Ekonomikas digitalizācija un zaļināšana piespiež mainīt stratēģiju. Saruna ar Valdi Dombrovski 6
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Komisija vakar publiskoja tirdzniecības politikas pārskatu un jaunu tirdzniecības stratēģiju, balstot to uz ilgtspēju, pārveidojot savu ekonomiku par klimatneitrālu un spiežot to darīt saviem tirdzniecības partneriem.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis vakar attālinātā intervijā atbildēja uz triju žurnālistu – Ivara Bušmaņa (“Latvijas Avīze”), Māra Ķirsona (“Dienas Bizness”) un Daces Skreijas (“Delfi”) jautājumiem.
Valdis Dombrovskis: ES Starptautiskās tirdzniecības pārskatā uzsvars likts uz atvērtību, ilgtspēju un uzstājību savu interešu un tiesību aizstāvībā.
ES paliek atvērta brīvai un noteikumos balstītai tirdzniecībai, bet uzsver starptautiskās daudzpusējās sadarbības un daudzpusējo noteikumu lomu starptautiskajā tirdzniecībā. Līdz ar to svarīgs darba virziens ir Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) reforma.
PTO nodrošina multilaterālos noteikumus, tajā pašā laikā tajā daudz problēmu vest daudzpusējās sarunas un panākt vienošanās, gan nestrādā arī apelācijas institūcijas.
Starptautiskā tirdzniecība nodrošina 35 miljonus darba vietu ES, kurās ir augstāks atalgojums nekā vidēji. Eiropas Savienībā ir ievērojams tirdzniecības pārpalikums, tāpēc ir svarīgi, ka paliekam atvērti starptautiskajai tirdzniecībai.
Jo tuvākajā desmitgadē 85% no globālās ekonomiskās pieaugsmes būs ārpus ES. Tāpēc ir svarīgi saglabāt saikni ar šo ārējās izaugsmes iespējumu. Mums tam ir labi nosacījumi, jo ES ir plašākais brīvās tirdzniecības līgumu pārklājums – noslēgti 46 līgumi, kas aptver 78 partnervalstis.
Tirdzniecības politikas pārskatā uzsveram, ka mēs gan noslēgsim jaunus līgumus, gan turpināsim iesāktās sarunas, piemēram, ar Austrāliju, Jaunzēlandi, Čīli.
Virzīsim uz ratifikāciju jau noslēgtos līgumus – ar “Mercosur” reģionu Dienvidamerikā, ar Meksiku, investīciju līgumu ar Ķīnu. Attiecībā uz nākotnes līgumiem kā prioritāti nosakām ES kaimiņvalstis un Āfriku, bet neaizmirstot sadarbību ar citiem reģioniem, piemēram, Āziju.
Strādāsim, lai gūtu lielāku labumu no esošajiem līgumiem, īpašu uzsvaru liekot uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, palīdzot tiem navigēt starptautiskajā tirdzniecībā.
Par ilgtspēju. Starptautiskā tirdzniecība palīdz Eiropas Savienībai ar zaļo un digitālo transformāciju. Tirdzniecības politikas pārskatā paredzam izmantot esošos līgumus, lai palīdzētu cīņā ar klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības nosargāšanā, ilgtspējību pārtikas piegādes ķēdēs.
Līgumos ar G20 valstīm mēs plānojam paredzēt arī tām sasniegt klimata neitralitāti. Nākotnes brīvās tirdzniecības sarunās plānojam iekļaut nosacījumu, ka tās valstis pilda Parīzes Klimata vienošanos. Plānojam klimata iniciatīvu uzturēt PTO ietvaros.
Līdzīgi plānojam iniciatīvas digitālajā jomā gan PTO, gan divpusējā sadarbībā, īpaši ņemot vērā priekšlikumu par Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes izveidi ar ASV.
