Eiroparlamentārietis: Skoti joprojām ir ļoti dusmīgi par breksitu 2
Eiropas Parlamentā (EP) ceturtdien gaidāms balsojums par to, vai ES akceptē Lielbritānijas valdības lūgumu par izstāšanos no ES. Tomēr jaunas sadarbības formātu gan ar Britāniju, gan ar ES meklēs Skotija, kurā 62% cilvēku pērnvasar referendumā nobalsoja par palikšanu ES.
Eiropas parlamenta deputāts Alins Smits, kurš EP ievēlēts no Skotijas un pārstāv šīs Apvienotās Karalistes daļas Pirmās ministres Nikolas Stērdženas Skotu Nacionālo partiju (SNP) uzsver, ka skoti esot ļoti dusmīgi par iesākto breksita procesu. “Dusmas ir par to, ka mums atņems iespējas un tiesības būt ES. Un to dara vadība, kuru mēs neatbalstām un par kuru neesam balsojuši,” sarunā ar LA.lv atzina Smits, kurš uz tikšanos EP ēkā Strasbūrā ierodas uzvalkā, pie kura atloka nēsā nozīmīti ar Skotijas un ES karogiem. Eiroparlamentārietis norādīja, ka Skotijai nepieciešams palikt ES tiesību un vērtību sistēmā, ka arī ES. vienotajā tirgū.
Bieži vien breksita atbalstītāji Britānijā uzsvēruši, ka Apvienotā Karaliste ir “tirdzniecības nācija”, kura bez ES nepazudīšot. “Mūsdienās visas valstis ir tirdzniecības nācijas, ir iespējas plašai pārrobežu tirdzniecībai. Tagad Apvienotā Karaliste būs atrauta no pasaulē attīstītākā vienotā tirgus, kas ir tepat blakus. Šīs runas “par tirdzniecības nāciju” ir breksita atbalstītāju maldi,” teica Smits.
Viņš uzsvēra, ka Skotijas otrajam neatkarības referendumam pastāv reāla varbūtība, un, ja Skotija atdalīsies no Apvienotās Karalistes, tad tā ir gatava darboties ES un piebilda, ka Skotiju, kurā dzīvo 5,4 miljoni iedzīvotāju, var pielīdzināt nelielai ES valstij kā Dānijai.
Jautāts, kas notiks ar latviešiem Skotijā pēc breksita, eiroparlamentārietis norādīja: “Ja tu dzīvo Skotijā – vari valkāt kiltu, dzert skotu viskiju un justies kā skots. Esi viens no mums, un jūties pieņemts! Freizerburgā Skotijas ziemeļos dzīvo daudz latviešu un vietējie iedzīvotāji man stāstījuši, ka pilsētā ir lielāks pieprasījums pēc šņabja,” teica Smits.
Eiroparlamentārietis norādīja, ka 2014. gada Skotijas neatkarības referendumā varēja piedalīties arī Skotijā dzīvojošie citu ES valstu pilsoņi.
Viņš teica, ka ekonomikas jomā Skotija jūtoties svētīta ar to, ka tai ir daudz naftas un gāzes resursu, turklāt nesen esot atklātas jaunas atradnes. “Mums ir arī daudz vēja enerģijas un iespējas lietot citus zaļās enerģijas resursus. Ja mēs kļūsim par neatkarīgu valsti, tad līdzīgi kā Norvēģija izveidosim fondu, kurā no ienākumiem, kurus dod pagātnes energoresursi, uzkrāsim nākotnes infrastruktūrai,” piebilda eiroparlamentārietis.
Skotijā atrodas arī vairākas Apvienotās Karalistes bruņoto spēku bāzes, kur Britānija izvietojusi arī zemūdenes ar “Trident” kodolraķetēm. “Mēs esam pret kodolieročiem, tādēļ, ja iegūsim neatkarību, lūgsim Britānijai izvākt kodolieročus no Skotijas. Tomēr atļausim Skotijā palikt britu karaspēkam. Mēs vēlētos būt NATO kā neatkarīga valsts, un likt uzsvaru uz mūsu jau spēcīgajām konvencionālajām militārajām spējām,” piebilda Smits.
