Eiropa slēdz robežas. Vācija kapitulē bēgļu priekšā 14
Turpinoties bēgļu pieplūdumam, Vācija svētdien pieņēma lēmumu uz vairākām nedēļām atjaunot robežkontroli uz Vācijas un Austrijas robežas. Vācijas piemēram sekoja arī Austrija un Slovākija. Uz visvairāk apdraudētajām Eiropas Savienības ārējām robežām tiks nosūtītas ātrās reaģēšanas vienības. Dalībvalstis arī vienojušās par militārās operācijas sākšanu pret cilvēku kontrabandistiem.
Vācija varētu uzņemt miljonu bēgļu
Jaunākā notikumu attīstība migrantu krīzē turpina pārbaudīt Eiropas solidaritāti – dati liecina, ka Vācija šogad varētu uzņemt vienu miljonu patvēruma meklētāju, tas ir vairāk nekā līdz šim prognozētie 800 000. Vācijas dienvidu pilsēta Minhene jau nedēļas nogalē paziņoja, ka tās iespējas bēgļu uzņemšanā ir izsmeltas. Pa dzelzceļu pilsētā ieradās 19 100 nelegālo imigrantu. Nespējot tikt galā ar milzīgo bēgļu pieplūdumu, Vācija bija spiesta paziņot par robežkontroles atjaunošanu. Uz laiku tika apturēta arī vilcienu satiksme ar Austriju. Sekojot Vācijas piemēram, robežkontroli uz vairākām dienām atjaunoja arī Austrija. Lai palīdzētu policijai tikt galā ar nelegālo imigrantu straumēm, Ungārijas pierobežā izvietoti 2200 karavīri. Tur nedēļas nogalē ieradās desmitiem tūkstošu bēgļu, kas vēlējās turpināt ceļu uz Vāciju. Varasiestādes brīdināja, ka tām nav resursu, lai tiktu galā ar tik lielu bēgļu pieplūdumu. Austrija ir galvenais ierašanās punkts tiem imigrantiem, kuri dodas uz Vāciju no Balkāniem un Ungārijas. “Mums ir tikai viena iespēja – rīkoties saskaņoti ar Vāciju,” paziņojis Austrijas ārlietu ministrs Sebastians Kurcs. Viņš atzīmēja, ka robežu slēgšana nozīmē, ka Eiropa nespēj tikt galā ar imigrantu krīzi. Bažījoties, ka nelegālo imigrantu straume varētu mēģināt Vācijā nokļūt caur Čehiju, kontroli uz robežas ar Austriju un Vāciju pastiprināja arī Čehija. Čehijas iekšlietu ministrs Milans Hovaņecs pieļāva, ka, imigrantu krīzei saasinoties, iespējams, sekos vēl citi pasākumi. Vakar par robežkontroles pastiprināšanu paziņoja arī Slovākija.
Bažas par Šengenas pastāvēšanu
Britu laikraksts “The Guardian” atzīmē, ka tas ir bezprecedenta gadījums un Vācijas pieņemtais lēmums par robežkontroles atjaunošanu ir pretrunā ar Šengenas vienošanos par Eiropas Savienības iedzīvotāju brīvu pārvietošanos bez pasu kontroles un robežkontroles. Taču 1995. gadā noslēgtais Šengenas līgums ļauj dalībvalstīm izņēmuma kārtā uz laiku ieviest robežkontroli ārkārtas situācijas gadījumā. Haoss, ko Eiropā radījis lielais patvēruma meklētāju skaits, jau iepriekš licis bažīties par turpmākas Šengenas zonas pastāvēšanas draudiem. Robežu slēgšanai var būt domino efekts, kas varētu paātrināt Šengenas sistēmas sabrukumu, nesot postošas sekas Eiropai kopumā, atzīmē analītiķi.
Merkele saņem pārmetumus
Bēgļu straumes uz Vāciju pieauga, kad Vācijas kanclere Angela Merkele atviegloja patvēruma piešķiršanas nosacījumus bēgļiem no Sīrijas. Pēc būtības vienpusēji pārtraucot tā dēvēto Dublinas līgumu, kas nosaka, ka bēgļiem lūgums par patvēruma piešķiršanu ir jāiesniedz pirmajā valstī, kurā viņi nonākuši. Bēgļi šim aicinājumam ir atsaukušies un patlaban nekontrolējamā skaitā ierodas Vācijā. Merkeles atvērtā durvju politika imigrantiem pēc piedzīvotajām bēgļu straumēm nedēļas nogalē izraisījusi asu kritiku politiķu vidū, ziņo “DW”. Vācijas mediji apgalvo, ka Merkele par lēmumu atļaut valstī iebraukt nelegālajiem imigrantiem, nav brīdinājusi federālo zemju valdības. Federālo zemju iekšlietu ministri svētdien ārkārtas telefonkonferencē pauduši neapmierinātību par robežu atvēršanu nelegālo imigrantu uzņemšanai, kā arī brīdinājuši, ka viņu iespējas uzņemt jaunpienācējus ir tuvu izsīkumam, ziņo Vācijas laikraksts “Welt am Sonntag”. Ministri jau iepriekš pauduši bažas par haosu un iespējamo apdraudējumu valsts drošībai. “Merkeles lēmums atļaut valstī brīvi iebraukt nelegālajiem imigrantiem pārsteidza mūs nesagatavotus. Mums ir nepieciešams laiks, lai sagatavotos bēgļu uzņemšanai. Mūs vajadzēja iepriekš brīdināt,” paziņoja federālo zemju iekšlietu ministru konferences priekšsēdētājs Rodžers Levencs. Tāpat tika paustas bažas par iespējamu teroristu apdraudējumu valsts drošībai, kad tajā bez reģistrācijas un dokumentu pārbaudes iekļūst tūkstošiem nelegālo imigrantu. Negaidīti skarbu kritiku kanclere saņēma no pašas vadītās kristīgo demokrātu Bavārijas meitas partijas – Kristīgi sociālās savienības līdera Horsta Zēhofera. Intervijā Vācijas žurnālam “Spiegel”, viņš Merkeles atvērto durvju politiku nodēvēja par kļūdu, kuru Vācijai būs jārisina vēl ilgi. Citi partijas pārstāvji uzskata, ka Vācija šobrīd vispār ir zaudējusi kontroli pār situāciju.
Višegradas valstis pret kvotām
Tikmēr Berlīne turpina dot nepārprotamus mājienus citām Eiropas valstīm par nepieciešamību uzņemt vairāk bēgļu. Pārmetumi īpaši tiek adresēti Višegradas grupas valstīm – Čehijai, Polijai, Slovākijai un Ungārijai, kuras kategoriski noraida obligāto bēgļu kvotu ieviešanu. Vakar šis jautājums apspriests dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministru padomes ārkārtas sanāksmē. Slovākija pirms tās draudēja uzlikt veto jebkādiem lēmumiem par obligātām imigrantu sadalīšanas kvotām. Arī Polija atkārtoti uzsvēra, ka nepiekritīs automātiskām bēgļu kvotām. Dalībvalstīm izdevies vienoties par robežaģentūras “Frontex” ātrās reaģēšanas vienību nosūtīšanu uz visvairāk apdraudētajām ārējām robežām un militāras operācijas sākšanu pret cilvēku kontrabandistiem Vidusjūrā. Operācijas “NAVFORMED” pirmo fāzi, ES sāka jau jūlijā, taču tagad atļauts apturēt un nepieciešamības gadījumā arī iznīcināt kuģus, kurus cilvēku kontrabandisti izmanto nelegālo imigrantu nogāšanai Eiropā.
