Ivars Ijabs: Eiropa uzveic vēzi. Vai Latvija spēs? 9
Ivars Ijabs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dažu pēdējo gadu laikā vēža uzveikšana ir kļuvusi par, iespējams, pašu aktuālāko veselības politikas jautājumu Eiropā.
Šodien, protams, Covid-19 pandēmija ir izmainījusi ES dienaskārtību, tomēr turpinās arī darbs pie Eiropas kopīgas pieejas cīņā ar vēzi, kas joprojām ir otrais lielākais eiropiešu nāves cēlonis.
Eiropas Parlamentā šim jautājumam ir izveidota īpaša komiteja, un Eiropas Komisija drīz nāks klajā ar vērienīgu plānu vēža uzveikšanai.
Tam atvēlēti krietni līdzekļi ES zinātnes un inovāciju programmā, kā arī jaunajā ES septiņgades veselības programmā “EU4Health”.
Raugoties no budžeta viedokļa, redzam, ka veselība ir vienīgā ES programma, kuras apjoms nākamajā septiņgadē ir desmitkāršojies. Protams, šī kopīgā programma vēriena ziņā tālu atpaliek no citām: atbildība par veselības aprūpi Eiropā joprojām pamatā gulstas uz dalībvalstīm.
Tām pašām tā jāorganizē, jāfinansē un pašām jāatbild par rezultātiem, turklāt ES valstīs ir dažādas veselības aprūpes sistēmas, dažādas prioritātes un dažāda pakalpojumu kvalitāte. Bet ir lietas, kuras var un vajag risināt un attīstīt Eiropas līmenī.
Jau kopš 2003. gada ir spēkā ES Padomes izstrādātie ieteikumi dalībvalstīm par vēža skrīningu, bet rezultāti dalībvalstīs ir ļoti dažādi.
Piemēram, valsts apmaksātā krūts vēža skrīningā piedalās 82% dāņu, bet tikai 44% latviešu sieviešu. Līdzīga ir aina ar citu vēžu skrīningu.
Protams, nekāda ES direktīva nevar piespiest Latvijas cilvēkus laikus atsaukties uzaicinājumiem pārbaudīt veselību, bet ES valstis var dalīties pieredzē, pieņemt vadlīnijas un metodiku labākai skrīninga īstenošanai.
Plašāk raugoties, ES likumiem ir liela loma vēža novēršanā. Tie nosaka pārtikas drošuma, vides aizsardzības, ķīmisko vielu aprites standartus. Protams, vēža uzveikšana prasīs ievērojamu laiku un ieguldījumus – efektīvas diagnostikas programmas prasa līdzekļus.
Modernā ārstēšana ir dārga: pēdējos desmit gados kopējie ar vēzi saistītie izdevumi Rietumu pasaulē ir palielinājušies par 26%, savukārt tēriņi par pretvēža zālēm kāpuši pat par 50%.
Tieši šajā izdevumu daļā ir iespējama ES loma – kopīgi ieguldījumi pētniecībā, zāļu iepirkumu un cenu regulējums, veselības datu apstrādes rīki, pārrobežu medicīnas iespējas.
Eiropas jaunajā zinātnes un inovāciju programmā “Apvārsnis Eiropai” (“Horizon Europe”) viena no piecām īpašajām pētniecības misijām ir cīņa ar vēzi, proti, “līdz 2030. gadam glābt trīs miljonus dzīvību”.
Plānā ir izveidot ES programmu, lai noteiktu ģenētiskā riska rādītājus, atbalstītu efektīvu vēža profilaksi dalībvalstīs, uzlabotu esošās programmas un izstrādātu jaunas agrīnai vēža atklāšanai.
Tāpat plānots ieviest personalizētas medicīnas pieejas vēža slimniekiem, izveidot Eiropas vēža slimnieku digitālo centru un visaptverošu vēža centru tīklu visās ES dalībvalstīs.
Savukārt Eiropas Parlamentā tiek strādāts pie likumdošanas līmeņa risinājumiem.
Īpašā komiteja vēža uzveikšanai piedāvās rīcības gan profilaksei un diagnostikai, gan ārstēšanai un dzīves kvalitātei pēc vēža uzveikšanas.
Ir jāsper pakāpeniski soļi tālākai tabakas kontrolei, alkohola lietošanas un aptaukošanās mazināšanai, kā arī labāka uztura izvēlei un ķīmisko kancerogēno vielu ietekmes mazināšanai.
Ir vajadzīgi vienoti standarti labākai Eiropas valstu vēža reģistru sadarbības spējai un e-veselības infrastruktūra, kas ļautu aiztaupīt pacientiem lieku pārvietošanos.
Pārrobežu veselības aprūpes direktīva ir jāmaina tā, lai vēža pacienti varētu apmeklēt atbilstošākos speciālistus un tas neuzliktu pacientiem pārlieku lielu slogu.
Eiropas vēža speciālistu references tīkli var uzlabot zināšanu un labākās prakses apkopošanu, un apmaiņu retu vēža veidu profilaksē un kontrolē.
Eiropas programmas, protams, ir laba lieta. Bet skeptiķi jautās, kāpēc mums iet kā pa celmiem pašu mājās.
Līdzekļu vēža novēršanai un ārstēšanai hroniski nepietiek, un regulāri saskaramies ar sirdi plosošiem cilvēkstāstiem, kuros atspoguļojas mūsu sistēmas nepilnības.
Es ceru, ka viena no pandēmijas mācībām mūsu sabiedrībai patiesi būs tā, ka veselībai vairs nedrīkstam žēlot līdzekļus un uzmanību. Bet arī aprūpes sistēmai ir jākļūst modernākai un racionālākai.
Man ļoti nozīmīga tāpēc ir piedalīšanās Veselības ministrijas domnīcā, kur apzinām dažādas šaurās vietas Latvijas vēža novēršanas un ārstniecības sistēmā un meklējam risinājumus to pārvarēšanai.