Nepieciešams izvairīties no digitālā protekcionisma, no nepamatotu ierobežojumu noteikšanas, piemēram, datu plūsmā, vienlaikus ievērojot ES augstos privātuma un datu aizsardzības standartus.
Par ES uzņēmumu interešu un tiesību aizstāvību: plānojam gan aktīvāk un sistēmiskāk izmantot tirdzniecības līgumu izpildes un aizsardzības instrumentus. Nesen izveidots galvenais tirdzniecības līgumu uzrauga postenis.
Esam izveidojuši vienotu kontaktpunktu, kurā ES uzņēmumi var sūdzēties, kad trešās valstis liek nepamatotus šķēršļus šo uzņēmumu darbībai.
Nostiprinām arī ES rīcībā esošos instrumentus, konkrēti, strādājam pie tā, lai varētu vērsties pret trešajām valstīm, kuras klaji pārkāpj starptautiskos tirdzniecības noteikumus, strādājam pie ES stratēģijas eksporta kredītu jomā uzņēmumiem.
M. Ķirsons: Ja tās valstis, ar kurām tiks noslēgti tirdzniecības līgumi par klimatneitralitātes ievērošanu, nepildīs vienošanos – vai ES liks ierobežojumus šo valstu precēm, ievedmuitu vai vēl kā?
Nākotnes tirdzniecības līgumu sarunās no ES tiks izvirzīts priekšnoteikums ratificēt Parīzes Klimata vienošanos. No G20 valstīm gribam panākt vairāk – uzņemties klimatneitralitātes saistības.
Dažas jau to uzņēmušās, piemēram, Apvienotā Karaliste – 2050. gadā, Ķīna – 2060. gadā. Klimatneitralitātes mērķu sasaisti ar tirdzniecības liberalizāciju mēs sāksim vērtēt šī gada pavasarī. Pašreiz šāda mehānisma nav, tam nepieciešama padziļināta izpēte.
I. Bušmanis: Vai Eiropas Komisijas ideja par tā saukto oglekļa nodokli importa precēm uz robežas arī tiek skatīta šai klimatneitralitātes nodrošināšanas kontekstā ārpus ES?
Arī oglekļa nodoklis (angliski – carbon border adjustment mechanism) tiek pieminēts tirdzniecības politikas pārskatā, bet pirmoreiz tas pieteikts Eiropas Zaļā kursa ietvaros. Lai sasniegtu klimatneitralitāti, energoietilpīgām nozarēm ETS ietvaros nevaram izsniegt bezmaksas emisiju kvotas.
Doma ir pakāpeniski atteikties no bezmaksas emisiju kvotām, bet tad ir jāatrisina oglekļa noplūdes problēma. Tas nozīmē papildu izmaksas energoietilpīgu preču ražošanai, piemēram, tēraudam, cementam.
Tad to vairāk importēs no trešajām valstīm, līdz ar to, ja nav brīvo kvotu, tad jānosaka nodoklis vai nodeva uz robežas.
Šis mehānisms vairāk tiek skatīts nevis kā nodoklis, bet saistībā ar emisiju tirdzniecību sistēmu potenciālajiem importētājiem. Pašlaik vērtējam iespējamo modeli. Plānojam, ka jūnijā Eiropas Komisija nāks klajā ar iespējamo likumdošanas priekšlikumu.
M. Ķirsons: Vai nebūs tā, ka ES iekšienē ražotājiem būs vienas prasības attiecībā uz klimata politiku un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, bet trešajām valstīm, no kurienes tiek importēti produkti, būs citas?
Pirmkārt, importēto produktu kvalitātei un drošībai ES nosaka tādas pašas prasības kā vietējiem produktiem. Pašlaik cenšamies, arī PTO ietvaros, pastiprināt importēto preču kvalitātes uzraudzību, lai gūtu pārliecību, ka visi ražotāji šīs prasības izpilda.
Otrs jautājums ir par ražošanas metodēm. Katra valsts vai tirdzniecības bloks šīs ražošanas metodes nosaka pats ar savu regulējumu. Iespējas noteikt citām valstīm ražošanas nosacījumus ir ierobežotas.
