Eiropai laiks saprast, ka mēģinājumi restartēt attiecības ar Putina režīmu ir lemti neveiksmei 38
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš 2017. gada no Eiropas valstīm ir izraidīti 152 Krievijas diplomāti, atbildot uz Kremļa izlūkdienestu aktivitātēm, taču šis diplomātiskais vēstījums nav apturējis Maskavas destabilizācijas centienus Eiropā.
Izraidīto spiegu skaits pārsniedz aukstā kara rekordu
Savulaik aukstā kara laika “rekords” bija 105 Krievijas diplomāti, kas tika izsūtīti no Britānijas 1971. gadā. Kā tolaik ironizēja britu prese, izraidīto diplomātu skaits atbilda Krievijas lidmašīnas “Tu-104” modernizētā varianta pasažieru skaitam.
Aprīlī Čehija izraidīja 18 Krievijas izlūkdienestu darbiniekus, kas strādāja vēstniecībā Prāgā diplomātu aizsegā un bija saistīti ar sprādzieniem un slepkavībām bruņojuma noliktavā Vrbeticē 2014. gadā.
Čehijas prokuratūrai izmeklējot šo lietu, tika atklāta saikne starp diversiju Vrbeticē un sprādzieniem munīcijas noliktavā Bulgārijā laikā no 2011. līdz 2015. gadam, kad tur uzturējās seši Krievijas pilsoņi. Bulgārijas prokuratūra secinājusi, ka sprādzienu mērķis bija apturēt munīcijas piegādes Ukrainai un Gruzijai.
Noliktavas izmantoja arī uzņēmums “Emco”, kuru vada bulgāru ieroču tirgotājs Emilians Gebrevs, kurš 2015. gada aprīlī kļuva par indēšanas mēģinājuma upuri.
Krievijas izlūkdienesta pēdas ved uz bijušā krievu dubultaģenta Sergeja Skripaļa indēšanu 2018. gadā Britānijā un bijušā Krievijas drošībnieka un Kremļa kritiķa Anatolija Ļitviņenko noindēšanu Londonas viesnīcā 2006. gadā.
Kopš tā laika Britānijā un citviet Eiropā mīklainos apstākļos miruši vairāki Krievijas uzņēmēji un nogalināti politiskie bēgļi, kas tur bija meklējuši patvērumu. Čečenu disidenti, kas bija Kremļa režīma kritiķi, ir nošauti Vīnē 2009. gadā, Berlīnē 2019. gadā un Lillē 2020. gadā.
Pietiek brīdinājumu: laiks rīkoties
Franču analītiķis un Parīzes Politikas zinātņu institūta profesors Nikolā Tenzers uzskata, ka pēc gadiem ilgušas slepkavību un spridzināšanas kampaņas pietiek brīdinājumu Krievijai un Eiropai ir laiks rīkoties.
Profesora Tenzera ieskatā, ES atbilde uz šiem noziegumiem bijusi neizlēmīga un pat vāja. Viņaprāt, ir vajadzīga spēcīgāka atbilde, ne tikai lai gādātu par Eiropas drošību, bet arī aizstāvētu demokrātiskās vērtības, uz kurām balstās Eiropas Savienība.
Slovākija, Rumānija un Baltijas valstis nekavējoties atbalstīja Prāgas lēmumu izraidīt Krievijas diplomātus, bet citas ES un NATO valstis aprobežojās ar asiem paziņojumiem, atzīmē profesors Tenzers.
Par Eiropas sašķeltību liecina attieksme pret “Nord Stream 2” gāzesvadu, kas apgrūtinājis spēcīgu un vienotu ES atbildi Krievijas ģeopolitiskajam projektam.
Ekonomiskās sankcijas pēc Krievijas veiktās Krimas apgabala aneksijas un iebrukuma Donbasā, kā arī Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija ieslodzīšanas ir palikušas ierobežotas, ja arī izteiktas asākā tonī.
Viņaprāt, tūlītēja ietekme uz Maskavu būtu vairāku desmitu Krievijas vadonim Vladimiram Putinam pietuvinātu oligarhu īpašumu iesaldēšana un liegums ieceļot rietumvalstīs, taču šis Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija priekšlikums Rietumu galvaspilsētās nav guvis atsaucību.
“Kāpēc Putinam būtu jārīkojas savaldīgi pašmājās, ja viņa iejaukšanās Eiropas valstīs – pat spridzināšana un slepkavības – nesaņem pienācīgu pretsparu, izņemot vājas sankcijas?” jautā profesors Tenzers.
Šauboties par Rietumu politiķu rīcībspēju, vairāki Krievijas oligarhi, tajā skaitā Romans Abramovičs, kuram pieder angļu futbola klubs “Chelsea”, iesūdzējuši tiesā žurnālisti Katerīnu Beltoni un viņas izdevēju apgādu “HarperCollins” par apmelošanu un datu aizsardzības pārkāpšanu grāmatā “Putin’s People” (“Putina ļaudis”), kur izgaismotas Krievijas varasvīru aizkulišu darbības.
Čehijas un Bulgārijas incidenti liecina par apdraudējumu, ko Putina režīms rada Eiropas valstīm. Laiks saprast, ka mēģinājumi restartēt attiecības ar Putina režīmu ir lemti neveiksmei.
Ieņemot stingru nostāju pret Krieviju par tās veiktajiem uzbrukumiem, Čehijas un Bulgārijas valdības rīkojas pareizi, uzskata profesors Tenzers, aicinot citas Eiropas valstis sekot to paraugam.