Eiroparlaments atbalsta dalībvalstu brīvu izvēli ģenētiski modificētu augu audzēšanā 1
Eiropas Parlaments otrdien atbalstīja tiesību aktu, kas ļaus Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu augu kultivēšanu savās teritorijās, pat ja to būs atļāvusi ES, informēja Eiroparlamenta preses dienestā.
Priekšlikumu, par ko Eiroparlaments un ES Padome neoficiāli vienojās pagājušā gada decembrī, iesniedza jau 2010.gadā, tomēr kopīgas nostājas panākšana dalībvalstīm prasīja četrus gadus.
“Šī vienošanās sniegs vairāk rīcības brīvības dalībvalstīm, kas vēlas ierobežot ģenētiski modificētu sēklu audzēšanu savā teritorijā. Tas liks arī pamatus diskusijai, kas ies dziļāk par to, vai mēs esam par vai pret ģenētiski modificētajiem organismiem,” norādīja ziņotāja Frederika Rīsa no Beļģijas.
Attiecībā uz tālāko es vēlos uzticēties [Eiropas] Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera solījumam stiprināt demokrātisko procesu attiecībā uz ģenētisko modificēto kultūru audzēšanu Eiropā, un nodrošināt objektīvu un neatkarīgu izpēti”, viņa teica.
Deputāti jauno direktīvu, kurai neoficiāli jau piekritušas arī ES dalībvalstis, pieņēma ar 480 balsīm par, 159 pret un 58 atturoties.
Jaunie tiesību akti ļaus dalībvalstīm aizliegt ģenētiski modificētos organismus, pamatojoties uz vides aizsardzības apsvērumiem, kas nav iekļauti Eiropas Pārtikas drošības iestādes veselības un vides risku sarakstā.
Dalībvalstis varēs aizliegt konkrētu grupu vai veidu ģenētiski modificētos kultūraugus arī pilsētplānošanas, lauksaimniecības politikas, sociālo un ekonomisko apsvērumu dēļ, kā arī, lai novērstu nejaušu ģenētiski modificēto organismu piesārņojumu citos produktos.
Tiesību akts nodrošina arī procedūru, ar kuru dalībvalstīm pirms tirdzniecības aizlieguma ieviešanas ir jāsaskaņo šis lēmums ar ģenētiski modificēto sēklu izplatītāju. Tomēr, pat izplatītājam nepiekrītot, dalībvalsts varēs vienpusēji piemērot aizliegumu.
Savukārt EP deputāte Sandra Kalniete (“Vienotība”) otrdien Strasbūrā žurnālistiem sacīja, ka šis EP lēmums liegs korporācijām, kuras vēlas konkrētas valsts teritorijā audzēt ģenētiski modificētus augus, panākt savu vēlmi, piemēram, tiesas ceļā. “Sūdzēties tiesā šādi uzņēmumi, protams, varēs, bet tas neko nedos,” teica Kalniete.
Eiroparlamentāriete arī uzsvēra, ka Latvijā attiecībā uz ģenētiski modificētu augu iespējamo audzēšanu “ir izveidojusies unikāla situācija” – jau pašlaik vairums Latvijas pašvaldību ir noteikušas, ka tās neatbalsta šādu darbību un vēlas, lai to teritorija būtu brīva no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Kopumā šāda nostāja ir aptuveni 85% Latvijas teritorijas.
“Svarīgi ir tas, ka valdībai nav tiesību atcelt pašvaldību lēmumus par ĢMO aizliegumu,” sacīja Kalniete.
Pašlaik vienīgā ģenētiski modificētā kultūra, ko audzē Eiropas Savienībā, ir kukurūzas šķirne MON810 . Ģenētiski modificēto kartupeļu šķirni “Amflora” aizliedza ar ES tiesas lēmumu 2013.gadā pēc tam, kad ES Komisija to bija sākotnēji atļāvusi.
Dalībvalstīm būs arī jānodrošina, lai viņu atļautās ģenētiski modificētās kultūras nepiesārņotu citus produktus, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu piesārņojuma novēršanai.
Jaunie tiesību akti stāsies spēkā šomēnes.