I. Bušmanis: Informācijas digitalizācija panākusi, ka reklāmu digitālā pārdošana sociālajos tīklos netiek aplikta ar nodokli, izņemot atsevišķas ES dalībvalstis, piemēram, Francija, kura to panākusi. Kā šo jautājumu domā risināt Eiropas Komisija?
Pašlaik OECD ietvaros tiek risināts jautājums par globālu digitālo nodokli. Runa nav tikai par digitālo reklāmu, bet daudz plašāk. Ekonomikai arvien vairāk digitalizējoties, tā kļūs par problēmu arī valstu nodokļu ieņēmumiem.
Ir novērtējums, ka digitālie uzņēmumi uzņēmuma nodokļa likmi maksā apmēram trešdaļu no tā, ko maksā klasiskie uzņēmumi. Ideālā gadījumā to vajadzētu atrisināt starptautiski, un mēs ceram uz pozitīvāku jaunās ASV administrācijas lomu.
Pirms dažām dienām man bija saruna ar jaunu ASV finanšu ministri Žanetu Jellenu, ar kuru pārrunājām arī jautājumus par digitālo nodokli, un viņa pauda ASV gatavību šajā procesā aktīvi iesaistīties un, cerams, panākt globālo vienošanos.
Ja to neizdosies, tad nāksim klajā ar ES priekšlikumu gada vidū, bet tas ir atkarīgs no sarunu gaitas OECD. Pašlaik sarunas ir iestrēgušas. Dažas dalībvalstis šādu nodokli ir ieviesušas, un tās ir to tiesības, bet atšķirīgi nodokļi dalībvalstīs novedīs pie fragmentācijas ES ietvaros.
Tādā gadījumā būtu labāk virzīties uz digitālo nodokli ES līmenī.
D. Skreija: PTO nupat kā apstiprināta jauna vadītāja. Vai viņas skatījums sakrīt ar Eiropas Komisijas redzējumu?
Mēs uzskatām, ka tagad, kad apstiprināta jaunā PTO ģenerāldirektore, ir īstais laiks virzīties uz priekšu. Viņa ir apņēmības pilna īstenot reformas, jo visiem ir skaidrs, ka PTO ir problēmas ar lēmumu pieņemšanas efektivitāti, ar nefunkcionējošām institūcijām.
Galvenie [mūsu pieteiktie] reformu virzieni ir arī jaunās ģenerāldirektores dienaskārtībā. Būs daudz dažādu nianšu. Daudzu lēmumi tiek pieņemti pēc vienprātības principa, ko bieži vien grūti sasniegt.
Otrs pozitīvais faktors: iepriekšējā ASV prezidenta Trampa administrācija faktiski paralizēja apelācijas institūciju darbību, turpretim jaunā ASV prezidenta Baidena administrācijā ir daudz pozitīvu signālu par iesaisti multilaterālos formātos, tajā skaitā attiecībā uz PTO reformu.
UZZIŅA
ES ir lielākais tirgotājs pasaulē: 74 valstīm ES ir lielākais tirdzniecības partneris (Ķīna – 66 valstīm, ASV – 31 valstij).
2019. gadā ES eksportēja preces un pakalpojumus 3,1 triljona eiro vērtībā, bet importēja 2,8 triljonu apmērā.
Ar 46 līgumiem ar 78 valstīm ES ir lielākais tirdzniecības līgumu tīkls.
ES ir atvērta ekonomika, tās vidējais muitas tarifs ir 5,1% (līdzīgs attīstītākajām valstīm, arī ASV), kamēr Ķīnai ir 7,6%, Indijai – 17,6%.
EU ir lielākais strīdu risinājumu ierosinātājs PTO, rosinot 104 no 596 PTO izskatītajiem strīdiem kopš 1995. gada.
Avots: Eiropas Komisija
