Eiropa plāno triljonu vērtu “zaļo darījumu” 0
Eiropas Komisijas topošā prezidente Urzula fon der Leiena gatavojas prezentēt likumprojektu par “Eiropas zaļo darījumu” – klimata neitralitātes panākšanu līdz 2050. gadam – nākamajā ES virsotņu apspriedē 12. decembrī.
Šo ļoti ambiciozo un vērienīgo projektu uzdots pārraudzīt Nīderlandes eirokomisāram Fransam Timermansam. Projekta īstenošanas pirmajā posmā līdz 2030. gadam ES oglekļa izmešu apjoms jāsamazina par 50–55%, salīdzinot ar pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu līmeni.
Līdz šim ES spējusi samazināt izmešus tikai par 23,5%, dažām dalībvalstīm, piemēram, Spānijai, pieļaujot 17,9% izmešu pieaugumu, tāpēc uzstādījums varētu būt par augstu, atzīmē analītiķi.
EK izpildviceprezidentam Valdim Dombrovskim, kuram jāīsteno “ekonomika cilvēku labā”, uzdots pārveidot Eiropas Ieguldījumu banku (EIB) par klimata banku un izbrīvēt vienu triljonu eiro ieguldījumiem klimata neitralitātes jomā nākamajos desmit gados.
EIB stratēģija ietver “zaļo” obligāciju izdošanu, lai finansētu zinātnisko izpēti un risinājumu veidošanu tehnoloģijām ar ļoti zemu oglekļa izmešu līmeni. Tiek paredzēts, ka zaļās obligācijas pirks Eiropas Centrālā banka, privātās finanšu iestādes un institucionālie ieguldītāji.
Zaļais darījums paredz izbeigt visu ES un nacionālo finansējumu enerģētikas projektiem, kur izmantota fosilā degviela. Vācija, Itālija, Polija, Latvija un Spānija grib, lai EIB turpinātu finansēt gāzes projektus, kas atvieglotu pāreju no oglēm vai kodolenerģijas. EIB dati liecina, ka tā 2018. gadā atvēlēja gandrīz divus miljardus eiro projektiem, kur izmantota fosilā degviela.
Ir izveidots tā dēvētais Taisnīgas pārejas fonds, lai atvieglotu enerģētikas problēmas rajonos, kas atkarīgi no fosilās degvielas izmantošanas. Eiropas Parlaments aicinājis piešķirt šim fondam papildu 4,8 miljardus eiro. Pēc Polijas, kas enerģētikā plaši izmanto ogles, Ekonomikas institūta aprēķiniem, lai fonds darbotos efektīvi, tam vajadzētu saņemt katru gadu vismaz 10–20 miljardus eiro laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam.
Eiropas Komisijas topošā prezidente Urzula fon der Leiena vēl pirms savas apstiprināšanas Eiroparlamentā paziņoja par apņemšanos ieviest “Eiropas zaļo darījumu” simt dienu laikā pēc stāšanās amatā, lai novērstu Zemes ekoloģisko sabrukumu un vienlaikus gādātu par sociālo taisnīgumu.
Taču Eiropas Komisijā, kur tiek veidota ES politika, eksperti nodala sociālo politiku no tirdzniecības politikas, tāpat kā finanses tiek nodalītas no oglekļa izmešu samazināšanas mērķa.
Labākajā gadījumā ambiciozie priekšlikumi klimata izmaiņu jomā nonāk pie ierēdņiem, kas simpatizē šim mērķim, sliktākajā – tie nonāk pie eirokomisāriem, kas ir gatavi tos norakt.
Fon der Leiena “Zaļā darījuma” pārraudzību uzdeva Nīderlandes centriski kreisajam politiķim Fransam Timermansam, bet “ekonomika cilvēku labā” jāveido Valdim Dombrovskim, Latvijas bijušajam premjerministram, kurš savulaik izcēlās ar bargu taupības programmu pašmāju ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Ir niecīgs iemesls uzskatīt, ka centriski labējais politiķis (Dombrovskis), kurš pārraudzīs finanšu plūsmas, būs ieinteresēts virzīt ambiciozo vides plānu “Zaļā darījuma” īstenošanai, atzīmē izdevums “Politico”, piebilstot, ka klimata izmaiņu problēmas risināšana nav atliekama.
