Eiroparlamentārieši mudina ES glābt Ukrainu no bankrota 0
Eiropas Savienībai (ES) jāsniedz Ukrainai steidzama finanšu palīdzību, vienlaikus piemērojot personalizētas sankcijas tiem, kas atbildīgi par vardarbību pret protestētājiem. To norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.
Galvenie uzdevumi, kas Ukrainai jārisina tuvākajā nākotnē, ir konstruktīva dialoga veidošana starp visiem politiskajiem spēkiem, teritoriālās vienotības saglabāšana, cīņa pret korupciju un brīvas un taisnīgas vēlēšanas.
Kā portālu “LA.lv” informēja EP Informācijas biroja Latvijā preses sekretāre Marta Rībele, EP deputāti prasa ES Ministru padomei un Eiropas Komisijai kopā ar starptautiskajiem aizdevējiem pēc iespējas ātrāk piedāvāt īstermiņa finansiālo palīdzību maksājumu bilances stabilizācijai, kā arī ilgtermiņa finansiālo atbalstu reformu īstenošanai. Deputāti aicina ES uzņemties iniciatīvu, lai sarīkotu Ukrainai veltītu starptautisku līdzekļu devēju konferenci.
EP ieskatā ES ir jāpiemēro sankcijas – ceļošanas ierobežojumi un aktīvu iesaldēšana tiem, kas atbildīgi par vardarbību –, par kurām 20. februārī vienojās dalībvalstis. Deputāti arī mudina dalībvalstis apturēt nelikumīgas naudas plūsmas no Ukrainas.
Personām, kuras veikušas noziegumus pret Ukrainas iedzīvotājiem un kuras ļaunprātīgi izmantojušas valsts varu, būtu jāstājas neatkarīgas tiesas priekšā, saka deputāti, aicinot izveidot neatkarīgu starptautisku komisiju demonstrāciju laikā notikušo cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšanai.
Deputāti norāda, ka ES ir gatava parakstīt asociācijas nolīgumu un padziļinātu un visaptverošs brīvās tirdzniecības nolīgumu, tiklīdz būs atrisināta pašreizējā krīze, tomēr partnerība “nav galīgais mērķis ES un Ukrainas sadarbībā”. Viņi atgādina, ka saskaņā ar līgumu par ES, ikvienai Eiropas valstij, tostarp Ukrainai, ir iespēja iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par ES dalībvalsti.
EP deputāti arī pauž pārliecību, ka ES jāpalīdz Ukrainas jaunajai valdībai cīņa pret plaši izplatīto korupciju, kas ievērojami traucē Ukrainas attīstībai.
Rezolūcijā mudināts visas puses neļauties “alkām pēc atmaksas”, bet gan iesaistīties politiskajā dialogā ar visiem Ukrainas sabiedrībā pārstāvētajiem spēkiem, lai rastu kompromisus un nepieļautu ārpustiesas atriebību.
Ukrainas jaunajiem vadītājiem vajadzētu norobežoties no ekstrēmistiem un nepieļaut provokācijas, kas varētu stimulēt separātiskas darbības, turklāt ievērot mazākumtautību tiesības, cita starpā – arī krievu mazākumtautības tiesības izmantot krievu valodu. Deputāti arī nosoda nesen veiktos uzbrukumus Ukrainas Komunistu partijas birojam.
Deputāti atzinīgi vērtē lēmumu prezidenta vēlēšanas rīkot 2014. gada 25. maijā un uzsver, ka tām jābūt brīvām un godīgām. Viņi mudina Ukrainas parlamentu pieņemt nepieciešamos vēlēšanu tiesību aktus, cita starpā par politisko partiju finansēšanu.
Viņi aicina šajā gadā sarīkot arī jaunas parlamenta vēlēšanas.
EP deputāti atgādina, ka Krievija 1994. gadā, parakstot Budapeštas memorandu, kopīgi ar ASV un Apvienoto Karalisti ir apņēmusies garantēt pašreizējās Ukrainas robežas. Tajā pašā līgumā Krievija arī apņēmusies atturēties no Ukrainas ekonomiskas ietekmēšanas savās interesēs.
