Ždanokas kabinets EP “izrotāts” ar attieksmi. Peskovs: EP ir profesionāļu deficīts 44
Kā aizvadītajā nedēļā vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”, no Latvijas eiroparlamentāriešiem vienīgā, kas balsoja pret Krievijas pasludināšanu par terorismu atbalstošu valsti, bija Tatjana Ždanoka. Pārējie Latvijas deputāti balsoja “par”, bet Nils Ušakovs balsojumā nevarēja piedalīties, jo uzturas Rīgā, kur viņam jāapmeklē tiesas sēde. Tiesa, Ušakovs esot norādījis – ja būtu Briselē, balsotu “par”. Pēc balsojuma visu 44 balsu “Par” nodevēju kabinetus rotāja plakāti ar skaidru vēstījumu.
“Emocijas ir nepastāvīgas. Šodien rusofobiski [skati], rīt būs daži citi, un tad varbūt atnāks apskaidrība,” tā Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs komentēja EP lēmumu pasludināt Krieviju par “teroristiksu valsti”.
Kā norāda prezidenta preses sekretāra, ES parlaments savu darbu balsta uz emocijām, ir profesionalitātes deficīts, tāpēc drīzumā Eiropas Savienības retorika noteikti mainīties. “Pēdējos gados Eiropas Parlaments mūs nav īpaši mīlējis. Atbildot uz to, mums nebija lielas vēlmes ņemt vispār vērā tur notiekošo un ņemt šo rusofobiju pie sirds, ”sacīja Peskovs.
Eiropas Parlaments pagājušajā trešdienā pasludināja Krievijas Federāciju par “valsts terorisma sponsoru”. Lēmumam par to ir ieteikuma raksturs, un tas tikai aicina ES dalībvalstis izstrādāt tiesisko regulējumu, kas ļaus nākotnē pasludināt Krievijas Federāciju par terorisma sponsoru. Piektdien Nīderlande pasludināja Krieviju par “terorisma sponsoru”. Vienlaikus valsts Ārlietu ministrijas vadītājs sacīja, ka šim lēmumam ir vairāk politiska nozīme, un vietējā likumdošana neparedz sekas valstīm ar šādu statusu.
Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Čehijas parlamenti jau ir pieņēmuši rezolūcijas, atzīstot Krieviju par teroristisku valsti vai terorismu atbalstošu valsti.
No Lietuvas deputātiem Eiropas Parlamentā (EP) Viktors Uspaskihs trešdien nepiedalījās balsojumā par Krievijas atzīšanu par terorismu atbalstošu valsti, bet Stasis Jakeļūns atturējās. Pārējie deviņi no Lietuvas ievēlētie EP deputāti atbalstīja EP rezolūciju.
Jakeļūns, kurš pārstāv Zemnieku un zaļo savienību, vēlāk ierakstā vietnē “Facebook” skaidroja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Kremļa valdība Krievijā “ir teroristi un kara noziedznieki”, bet viņš uzsvēra, ka nepiekrīt, ka visi Krievijas pilsoņi ir jādēvē par terorisma atbalstītājiem.
“Esmu dzimis trimdā, un zinu, ka cilvēki, pašiem negribot, var kļūt par tirānu upuriem un ķīlniekiem. Reiz Staļiņa režīms terorizēja, nogalināja un ieslodzīja Krievijas un citu valstu pilsoņus. Viņu vidū bija mani vecāki. Tādēļ es nevaru viennozīmīgi valdību identificēt ar valsti un tās tautu,” rakstīja politiķis.
“Putina agresija un teroristiskās darbības tiek vērstas ne tikai pret Ukrainu, bet arī pret Krievijas pilsoņiem. Es atturējos balsojumā par rezolūciju, kurā visa Krievijas valsts, arī pilsoņi, kas cīnās pret Kremļa režīmu, tiek atzīta par terorisma atbalstītāju,” viņš piebilda.
Arī februārī, kad Krievija iebruka Ukrainā un EP arī balsoja par atbalstu Kijivai, Jakeļūns atturējās. Vienlaikus viņa partija norobežojās no viņa pozīcijas kā personīga, nevis partijas viedokļa.
Bijušais Darba partijas līderis Uspaskihs Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai LRT apstiprināja, ka balsojumā nav piedalījies, tomēr atteicās paskaidrot, kādēļ tā rīkojies.
“Kādēļ man jums būtu tas jāpaskaidro? Es cietumā esmu, vai?” viņš pukojās.
Jau vēstīts, ka EP trešdien pasludināja Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
Rezolūcija tika pieņemta ar 494 balsīm par, 58 balsīm pret un 44 atturoties.