Eiropā sāk apspriest kara izbeigšanu Ukrainā pēc shēmas “teritorija apmaiņā pret mieru” 12
Eiropā šobrīd vairāki politiķi uzskata, ka jāpalielina militārais atbalsts Ukrainai, lai nostiprinātu tās pozīcijas iespējamās miera sarunās, raksta The Washington Post.
Vienlaikus klusu, taču arvien vairāk tiek runāts par to, ka jāgatavojas Kijivas un Maskavas miera sarunām, ietverot ideju par piekāpšanos Ukrainas teritorijas ziņā.
Politiķi norāda, ka miera sarunas kļuvušas vēl aktuālākas pēc Donalda Trampa uzvaras ASV vēlēšanās, jo viņš skaidri norādījis, ka atbalsta darījumu, kurā daļa Ukrainas teritorijas tiek atstāta Krievijas rokās.
Diskusijās, kas Eiropā notikušas aiz slēgtām durvīm, šādas pārdomas rosinājusi salīdzinoši drūmā situācija kaujas laukā – Ukrainas karaspēks šobrīd atrodas kaujas pozīcijās, vienlaikus pastāvot bažām par ASV finansējuma samazināšanos.
The Washington Post intervijas ar 10 esošajiem un bijušajiem diplomātiem no Eiropas un NATO apstiprina, ka, neskatoties uz pastāvīga atbalsta paziņojumiem, daži no Ukrainas sabiedrotajiem arvien vairāk vēlas likt pamatu sarunām starp Ukrainu un Krieviju, pat ja darījuma nosacījumi nav Ukrainai patīkami.
“Teritorija apmaiņā pret mieru” – vairākas amatpersonas uzskata, ka šī šobrīd sāk šķist arvien reālāka shēma, kā varētu izbeigt karu, tam piekrīt, piemēram, bijušais Francijas vēstnieks Vašingtonā Žerārs Āro.
Viņš saka: “Es domāju, ka visi vairāk vai mazāk ir nonākuši pie šāda secinājuma, taču ir grūti to pateikt publiski, jo tas nozīmētu, ka mēs apbalvosim agresiju.”
Kāda Rietumu amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, sacīja: “Tās noteikti vairs nav tikai ārzemnieku spekulācijas.”
Tas, kā varētu izskatīties darījums, pagaidām līdz galam nav skaidrs. Tā kā Krievijas karaspēks kontrolē aptuveni piekto daļu valsts, tostarp Donbasas austrumu daļu un anektēto Krimas pussalu, šābrīža frontes līniju iesaldēšana nozīmētu, ka Ukraina atdos lielu daļu savas teritorijas.
Kamils Grands, bijušais NATO ģenerālsekretāra palīgs un līdzstrādnieks Eiropadomē Ārējo attiecību jautājumos norāda, ka šobrīd tiek uzskatīts, ka miera sarunas ir jāsāk iespējami ātrāk, tajās jāiekļauj zināma piekāpšanās no abām pusēm.
Pēc viņa teiktā, Eiropas līderiem “ir liels jautājums par to, kā Trampa komanda vēlas aizvadīt šo spēli”. Un, lai gan eiropieši cer, ka nākamā ASV vadība pamudinās Krieviju uz sarunām, viņi arī baidās, ka Trampa administrācija, pārtraucot palīdzības sniegšanu, var novest Ukrainu pie slikta darījuma.
Tiek atzīmēts, ka par shēmu “teritorija apmaiņā pret mieru” ir Maskavai draudzīgais Ungārijas līderis Viktors Orbans. The Washington Post atzīmē, ka visi šie plāni iet roku rokā ar pamatīgām Polijas un Baltijas valstu bailēm, ka Krievija, saņemot Ukrainas teritoriju, radīs lielāku spiedienu uz NATO robežām.
Vēl kāds no aptaujātajiem norādījis, ka agrāk ideja atdot teritoriju apmaiņā pret mieru līdzinājusies dedzināšanai uz sārta, taču šobrīd daudziem tā šķiet arvien pieņemamāka.
“Mēs visi to saprotam – īstermiņā Ukrainai būs grūti atjaunot suverenitāti par 100% tās teritorijas,” viņš piebilda.
Tikmēr LETA raksta, ka jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps, sagaidāms, drīzumā iecels īpašo Ukrainas miera sūtni, kas vadīs sarunas par kara izbeigšanu ar Krieviju, trešdien vēsta ASV telekanāls “Fox News”, atsaucoties uz avotiem.
“Būs ļoti augsta ranga īpašais sūtnis, kāds ar lielu uzticamību, kam tiks dots uzdevums rast risinājumu, panākt risinājumu mieram,” sacīja viens no avotiem. “Jūs to redzēsiet pavisam drīz.”
Trampam nav vienota miera plāna Ukrainai, bet viens no apsvērtajiem variantiem ir konflikta iesaldēšana, fiksējot robežas pa faktisko frontes līniju un izveidojot demilitarizētu zonu gandrīz 1300 kilometru garumā, pagājušajā nedēļā vēstīja laikraksts “Wall Street Journal”, atsaucoties uz avotiem Trampa komandā.
Iepriekš Trampa komandas plāns bija cits – pārtraukt palīdzību Ukrainai, līdz Kijiva būs piekritusi miera sarunām ar Maskavu, atgādināja laikraksts.
Iespējams, ka tieši to Tramps bija domājis, solot izbeigt karu 24 stundu laikā vēl pirms savas inaugurācijas 2025.gada janvārī.
