Eiropas profesionālie naudas atmazgātāji gūst miljardiem eiro peļņu 0
“Eiropa zaudē cīņu pret netīro naudu. Profesionālie naudas atmazgātāji, no kuriem aptuveni 400 mums izdevies atklāt Eiropas augstākajās aprindās, gūst miljardiem eiro peļņu no nelegālas narkotiku aprites un citām noziedzīgām nodarbēm caur banku sistēmu ar 99 procentu veiksmi,” atzinis “Europol” vadītājs Robs Veinraits.
Nacionāls risinājums neder starptautiskai problēmai
2009. gadā, kad Robs Veinraits kļuva par Eiropas Savienības tiesiskās kārtības nodrošināšanas aģentūras “Europol” direktoru, par savu galveno uzdevumu viņš uzskatīja cīņu ar “melnajiem caurumiem” – milzīgiem robiem informācijas apritē starp ES valstīm jomās no terorisma apkarošanas līdz naudas atmazgāšanai. Pēc deviņiem gadiem amatā gatavojoties to atstāt maijā, intervijā izdevumam “Politico” Veinraits paudis viedokli, ka ES iekšējā drošība ir uzlabojusies, bet vēl ir daudz darāmā.
Kad Eiropā notika virkne teroraktu – no Parīzes un Briseles līdz Nicai un Berlīnei –, “Europol” nozīme un tās datu bāzēs no nacionālajām valdībām nonākošās informācijas apjoms pieauga. Taču līdzīgs progress netika panākts cīņā pret finanšu noziegumiem, uzskata Veinraits. “Profesionālie naudas atmazgātāji, no kuriem aptuveni 400 mums izdevies atklāt Eiropas augstākajās aprindās, gūst miljardiem eiro peļņu no nelegālas narkotiku aprites un citām noziedzīgām nodarbēm caur banku sistēmu ar 99 procentu veiksmi,” viņš atzina. Kā vienu no galvenajām neveiksmēm savas darbības laikā viņš atzinis nespēju panākt efektīvu likumu pieņemšanu pret naudas atmazgāšanu. “Mēs esam radījuši tonnu dažādu noteikumu. Bankas atvēl 20 miljardus dolāru gadā, lai ievērotu tām noteiktos likumus, un mums gadā izdodas konfiscēt vienu procentu no noziedzīgi iegūtajiem īpašumiem Eiropā,” teica “Europol” direktors, kurš agrāk strādājis Britānijas izlūkdienestā. Viņaprāt, Eiropa zaudē cīņu pret netīrās naudas atmazgāšanu, jo mēģina izmantot nacionālus risinājumus starptautiskas problēmas risināšanai, bet tas rada sarežģījumus vai nobremzē brīvu informācijas apmaiņu pāri robežām.
Pēc “Europol” datiem, no 0,7 līdz 1,2 procentiem no ES gada kopprodukta ir saistīti ar aizdomīgām finanšu darbībām. Dati par 2011. un 2012. gadu, par ko ir pēdējā pilnīgā informācija, liecina, ka kopējais naudas apjoms, kas iesaistīts aizdomīgās un noziedzīgās finanšu plūsmās Eiropas Savienībā, pārsniedza 29 miljardus eiro. “Europol” ieskatā, šis ir vispieticīgākais vērtējums.
Pilnvaru paplašināšana vairo “Europol” efektivitāti
Eksperti atzīmē, ka “Europol” darbība nedrīkst atslābt pēc Britānijas izstāšanās no ES 2019. gadā. Katrā ES valstī ir finanšu izlūkošanas iestāde (FIU) – neatkarīga aģentūra, kuras galvenais uzdevums ir apzināt informāciju par aizdomīgiem finanšu darījumiem, lai prokuratūra varētu sākt izmeklēšanu par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas gadījumiem. Taču nacionālās aģentūras parasti nesadarbojas regulāri, un ES nav koordinācijas centra un vienotas datu bāzes šādas informācijas uzglabāšanai, atzīmē “Politico”. “Europol” pētījums liecina, ka 2014. gadā Eiropas valstu finanšu izlūkošanas iestādes saņēma gandrīz vienu miljonu ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, taču vairāk nekā 65 procenti no tiem bija par darījumiem tikai divās ES valstīs – Britānijā un Nīderlandē.
Veinraita ieskatā, Apvienotās Karalistes dalība “Europol” ir veicinājusi organizācijas efektivitāti un tā būtu jāsaglabā arī pēc breksita. Pagaidām neatbildēts ir jautājums, kāda līmeņa pieeja “Europol” datu bāzei, kurā ir informācija par automobiļu un šaujamieroču reģistrāciju, kā arī organizētās noziedzības grupējumu dalībnieku un aizdomās turēto teroristu vārdi, būs Britānijai, kad tā pametīs Eiropas Savienību. Intervijā “Politico” Veinraits izteicis bažas, ka, Britānijai sadarbojoties ar “Europol” arī pēc breksita, citas valstis ārpus ES, piemēram, ASV vai Krievija, varētu pieprasīt līdzīgu pieeju, kas radītu virkni drošības problēmu. Viens no risinājumiem varētu būt Dānijas piemērs, kas nepiedalās ES tieslietu un iekšlietu politikā, bet ir vienojusies par sešu līdz astoņu dāņu virsnieku darbošanos “Europol” mītnē Hāgā, kur viņi izskata iesniegumus no Dānijas drošības dienestiem. Veinraita ieskatā, šāds risinājums varētu nebūt pieņemams Britānijai, jo tās pārstāvjiem nāktos izskatīt daudz vairāk iesniegumu nekā Dānijai.
Līdzšinējā “Europol” direktora vērtējumā ļoti svarīga ir ES spēja tikt galā ar kiberapdraudējumu. Cīņa pret to, tāpat kā pret naudas atmazgāšanu un terorismu, ir jāizvērš starptautiskā līmenī. 2016. gadā Eiroparlaments lēma par “Europol” pilnvaru paplašināšanu, atvieglojot īpašu pretterorisma grupu izveidošanu un cīņu pret džihādisma propagandu un islāma kaujinieku vervēšanu tīmekļa vietnēs. Tas deva iespēju “Europol” pērn veikt 439 pretterorisma operācijas Eiropā, salīdzinot ar 127 gadu agrāk.
