Eiropa vēlas vairāk aizsargāt hipotekāro kredītu ņēmējus 0
Mājokļu kredītu ņēmēji būs jāinformē par visām hipotēkas izmaksām un riskiem, jāpasargā pret atmaksājamās summas palielināšanos tirgus svārstību dēļ, kā arī jāizsargā gadījumos, ja viņi nespēs atmaksāt aizņēmumu, to paredz Eiropas Parlamenta (EP) otrdien provizoriski pieņemtā jaunā direktīva, kas uzliek dalībvalstīm izstrādāt noteikumus hipotekāro kredīta ņēmēju aizsardzībai.
Eiropas Parlamenta Informācijas birojā aģentūrai BNS pavēstīja, ka jaunā direktīva attieksies uz hipotekārajiem kredītlīgumiem, kas noslēgti par mājokļiem, mājokļiem ar biroju telpām vai ar apbūves zemi. Dažas direktīvas prasības varēs pielāgot atbilstoši atšķirībām dalībvalstu hipotēku un nekustamā īpašuma tirgos, tomēr tā stingri prasa visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā pēc vienota parauga sniegt izsmeļošu un atklātu informācija hipotekāro kredītu ņēmējiem.
Direktīva paredz, ka patērētājiem, kas grasās parakstīt hipotekārā kredīta līgumu, būs jāsaņem individualizēta informācija, kas ļauj salīdzināt tirgū pieejamos kredītus, izvērtēt piedāvājuma kopējās izmaksas un ilgtermiņa finansiālās sekas. Patērētājam piedāvātajiem kredīta noteikumiem jāatbilst viņa finanšu stāvoklim, jāņem vērā viņa nākotnes izredzes un iespējamās grūtības. Dalībvalstīm būs jānodrošina, lai patērētājam būtu tiesības vismaz septiņas dienas pārdomāt kredītlīgumu, viņš varētu salīdzināt piedāvājumus un pieņemt apzinātu lēmumu. Tas var izpausties arī kā patērētāja tiesības atteikties no kredītlīguma septiņu dienu laikā pēc tā noslēgšanas.
Pēc deputātu prasības kredītlīgumu noteikumi būs jāmīkstina. Tas attieksies arī uz tiesībām atmaksāt aizņēmumu pirms līguma termiņa beigām. Dalībvalstīm būs jālemj par pirmstermiņa atmaksas nosacījumiem, ņemot vērā aizdevēja tiesības saņemt taisnīgu kompensāciju. Direktīva tieši aizliedz aizņēmējam piemērot naudas sodu pirmstermiņa atmaksas gadījumā.
Tāpat direktīva paredzēs – ja patērētājs kredītu ņems ārvalstu valūtā, viņš būs jābrīdina par valūtas kursa risku, kas var palielināt atmaksājamo summu. Patērētājam varētu dot arī tiesības konvertēt kredītlīgumu uz citu valūtu, kredītlīgumā nosakot valūtas maiņas kursu.
EP vēstī, ka deputāti direkīvai pievienoja jaunu noteikumu, lai nodrošinātu, ka kreditora maksātnespējas gadījumā ķīlas (arī paša iegādātā mājokļa) atsavināšana būtu pietiekama kreditora izmaksu segšanai, tomēr kreditoram un patērētājam par to ir skaidri jāvienojas kredītlīgumā. Dalībvalstīm jāpieņem noteikumi, kas liktu atsavināto ķīlu pārdot par “labāko cenu”. Ja pēc tam, kad ir pabeigta atsavināšanas procedūra, vēl ir palicis nenomaksāts parāds, dalībvalstīm jānodrošina pasākumi parāda atmaksas atvieglošanai, lai patērētājs nenonāktu daudzu gadu “parādu jūgā”.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza aģentūrai BNS sacīja, ka komisija šajā jautājumā tika pieaicināta kā eksperts, lai sniegtu vērtējumu par vispārīgām normām, tajā skaitā banku stresa testu rezultātu publicēšanas nepieciešamību.
“Kopumā FKTK atzinīgi vērtē, ka ar šo iniciatīvu tiks vienādoti noteikumi, kas jāievēro gan bankām, gan arī nebanku kreditētājiem visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Jāatzīmē, ka bankas Latvijā, kas ir lielākās hipotekāro kredītu devējs, jau šobrīd praksē ievēro vairākus no šiem noteikumiem, piemēram, vērtē aizņēmēja kredītspēju, atklāj informāciju par riskiem aizņemties valūtā, kas ir atšķirīga no ienākumu valūtas. Tajā pašā laikā būs vairākas jaunas prasības, kuru ievērošana varētu, iespējams, atspoguļoties arī jaunizsniegto hipotekāro kredītu cenā, jo kreditoriem būs jāierēķina jauni riski, piemēram, atteikšanās no noslēgta līguma vai pirmstermiņa saistību izpilde. Kopumā varam teikt, ka attiecībā uz bankām tiks precizēti jau esošie noteikumi, kas regulēs turpmāko kredītņēmēju aizsardzību,” sacīja Auza.
EP deputāti otrdien provizoriski apstiprināja direktīvas galīgo redakciju, tomēr pirms noteikumu galīgās pieņemšanas Parlaments vēlas saņemt visu ES dalībvalstu garantijas, ka tās piemēros direktīvu savā teritorijā.
