Eiropa taisa ragavas vasarā – dabasgāzes rezerves ir vēsturiski augstākajā līmenī 47
Valdis Bērziņš, “Tepat, Eiropā”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan ziema vēl tālu, ir īstais laiks tai gatavoties. Eiropas Savienības enerģētikas komisāre Kadri Simsone paziņojusi, ka ES dabasgāzes rezerves ir vēsturiski augstākajā līmenī, dalībvalstīm cenšoties maksimāli mazināt atkarību no Krievijas enerģijas piegādes.
Krievijas gāzes imports: no 40 uz 8,4%
Eiropas Gāzes infrastruktūras birojs informējis, ka ES gāzes krātuves esot piepildītas vairāk nekā par 90% trīs mēnešus pirms Eiropas Komisijas noteiktā termiņa novembrī, taču atklāts ir jautājums par cenām, atzīmē izdevums “Politico”. Atsakoties no Krievijas gāzes, ES valstīm jārēķinās ar augstākām cenu svārstībām sašķidrinātajai gāzei (LNG) pasaules tirgū.
Lai gan Eiropā uzkrātas krietnas rezerves, LNG cena Eiropas klientiem augusta vidū palielinājās par 40%. Tā gāzes tirgus reaģēja uz ziņu par gaidāmo streiku Austrālijas LNG ražotnē.
ES izdevies ievērojami samazināt dalībvalstu atkarību no Krievijas dabasgāzes, kas pirms 2022. gada februārī izraisītā pilna mēroga kara pret Ukrainu piegādāja aptuveni 40% ES patērētās gāzes. Aktīvi meklējot citus gāzes piegādes avotus kopš Krievijas agresijas sākuma, ES ir izdevies samazināt Krievijas gāzes importu līdz 8,4%. Analītiķi atzīmē, ka tas padara reālu ES apņemšanos izbeigt Krievijas dabasgāzes pirkšanu pēc 2027. gada.
“Tas noteikti ir veiksmes stāsts Eiropas Komisijai, enerģētikas tirgum un vēl vairāk dalībvalstu valdībām, kam izdevās aizvietot tūkstoš teravatstundu trūkstošās Krievijas gāzes gada laikā,” uzskata Džovanni Sgaravati, Brēgela domnīcas analītiķis Briselē.
Stabilizēt situāciju enerģijas tirgū palīdzējusi samērā siltā 2022. gada ziema.
Saglabājas cenu kāpuma risks
ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone paudusi gandarījumu par gāzes krātuvju piepildījumu pirms termiņa, kas palīdzēs stabilizēt enerģijas tirgu tuvākajos mēnešos. Viņa atzina, ka ES enerģijas tirgus ir stabilāks nekā pirms gada šajā laikā, taču piebilda, ka “gāzes tirgū saglabājas sensivitāte” un EK turpinās uzraudzīt situāciju, tuvojoties aukstākam laikam.
Eiropas klientu zaudēšana pēc Rietumu sankciju ieviešanas bija smags trieciens Kremlim. Ienākumi no enerģijas eksporta samazinājās par 41% līdz 43,4 miljardiem dolāru šā gada pirmajos septiņos mēnešos, paziņojusi Krievijas Finanšu ministrija. Rubļa kurss noslīdējis līdz zemākajam līmenim pēdējos 16 mēnešos. Augusta vidū viens rublis bija vērts vienu ASV centu – par simt rubļiem varēja nopirkt vienu dolāru.
Eiropā Krievijas gāze tika aizvietota ar importu no ASV, Norvēģijas, Azerbaidžānas un citām valstīm, ierobežojot cenu lēcienu, kas sasniedza maksimumu pērngad. Nīderlandes gāzes cenu indekss sasniedza 320 eiro par megavatstundu pagājušā gada augustā, bet noslīdēja līdz 38 eiro šā gada augustā. Tomēr gāzes cena joprojām saglabājas augstāka nekā pirms Krievijas kara pret Ukrainu, kad tā svārstījās ap 20 eiro par megavatstundu, veidojot lielākus rēķinus mājsaimniecībām un pazeminot Eiropas rūpniecības ražīgumu.
Analītiķi uzskata, ka ātrāka Eiropas gāzes krātuvju piepildīšana, kas parasti notiek oktobrī, nenozīmē, ka cenas turpinās pazemināties. Uzkrātā gāze var palīdzēt izdzīvot ziemā, bet, ja ziema ir auksta, saglabājas cenu kāpuma risks, kas uztur cenu līmeni. Situāciju varētu stabilizēt LNG ražošanas apjoma augsme Katarā un ASV, kas paredz palielināt piegādes Eiropai nākamajā gadā.
Ukraina sarunās neielaižas
Tikmēr vairākām Viduseiropas valstīm, īpaši Austrijai, Ungārijai un Slovākijai, var rasties problēmas, jo tās joprojām ir atkarīgas no Krievijas gāzes importa pa cauruļvadiem caur Ukrainu. Kijiva ir paziņojusi, ka neplāno sarunas ar Krieviju par gāzes tranzīta vienošanās pagarināšanu, kas beidzas nākamā gada beigās.
Lielbritānijas enerģētikas ministrs Grānts Šapss pavēstījis, ka Londona paredz rīkot starptautisku konferenci par enerģijas drošības jautājumiem nākamā gada pavasarī. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kuram ir problēmas attiecībās ar ES, cer gūt Francijas atbalstu kodolenerģijas plašākā izmantošanā. “ES birokrāti nav nopietni, runājot par zaļo enerģiju un nulles izmešiem, kas nav sasniedzams bez lieliem ieguldījumiem kodolenerģijā,” uzskata Orbāns.
Starptautiskās enerģētikas aģentūras izpilddirektors Fatihs Birols brīdinājis, ka nākamā ziema Eiropā var būt vēl grūtāka par iepriekšējo, jo Āzijā var pieaugt pieprasījums pēc sašķidrinātās gāzes, vairojot konkurenci un kāpinot cenas.
