrošina 95% pasaules interneta savienojumu.
“Mūsu sabiedrības pieaugošā atkarība no zemūdens infrastruktūras nozīmē, ka mums ir jādara vairāk, lai uzlabotu to drošību,” pēc šogad maijā notikušās sanāksmes par zemūdens kabeļu drošību teica bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Baltijas jūra robežojas ar deviņām valstīm – Dāniju, Zviedriju, Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Vāciju, Krieviju un Poliju. Saskaņā ar Baltijas Drošības fonda prezidenta Oleva Nikera (Olevs Nikers) teikto, šīs valstis ar pārējo Eiropu savieno vismaz 10 zemūdens kabeļi.
RAND Europe vecākais analītiķis Henrijs van Soests (Henri van Soest) sacīja, ka Krievijai ir visvieglāk uzbrukt Baltijas jūrai, jo tai ir tieša piekļuve caur Sanktpēterburgas ostām un Kaļiņingradas anklāvu uz austrumiem no Polijas.
Krievi ietekmē arī dažas kaimiņvalstis ar enerģijas eksportu, turpināja komentēt Henrijs van Soests. Baltijas valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva – vēl dažus mēnešus paliks tā dēvētajā BRELL elektrības tīklā ar Krieviju un Baltkrieviju, jo 2025.gada februārī tās tiks atvienotas.
Krievija pārcēla visas trīs valstis uz savu nacionālo elektrotīklu, kad tās Otrā pasaules kara laikā tika pievienotas Padomju Savienībai, un pašreizējais BRELL līgums, kas saglabā tās elektroenerģijas sistēmā ar Krieviju un Baltkrieviju, ir noslēgts 2001.gadā.
Zemūdens elektrības un gāzes kabeļi palīdzēs kompensēt starpību. “Šī jaunā infrastruktūra, kas lielā mērā ir zemūdens infrastruktūra, kopumā pozitīvi ietekmē Eiropas drošību, jo tā vājina Krievijas enerģijas ieroci,” tā teikts NATO pētnieka sagatavotajā pārskatā par papildu kabeļiem. “Tomēr, ņemot vērā, ka tās [Krievijas] ietekmi kavē nepārtrauktā enerģētikas monopola graušana, Maskava tagad varētu atriebties ar sabotāžu”.
Lietuva ziņoja par “vairākiem traucējumu gadījumiem” no Krievijas raķetēm, kamēr 2015.gadā tika ievietots zemūdens kabelis “NordBalt”, kas savieno šo valsti ar Zviedriju, turpināts pārskata dokumentā. Reģionā ir bijuši arī citi incidenti, tostarp aizdomas par sabotāžu cauruļvadā “Balticconnector” un zemūdens kabelī, kas savieno Somiju un Igauniju. Somijas valdība 2023.gadā paziņoja, ka bojājumi, visticamāk, tika nodarīti tīši, kā teikts “Reuters” ziņojumā.
Pēc 10 mēnešiem ķīnieši atzina, ka Honkongā reģistrēts kuģis ar nosaukumu “Newnew Polar Bear” ir atbildīgs par bojājumiem, taču apgalvoja, ka tas bija negadījums, ko izraisīja vētra, raksta laikraksts “South China Morning Post”. Tikmēr Somija un Igaunija veic atsevišķu izmeklēšanu, lai noteiktu, vai tas bija tīšs uzbrukums vai negadījums.
Baltijas jūra Krievijai ir interesanta kā fons, kur stāties pretim NATO, tā sacīja Baltijas Drošības fonda prezidents Nikers. Visas Baltijas jūras valstis, izņemot Krieviju, ir kļuvušas par NATO dalībvalstīm, jo Zviedrija un Somija nesen pievienojās NATO, radot Baltijas jūrai jaunu nosaukumu “NATO ezers” (NATO Lake).
Zviedrija un Somija palielināja izdevumus, dubultojot savus 2020.gada militāros budžetus un pārsniedzot NATO 2% mērķi ar saviem attiecīgajiem budžetiem 120 miljardu Zviedrijas kronu (10,74 miljardi eiro) un 6,7 miljardu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka NATO varēs izmantot gan savus spēkus, gan paplašinātās Zviedrijas un Somijas armijas, aizsargājot Baltijas jūru, norādīja van Soests.
Pēc incidenta ar “Balticconnector” NATO izveidoja “papildu novērošanas un izlūkošanas lidojumus” virs jūras, lai sekotu līdzi iespējamiem citiem incidentiem. “NATO turpinās pielāgot savu nostāju Baltijas jūrā un veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sabiedroto drošību,” sacīja NATO preses pārstāvja pienākumu izpildītājs Dilans Vaits (Dylan White). Pagājušajā gadā NATO Briselē un Londonā izveidoja divas nodaļas, lai koordinētu atbildes reakciju uz zemūdens kabeļu apdraudējumu.
Kā raksta “Euronews”, tad pēc “Balticconnector” incidenta Baltijas jūras valstu amatpersonām bija dažādas idejas par to, kā aizsargāt zemūdens kabeļus. Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs rosināja slēgt Baltijas jūru kuģošanai, ja Krievija tiktu atzīta par vainīgu kabeļa bojāšanā. Krievi vēlāk plašsaziņas līdzekļos paziņoja, ka jebkuri draudi Krievijai slēgt Baltijas jūru nav pieņemami. Dažas valstis var slēgt jūras daļas tikai kara laikā, pretējā gadījumā tās riskē pārkāpt starptautiskās tiesības uz caurbraukšanu, norāda Igaunijas sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi.
Tomēr Nikers sacīja, ka reģionā ir nepieciešama koordinēta stratēģija, lai visi valdības līmeņi zinātu, kā sadarbosies ar NATO, ja uzbrukums tomēr notiks. “Nākamais jautājums ir, kā mēs konsolidēsim resursus,” viņš piebilda. “Ja tagad kaut kas notiktu Baltijas jūrā, es šaubos, vai reakcija būtu proaktīva un efektīva… Jo šie plāni šobrīd ir reakcionāri,” uzskata Nikers.
Maijā NATO savā paziņojumā norādīja, ka tā ar zemūdens kritiskās infrastruktūras darba grupu ir apspriedusi informācijas apmaiņu un veidus, kā atturēt un aizsargāties pret zemūdens infrastruktūras apdraudējumiem. “Euronews Next” sazinājās ar visu Baltijas valstu valdībām, lai uzzinātu jaunāko informāciju par to, kādas reģionālās stratēģijas tās vēlētos ieviest, bet tūlītēju atbildi nesaņēma.
* Šis ir otrais raksts “Euronews” divdaļīgajā sērijā, kurā galvenā uzmanība pievērsta Eiropas zemūdens kabeļu neaizsargātībai un iespējamā uzbrukuma ietekmei. Pirmā daļa publicēta ŠEIT.
