Foto: LETA/AFP

Eiroparlamenta vēlēšanās panākumus gūst galēji labējie un eiroskeptiķi 0

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Francijā un Lielbritānijā uzvarējušas galēji labējās un eiroskeptiķu partijas, kas guvušus labus panākumus arī citās bloka dalībvalstīs, vairāk nekā divas reizes palielinot savu pārstāvniecību EP.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Lai gan visvairāk vietu parlamentā, kā liecina EP apkopotie sākotnējie rezultāti, ieguvusi Eiropas Tautas partija (EPP), proti 212 no no 751 deputātu vietas, par vēlēšanu uzvarētājiem var uzskatīt arī eiroskeptiķus, protesta partijas, kreisos un labējos ekstrēmistus.

EP pirmdien publiskotās prognozes liecina, ka eiroskeptiķu partijas varētu būt ieguvušas aptuveni 140 vietas parlamentā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Francijas premjerministrs Manuels Valss galēji labējās Nacionālās frontes (FN) uzvaru EP vēlēšanās Francijā nodēvējis par politisku zemestrīci.

Pēc gandrīz visu rezultātu apkopošanas, FN ieguvusi 25% balsu, pārliecinoši pārspējot centriski labējo Tautas kustības savienību (UMP), kas saņēmusi 20,8% balsu, un valdošo Sociālistu partiju, kas ieguvusi 14% balsu.

Tas nozīmē, ka FN ieguvusi 24 no 74 Francijai atvēlētajām vietām EP.

Lielbritānijā, kur EP vēlēšanas notika pagājušo ceturtdien, uzvaru guvusi Naidžela Faridža vadītā eiroskeptikā Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP), kas ieguvusi vairāk nekā 27% balsu, liecina rezultāti pēc balsu apkopošanas desmit no 12 Lielbritānijas reģioniem.

Premjerministra Deivida Kemerona vadītie konservatīvie un opozīcijā esošie leiboristi katrs saņēmuši mazāk par 24% balsu.

Faridža savas partijas pārsteidzos panākumus raksturoja kā “neparastākos rezultātus britu politikā simts gadu laikā”.

Tikmēr Dānijā visvairāk balsu ieguvusi galēji labējā pret imigrāciju noskaņotā Dānijas Tautas partija un Ungārijā – galēji labējā Kustība par labāku Ungāriju (“Jobbik”).

Austrijā labi panākumi ir labējā spārna Austrijas Brīvības partijai (FPOe), kas ierindojusies trešajā vietā ar 20% balsu.

Nīderlandē Gērta Vildersa pārstāvētā Nīderlandes Brīvības partija (PVV) ierindojusies otrajā vietā.

Tikmēr Vācijā – ES lielākajā dalībvalstī ar visvairāk vietām EP – un Itālijā stingras pozīcijas saglabājuši centriskie spēki.

Reklāma
Reklāma

Vācijā visvairāk balsu saņēmuši kancleres Angelas Merkeles konservatīvie – Kristīgo demokrātu savienība un Kristīgi sociālā savienība (CDU/CSU).

Oficiālie rezultāti liecina, ka CDU/CSU ieguvusi 35,3% balsu.

Spēcīgi startējuši arī Merkeles “lielās koalīcijas” partneri sociāldemokrāti (SPD), kas izcīnījuši 27,3% balsu.

Pērn izveidotā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācija” (AfD) ieguvusi 7% balsu un attiecīgi septiņas vietas EP, bet neonacistiskā Nacionāldemokrātiskā partija (NPD) ieguvusi 1% balsu un attiecīgi savu pirmo vietu EP.

Itālijā pārliecinošu uzvaru guvusi Itālijas premjerministra Mateo Renci Demokrātiskā partija, kas ieguvusi 41,4% balsu, ievērojami apsteidzot populistisko Pieczvaigžņu kustību (M5S), liecina sākotnējie rezultāti.

Tikmēr Spānijā divas vadošās partijas – valdošā konservatīvā Tautas partija (PP) un Sociālistu partija – zaudējušas mazākām kreisā spārna partijām.

Grieķijā visvairāk balsu ieguvusi galēji kreisā partija “Syriza”, kas guvusi arī labus panākumus vienlaikus ar EP vēlēšanām notikušajās pašvaldību vēlēšanās.

EP vēlēšanās 28 bloka dalībvalstīs nobalsojuši 43,09% vēlētāju, liecina EP veiktās prognozes.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.