Eiropa risina bēgļu krīzi 3
Vakar Austrijas galvaspilsētā Vīnē notika Eiropas un Rietumbalkānu līderu samits, kurā apsprieda ar imigrāciju saistītas problēmas ES valstīs.
Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers mudināja dalībvalstis “veikt savu mājasdarbu” Eiropas imigrantu krīzes lietā un mudināja uz bēgļu “taisnīgu sadali”. Bez bēgļu “taisnīgas sadales” ES apdraud tautas atbalstu tajās valstīs, kas Eiropā uzņem bēgļu lauvas tiesu, skaidroja ministrs. Savukārt Austrijas ārlietu ministrs Sebastians Kurcs sacīja, ka galvenie bēgļu uzņemšanas principi vairs nedarbojas.” Grieķija cenšas darīt visu, lai dotu bēgļiem iespēju pēc iespējas drīzāk pārbraukt uz Maķedoniju, pēc tam uz Serbiju, pēc tam uz Ungāriju, kamēr viņi nonāk tādās bagātās ES valstīs, kā, piemēram, Austrija un Vācija. Realitāte ir tāda, ka Dublinas sistēma vairs nedarbojas,” sacīja Kurcs. Dublinas konvencija stājās spēkā 1997. gadā un paredzēja ārvalstu pilsoņiem tiesības pieprasīt patvērumu jebkurā ES valstī pēc vienādiem noteikumiem. Serbijas un Maķedonijas ārlietu ministri savukārt aicināja spert apņēmīgus soļus samilzušās imigrantu krīzes lietā. Maķedonija un Serbija pēdējo mēnešu laikā kļuvušas par tranzītzemēm tūkstošiem nelegālo imigrantu, kas cenšas sasniegt pārtikušās ES valstis, lai tur pieprasītu patvērumu. “Mēs esam sastapušies ar lielāko bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara. Tā ir īsta tautu migrācija, un Serbija ir tranzītvalsts,” sacīja Serbijas ārlietu ministrs Ivica Dačičs. “Tā ir ES problēma, un no mums [tranzītvalstīm] tiek sagaidīts rīcības plāns,” viņš sacīja. “Es uzskatu, ka ES ir jānāk pirmajai ar plānu. Man šeit ir jābūt ļoti tiešam. Mēs šeit nesam problēmas smagumu.” Maķedonijas ārlietu ministrs Nikola Poposki sacīja, ka viņa valstī katru dienu no ES dalībvalsts Grieķijas ierodas 3000 nelegālo imigrantu.
Savukārt jaunais Polijas prezidents Andžejs Duda paziņojis, ka Varšava atturēsies palīdzēt bēgļiem no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas, jo potenciāli drīz varētu būt gaidāms bēgļu pieplūdums no Ukrainas. “Bēgļu jautājumā mums ir īpaša problēma saistībā ar konfliktu Ukrainā. Kamēr turpināsies karš, tūkstošiem ukraiņu turpinās bēgt no valsts, galvenokārt uz Ungāriju un Poliju,” sacīja Duda. “Mēs esam ukraiņu tuvākā kaimiņvalsts, un viņi [pie mums] var justies droši. Ja konflikts atkal saasināsies, pie mums ieradīsies vēl vairāk bēgļu,” skaidroja Polijas prezidents. Viņš sacīja, ka jau patlaban ir pazīmes, kas liecina, ka simtiem tūkstošu ukraiņu vēlas bēgt uz Poliju. Varšava nesen uzņēma 2000 bēgļu, lai atvieglotu situāciju Itālijā un Grieķijā, taču noraidījusi Vācijas aicinājumus vienlīdzīgāk sadalīt patvēruma meklētājus ES iekšienē.
