Eiroparlaments nopeļ Ungāriju 5
Eiropas Parlaments vakar, 12.septembrī, atbalstīja sankciju procedūras ierosināšanu pret Ungāriju par ES pamatvērtību un likuma varas apdraudēšanu.
Jāsaglabā Eiropas kopība
Balsojuma pamatā bija ziņojums, kas sagatavots deputātes Judītes Sargentīni vadībā. Viņa pārstāv Nīderlandes partiju “Zaļie kreisie”, kurā apvienojušies bijušie komunisti un citas galēji kreisās partijas. Par ES līguma 7. pantā paredzētās procedūras uzsākšanu, kas teorētiski varētu novest pie Ungārijas balsstiesību apturēšanas Eiropadomē, balsoja 448 eiroparlamentārieši, 197 balsoja pret, bet 48 atturējās. Vēršanos pret Ungāriju atbalstīja arī daļa deputātu, kas piederīgi Eiropas Tautas partijas (EPP) frakcijai, kurā pārstāvēta arī Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vadītā konservatīvā partija “Fidesz”.
EPP ir lielākā EP frakcija, un tieši tās daļējais atbalsts nodrošināja nepieciešamo divu trešdaļu vairākumu. Lai nesaasinātu iekšējās domstarpības frakcijas iekšienē, EPP deputātiem bija dots brīvais balsojums. EPP frakcijas vadītājs Manfreds Vēbers, kurš ir kandidāts uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu, neilgi pirms balsojuma EP paziņoja, ka atbalsta lēmumu par Ungārijas nopēlumu, taču uzsvēra, ka “EPP grib uzturēt dialogu, lai saglabātu Eiropas kopību”.
Ungārija aizstāv savas tiesības
Teorētiski 7. panta piemērošana var novest pie attiecīgās dalībvalsts balsstiesību apturēšanas Eiropadomē, taču gan Ungārijas, gan Polijas gadījumā tas ir visai mazticami, jo tam nepieciešams visu pārējo dalībvalstu vienprātīgs atbalsts.
Orbāna valdība tiek kritizēta par vēlēšanu sistēmas mainīšanu par labu valdošajai partijai, mediju brīvības un tiesu sistēmas neatkarības ierobežošanu, par neatbilstošu izturēšanos pret patvēruma meklētājiem un par vēršanos pret nevalstiskajām organizācijām. Analītiķi atzīmē, ka EP vēršanās pret Ungāriju izraisījusi negatīvu reakciju vairākās Austrumeiropas valstīs, īpaši Polijā, kur to uzskata par Eiroparlamenta pilnvaru pārsniegšanu.
Šī ir pirmā reize, kad EP ierosinājis ES līguma 7. panta piemērošanu. Pērn 7. pants, pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas, tika piemērots Polijai par tiesu varas un mediju neatkarības apdraudējumu, taču līdz šim Briselei izdevies panākt niecīgu piekāpšanos no Varšavas puses. Gan Varšava, gan Budapešta atkārtoti norādījušas, ka tās izmantos savas veto tiesības, lai bloķētu sankciju vēršanu attiecīgi pret Ungāriju vai pret Poliju. Reaģējot uz EP vakardienas balsojumu, Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto to nosaucis par “sīkmanīgu atriebību” no to politiķu puses, kas atbalsta imigrāciju. Viņš piebilda, ka Budapešta tiesiskā ceļā apstrīdēs balsojuma rezultātu, jo tajā, lai panāktu divu trešdaļu vairākumu, nav ņemtas vērā to deputātu balsis, kas atturējās.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pārmetis Eiroparlamentam mēģinājumu šantažēt Budapeštu par tās nostāju imigrācijas jautājumos. “Ungārija tiek nosodīta, jo ungāru tauta nolēmusi, ka šī valsts nebūs migrantu valsts,” paziņoja Orbāns, piebilstot, ka “Ungārija nepakļausies šantāžai”. “Ungārija aizsargās savas robežas, apturēs nelegālo migrāciju un aizstāvēs savas tiesības,” uzsvēra Orbāns. Budapešta apgalvo, ka tās īstenotā imigrācijas politika un suverēno tiesību aizsardzība ir saskaņā ar Eiropas vēlētāju noskaņojumu.
