Eiropā sāks pētīt kūpinājumus 4
Pēc divām nedēļām Eiropas komisija pēc Polijas, Latvijas un citu valstu ierosinājuma sāk diskusiju par benzpirēnu gaļas kūpinājumos. Latvijai svarīgi arī pētīt šā ķīmiskā savienojuma klātbūtni citās pārtikas produktu grupās.
Pretēji šonedēļ plašsaziņas līdzekļos paustajam, Latvijā apkopotos rezultātus un secinājumus par benzpirēna saturu gaļas kūpinājumos Zemkopības ministrija (ZM) saņems vien rītdien, bet Eiropas Komisijai tos sūtīs nākamajā nedēļā. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā “Bior” uzsver – pēc rezultātu apkopošanas būs sperts vien pirmais solītis aromātisko policiklisko ogļūdeņražu izziņā Latvijā (benzpirēns ir viens no 600 šās grupas dabā sastopamajiem savienojumiem), kas ir svarīgi labas cilvēku veselības saglabāšanā. Lai noskaidrotu benzpirēna klātbūtni arī citos pārtikas produktos, jāveic nākamie soļi.
Eiropas Pārtikas drošības aģentūras (EFSA) nacionālā kontaktpunkta vadītāja Aija Melngaile uzsver – Eiropas Savienības pēdējais (ES) oficiālais pētījums par aromātisko policiklisko ogļūdeņražu, tostarp benzpirēna saturu pārtikas produktos un tā riskiem veikts 2008. gadā. Pētījums parādīja – visvairāk veselībai kaitīgo, toksisko benzpirēnu satur graudaugi, kūpinātas zivis un zvejas produkti un gaļas produkti. Arī dārzeņos atklātā zemākā benzpirēna robeža 0,29 µg/kg aptuveni sakrīt ar kūpinātajā gaļā konstatēto zemāko benzpirēna saturu. Bet dārzeņos vidējā benzpirēna rādītāja augšējā robeža bija 0,38 µg/kg pārsniedz gan graudaugu produktos atklāto benzpirēna daudzumu 0,29 µg/kg, gan arī gaļas kūpinājumos atklāto augšējo robežu, kas bija 0,23 µg/kg. Daudz benzpirēna atrodas arī dārzeņos, riekstos un pākšaugos. Vismazāk benzpirēna ir augļos, sierā, saldumos un… alkoholiskajos dzērienos, norādīts pētījumā.
Ko un kā jāvērtē
EFSA pēdējais, tāpēc jāteic, ka visjaunākais pētījums, balstīts uz 2005. un 2006. gadā dalībvalstīs veikto 33 pārtikas produktu kategoriju un apakškategoriju aptuveni 10 000 veiktajām aromātisko policiklisko ogļūdeņražu analīzēm. Benzpirēna klātbūtni atklāja pusē no visiem paraugiem. Arī Latvija piedalījusies šajā pētījumā ar vien… deviņu analīžu pārskatiem. EFSA pētījums balstās uz sešpadsmit aromātisko vistoksiskāko un viskancerogenāko policiklisko ogļūdeņražu vērtēšanu vienpadsmit pārtikas produktu kategorijās.
A. Melngaile uzsver – EFSA pētījuma, kur parādīti ES vidējie rādītāji, paviršs vērtējums var radīt ačgārnu priekšstatu. Situācija it kā īpaši neiepriecina, tomēr, lietojot sabalansētu uzturu, riski cilvēku veselībai nav lieli. “EFSA pētījums raksturo problēmu Eiropas Savienībā. To uz Latviju attiecināt nevar. Uz šā pētījuma pamata veido pārtikas likumu aktus visā savienībā. Lai zinātu, kā benzpirēns un citi aromātiskie ogļūdeņraži ietekmē cilvēku veselību Latvijā, pētījumi būtu jāveic arī mūsu valstī. Patlaban ir pāragri sniegt ieteikumus,” tā A. Melngaile.
Aromātisko policiklisko ogļūdeņražu iedarbību neraksturo vien tā īpatsvars dažādos pārtikas produktos. Jāvērtē, cik daudz konkrētos pārtikas produktus patērē, cik liels ir vidusmēra un lielā patērētāja patēriņš. “”Bior” ar šo uzdevumu noteiktu tiktu galā. No katras produktu vai apakškategorijas būtu jāveic analīzes vairākiem desmitiem produktu. Nākamais solis būtu vērtējums par pakļaušanos noteiktai piesārņojuma iedarbībai. Benzpirēns var būt gaisā, ūdenī. Ir zināms, ka situācija vissliktākā ir valstīs ar attīstītu rūpniecību. Latvijā situācija šajā ziņā, visticamāk, ir laba,” teic A. Melngaile. Piebildīšu, ka EFSA pētījums vērtē vien pārtikas produktu riskus, apkārtējās vides ietekme vērtēta nav. Eksperimentos ar dzīvniekiem ir noteikts benzpirēna daudzums, kas palielina audzēju rašanās risku, un izveidota īpaša formula tā (piesardzības koeficienta) aprēķināšanai. Lietojot uzturā ES valstīs ražotos pārtikas produktus, piesardzības koeficients esot samērā mazs. Visbīstamākā esot tēja, tomēr, tā kā vienas tasītes pagatavošanai izmanto vien gramus, tad bīstamība zūd. Bet viena parauga analīze benzpirēna satura noteikšanai Latvijā maksā 70 – 80 eiro.
Visbīstamākie graudaugu produkti?
