Eiropa sargā pret viltojumiem 0
Šonedēļ apritē nonāca jauna piecdesmit eiro banknote, kurā iestrādāti uzlaboti pretviltošanas elementi. Viens to tiem ir grieķu mitoloģijas tēla “Eiropa” portrets (ūdenszīme un uz hologrammas), tāpēc pakāpeniski apgrozībā laistās dažādas nominālvērtības jaunās banknotes iedēvētas par Eiropas sērijas banknotēm. Piecdesmit eiro banknote Eiropas sērijā ir jau ceturtā, un plānots, ka 2019. gada sākumā parādīsies arī jaunizstrādātās simts eiro un divsimt eiro banknotes.
Latvijā šis process notiek ar Latvijas Bankas un komercbanku starpniecību. Turklāt svarīgi atgādināt: minētie jaunievedumi mums neuzliek pienākumu mainīt vai steigties iztērēt agrākā izlaiduma banknotes – tās aizvien paliek likumīgs maksāšanas līdzeklis un atradīsies apgrozībā kopā ar jaunajām banknotēm, līdz pamazām tiks izņemtas no aprites. Tāds pats liktenis piemeklēs piecsimt eiro naudaszīmes.
Kā norādīts Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidenta Mario Dragi paziņojumā, “pat šajā digitālajā laikmetā skaidra nauda joprojām ir vitāli svarīga mūsu tautsaimniecībai”, jo “vairāk nekā trīs ceturtdaļas maksājumu eirozonas tirdzniecības vietās veic skaidrā naudā. Darījumu vērtības izteiksmē tā ir vairāk nekā puse maksājumu”.
Dragi atsaucas uz pētījumu, ko laikā no 2015. gada oktobra līdz 2016. gada jūlijam ECB veikusi septiņpadsmit Eiropas Savienības valstīs, iesaistot tajā apmēram 65 tūkstošus respondentu, kuri minētajā periodā pierakstīja visus savus maksājumus, un tā bija informācija, kas kalpoja par pamatu pētnieku izdarītajiem secinājumiem. Viņu darba rezultātu pilnīgu apkopojumu Frankfurtē bāzētā ECB sola publicēt vasarā.
Līdzīgu apsekojumu veica Vācijas un Nīderlandes centrālās bankas, kas arī apstiprina, ka caurmērā norēķini skaidrā naudā arvien ir izplatīti un diez vai eiropiešu maksāšanas paradumi tik drīz krasi mainīsies. Bet tas savukārt liek pievērst īpašu uzmanību cīņai pret naudas viltojumiem. Šajā kontekstā piecdesmit eiro banknote ir ārkārtīgi nozīmīga – tā ir visbiežāk izmantotā, un apgrozībā atrodas deviņi miljardi šo banknošu, kas veido 46 procentus no visām eiro banknotēm.
Kopumā eiro izceļas ar zemu viltojuma līmeni – 0,003% no tūkstoš banknotēm. Šajā ziņā to uzskata par drošāko vai vienu no drošākajām valūtām, ko lieto pasaules attīstītākajās valstīs jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs. Kopš Eiropas vienotās valūtas ieviešanas 2002. gadā fiksēto viltojumu skaits tomēr auga, un viltoto 20 un 50 eiro naudaszīmju īpatsvars vienmēr bijis vislielākais, kas izriet no apsvērumiem, ka 5 vai 10 eiro viltošana neatmaksājas, bet vērtīgākie nomināli – 100, 200 un 500 eiro – parasti tiek pārbaudīti.
Falšo naudaszīmju klāstā paretam atrod arī vispār neeksistējošus nominālus, piemēram, trīsdesmit vai tūkstoš eiro “vērtībā”. Taču ECB svaigākie dati, kas aptver pagājušā gada otro semestri, uzrāda pozitīvu tendenci – fiksēto viltus banknošu skaits (ap 350 000) ir par 20% mazāks nekā 2015. gada pēdējos sešos mēnešos. Iespējams, ka tas saistīts tieši ar Eiropas sērijas banknošu nonākšanu apritē, kur jau apgrozās piecu eiro (no 2013. gada), 10 eiro (2014) un 20 eiro (2015) jaunā parauga naudaszīmes. Piecdesmitnieks atkal bijis visbiežāk konstatētais viltojums – 42,5%, bet tagad jācer, ka arī tas sāks zaudēt pievilcību viltotāju acīs un vairos paļāvību mūsējās.
