Eiropadomes priekšsēdētājs: Krievijas kaujinieciskā taktika apdraud ne tikai Ukrainas integritāti, bet arī mieru Eiropā 42
Krievijas kaujinieciskā taktika apdraud ne tikai Ukrainas stabilitāti un integritāti, bet arī mieru un drošību Eiropā un noteikumos balstīto starptautisko kārtību, trešdien Eiropas Parlamenta (EP) debatēs uzsvēra Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.
Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, debatēs par Eiropas Savienības (ES) un Krievijas attiecībām, Eiropas drošību un Krievijas militārajiem draudiem Ukrainai EP deputāti aicināja uz vienotu ES rīcību un pauda atbalstu Ukrainai.
Trešdienas rītā EP deputāti plenārsēdes debatēs ar Mišelu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un ES ārpolitikas vadītāju Žuzepu Borelu izvērtēja jaunākos notikumus saistībā ar Krievijas militārajiem draudiem Ukrainai.
Atklājot debates, EP priekšsēdētāja Roberta Metsola uzsvēra, ka EP ir vairākkārt paudis solidaritāti ar Ukrainas tautu, kas joprojām ir neskaidrā situācijā un saskaras ar Krievijas militārās agresijas draudiem. Savukārt Mišels uzsvēra, ka pašreizējā Krievijas militāro spēku koncentrēšana pie Ukrainas robežas vēl nepieredzētos apmēros uzskatāma vienīgi par agresīvu rīcību un draudiem.
Viņš akcentēja, ka ES kopā ar starptautiskajiem partneriem un sabiedrotajiem nemitīgi strādā, lai mazinātu spriedzi, pirmkārt un galvenokārt ar diplomātijas palīdzību, kā arī gatavojot stingras sankcijas pret Krieviju, ja turpināsies tās militārā agresija. Viņš paziņoja arī par iniciatīvu, kas top ciešā ES un Ukrainas sadarbībā, proti, līdzekļu devēju konference Ukrainas ekonomikas atbalstam.
“Ietekmes zonu domāšanai vairs nav vietas 21.gadsimtā,” sacīja EK priekšsēdētāja. Diplomātija vēl nav izsmēlusi visas savas iespējas, tomēr tagad ir laiks ķerties pie darbiem, akcentēja Leiena, runājot par jaunākajiem signāliem no Kremļa. Viņa uzsvēra, ka NATO vēl nav novērojusi Krievijas armijas pārvietošanos prom no Ukrainas.
EK priekšsēdētāja brīdināja Krieviju neizmantot enerģētiku jautājumu kā ieroci. Tā kā ES pašlaik stiprina citus energoresursu avotus, “šoziem mēs esam drošībā”, viņa norādīja, piebilstot, ka galvenā krīzes mācība ir tāda, ka ES ir jādažādo enerģijas avoti, lai tā nebūtu atkarīga no Krievijas gāzes. Noslēgumā viņa uzsvēra, ka Eiropas nākotne ir atjaunīgajā enerģijā.
“Tas, kas notiks Ukrainā, noteiks cilvēces nākotni,” sacīja ES augstais pārstāvis ārlietās Borels. Pēc viņa paustā, ja dominēs princips “uzvar spēcīgākais”, tas būs solis atpakaļ. Borels arī uzsvēra, ka ES un tās dalībvalstis būs pilnībā vienotas, stājoties pretim Krievijas militārajai agresijai, un pauda, ka “vienotība ir viens no šīs krīzes nestajiem ieguvumiem”. Viņš uzsvēra, ka ES ir gatava runāt par diplomātisku risinājumu, tomēr vajadzības gadījumā arī rīkosies, izmantojot sankcijas.
Daudzi EP deputāti uzsvēra, ka pašreizējā spriedze ir brīdinājuma signāls ES, kurai ir jāstiprina savas spējas tikt galā ar ārējo spiedienu un nodrošināt spēcīgu atbildi ārējiem draudiem, vienlaikus kā pamatvērtību un galējo mērķi saglabājot mieru un demokrātiju. Viņi norādīja, ka pašreizējie Krievijas draudi sniedz iespēju stiprināt Eiropas vienotību.
Deputāti apliecināja savu neizsīkstošo atbalstu un apbrīnu Ukrainas tautai, kas jau gadiem dzīvo Krievijas agresijas draudu priekšā. Viņi uzsvēra nepieciešamību turpināt diplomātiskos centienus attiecībās ar Maskavu, kā arī vienlaikus gatavot sankcijas pret Krieviju. Daži deputāti aicināja apsvērt stingrākās iespējamās sankcijas, tostarp arī attiecībā uz gāzes cauruļvadu no Krievijas uz Vāciju “Nord Stream 2”.
EP deputāti norādīja, ka Krievijas agresivitātes iemesls nav NATO paplašināšanās, bet gan demokrātisko vērtību spēks un demokrātisko sabiedrību pievilcība, kas biedē Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Kremli. No otras puses, daži kritizēja ES par pārāk neskaidro reakciju uz Krievijas darbībām, savukārt citi uzsvēra, ka Eiropai tagad ir jāpāriet no vārdiem uz darbiem, vēršoties pret Krievijas agresiju.
