Ātrs risinājums, ziemai tuvojoties – Eiropā veido peldošos gāzes termināļus 33
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas izraisītais karš pret Ukrainu iedragājis Eiropas valstu attiecības ar Krieviju, tostarp gāzes piegādes jomā. Ziemai tuvojoties, virkne valstu cenšas rast ātru risinājumu, izveidojot vairākus desmitus peldošu termināļu sašķidrinātās gāzes (LNG) saņemšanai, bet šī infrastruktūra rada bažas par ilgtermiņa apdraudējumu videi un klimatam.
Zinātnieki brīdina, ka LNG termināļi paildzinās Eiropas atkarību no dabasgāzes, vairos metāna un oglekļa dioksīda izmešu nokļūšanu atmosfērā un aizkavēs izmešu samazināšanas centienus.
Paredzēts, ka lielākā daļa LNG kravu pienāks no Meksikas līča reģiona ASV piekrastē, kur vietējie iedzīvotāji ir satraukti par gāzes ieguves teritoriju straujo paplašināšanu un ekstrēmajām laikapstākļu izmaiņām, kas saistīta ar fosilās degvielas izmantošanu, atzīmē aģentūra “The Associated Press”.
“Milzīgā LNG infrastruktūra padarīs pasauli ilgtermiņā atkarīgu no fosilās degvielas un turpinās nodarīt kaitējumu klimatam,” uzskata Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta klimatologs Džons Stērmans. Peldošu LNG termināli var izveidot ātrāk un lētāk nekā uz zemes, taču tā ekspluatācija ir dārgāka, atzīmē eksperti.
Sašķidrinātās gāzes tankkuģa būve izmaksā aptuveni 500 miljonus dolāru. Vācija ir pasūtījusi piecus LNG tankkuģus un atvēlējusi šim mērķim aptuveni trīs miljardus eiro. Satraucot vides aizstāvjus, pieņemts arī likums par peldošā termināļa paātrinātu izveidi, atliekot vides ietekmes izvērtējumu.
Vācijas valdība un enerģētikas nozares pārstāvji aizstāv lēmumu par LNG termināļu paātrinātu veidošanu, jo esot steidzami jārod atbilde uz Krievijas gāzes piegādes pārtraukšanu.
Eļļas noplūde, ko Krievijas gāzes koncerns “Gazprom” izmantojis kā ieganstu gāzesvada “Nord Stream” darbības neatsākšanai pēc tehniskās apkopes, ir ierindas tehniska problēma, kas parasti turbīnas darbu neietekmē un var tikt novērsta uz vietas, paziņojusi kompānija “Siemens Energy”, piebilstot, ka Krievijai ir pietiekami daudz papildu turbīnu, lai varētu darbināt “Nord Stream”.
“Gazprom” paziņojis, ka galvenās kompresoru stacijas vienīgā strādājošā gāzes sūknēšanas bloka tehniskās apkopes laikā esot konstatētas tehniskas problēmas un līdz to novēršanai gāzesvads nestrādās.
Polija ir parakstījusi ilgtermiņa vienošanos ar ASV par sašķidrinātās gāzes piegādi vēl pēc 2030. gada, kas varētu apgrūtināt Eiropas Savienības mērķa sasniegšanu līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju vismaz līdz 55%. ANO Starpvaldību komisija klimata pārmaiņu jomā brīdinājusi, ka jau esošās fosilās degvielas infrastruktūras lietošanas turpināšana varētu izraisīt globālās sasilšanas kāpumu virs 1,5 grādiem pēc Celsija.
Globālās temperatūras pieaugums saasinātu klimata katastrofas: plūdus, sausumu, meža ugunsgrēkus, viesuļvētras, kas kļuvušas arvien biežākas un postošākas.
Pēc firmas “Rystad Energy” datiem, Itālija, Grieķija, Francija, Nīderlande, Horvātija, Igaunija, Somija, Latvija, Slovēnija un Apvienotā Karaliste plāno būvēt vismaz vienu vai vairākus LNG termināļus.
ASV tiek būvēti trīs jauni termināļi LNG eksportam uz Eiropu un tiek plānota vēl 11 papildu termināļu būve. Pasaulē saglabājoties augstam pieprasījumam pēc sašķidrinātās gāzes, ASV LNG eksports nākamgad varētu pieaugt par desmit miljoniem tonnu.