Ņemot vērā, ka graudaugu produktus, tostarp maizi, uzturā lietojam ik dienu, no EFSA pētījuma izriet, ka tieši šie produkti rada vislielāko saslimšanas risku. Tomēr, ņemot vērā nelielo izmeklējumu daudzumu, secinājumus izdarīt nevar, teikts EFSA pētījuma secinājumu daļā. Arī zivis un zvejas produkti atrodas tajā pašā grupā. Vien trešajā vietā atrodas gaļas kūpinājumi, tomēr zinām, arī tie ir ļoti atšķirīgi. “Latvijas Avīzē” jau stāstījām, ka benzpirēna daudzums mājražotāju un industriālo produktu žāvējumos atšķiras pat aptuveni desmit reižu.
Patlaban tiek uzskatīts, ka ar pārtikas produktiem uzņemtais vidējais benzpirēna patēriņš ES valstīs ir no 641 līdz 1077 nanogramiem (1000 nanogrami = 1 mikrograms – red.). “Noteikt kancerogēnā un genotoksiskā benzpirēna vidējo patēriņu dienā nevar, tāpēc izmanto piesardzības koeficentu, kas ir 10 000,” sarežģīto vērtēšanas procesu atklāj A. Melngaile.
Nesmēķētājierm vislielākais aromātisko policiklisko ogļūdeņražu uzņemšanas avots ir pārtikas produkti, secinājusi EFSA. Bet smēķētāji ļoti daudz šās kancerogēnās indes saņem no cigaretēm. Elpojot uzņemtais benzpirēna daudzums esot neliels, vērtējot pret kopējo daudzumu. Pavisam benzpirēna normas ir noteiktas deviņām pārtikas produktu grupām, no kurām Latvijā vissvarīgākās produktu grupas ir bērnu pārtikas produkti, gaļas un gaļas produktu kūpinājumi, eļļās un tauki.
Aicina necelt paniku
“Noteikti nevajag celt paniku,” lūgta komentēt EFSA secinājumus, teic A. Melngaile. Viņa vērš uzmanību, ka vislielākā riska grupa ir cilvēki, kas uzturā lieto vienveidīgus pārtikas produktus. Tāpat labas veselības uzturēšanai svarīgi būtu uzturā lietot vietējās Latvijā audzētos dārzeņus un citus lauksaimniecības produktus. Iemesls – jau agrāk nosauktais samērā mazais industriālais piesārņojums. Kritiski vērtējot – ja šo produktu izmeklējumi Latvijā nav veikti, tad ieteikums nav īsti korekts.
“Bior” patlaban veic pēdējos aprēķinus, kas parādīs situāciju ar benzpirēnu gaļas kūpinājumos Latvijā. “Uz Briseli patlaban ir nosūtīti vien 30 uzņēmumu veikto analīžu rezultāti un 20 oficiālie mūsu rīcībā esošie izmeklējumu rezultāti. Tas tāpēc, lai komisiju iepazīstinātu ar problēmas būtību Latvijā,” skaidro ZM Veterinārā un pārtikas departamenta pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja Sarma Sleže.
Bet A. Melngaile piebilst, ka vēl gatavotajā Eiropas Komisijai paredzētajā vēstījumā bez gandrīz 200 gaļas kūpinājumu paraugu izmeklējumu rezultātiem būšot arī informācija par patērētāju ēšanas paradumiem un uzņēmumos izmantotajām tehnoloģijām. Eksperte teic, ka viņa nezinot komisijai sūtāmā pētījuma secinājumus, tomēr noprotams, ka tajā būs lasāms par gaļas kūpinājumu ietekmes mazo risku uz cilvēku veselību. Tas vieš cerību, ka ierastie ēšanas paradumi, kas gan ne vienmēr ir veselībai labvēlīgi, Latvijā jāmaina nebūs.
Pirmā diskusija Eiropas Komisijā par striktāku benzpirēna normu atcelšanu vai pārcelšanu notiks 8. maijā.
Uzziņa
ES jaunās prasības aromātisko policiklisko ogļūdeņražu klātbūtnei kūpinājumos
* 2014. gada 1. septembrī stājas spēkā jauna benzpirēna norma (EK regula 835/2011) kūpinātā gaļā un kūpinātas gaļas produktos, kūpinātās zivīs un kūpinātu zivju produktos (šprotēm norma paliek iepriekšējā),
* atļauto benzpirēna normu samazinās no 5 µg/kg līdz 2 µg/kg, bet benzpirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summu no 30 µg/kg līdz 12 µg/kg. Šādas normas apstiprināja jau 2011. gadā, to ieviešanai noteica trīs gadu ilgu pārejas periodu,
* labojumu mērķis ir nodrošināt patērētājiem iespēju pirkt veselīgāku pārtiku.
Viedoklis
Didzis Šmits, Latvijas Lobētāju asociācijas valdes loceklis: “Latvija savu mājas darbu veic labi. Kad 8. maijā būsim ar to iepazīstinājuši Eiropas Komisiju, tad varēsim uzrunāt citas dalībvalstis. Procesu nedaudz kavē citu valstu kūtrums analīžu rezultātu iesniegšanā. Nenosaukšu, kurās dalībvalstīs, tomēr esam atklājuši, ka ir arī nekūpināti gaļas produkti un gaļa, kas pārsniedz patlaban pieļaujamo benzpirēna daudzumu. Tas varētu būt saistīts ar izmantotajām garšvielām un citām piedevām. Daudz kas būs atkarīgs no komisijas piedāvājuma. Tas varētu būt zināms maija vidū. Bet Eiropas Komisija ir iecerējusi savu lēmumu paziņot 1. jūlijā.”
