Eiropa piedzīvo, iespējams, lielāko izaicinājumu kopš Otrā pasaules kara 7
Pašlaik Eiropā notiekošais ir, iespējams, lielākais izaicinājums ne tikai Eiropas Savienībai (ES), bet arī Eiropas kontinentam kopš Otrā pasaules kara, pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”).
Viņš norādīja, ka šāds secinājums ES Ārlietu padomes sanāksmē Briselē izdarīts, ņemot vērā teroraktus, kas pēdējo 18 mēnešu laikā notikuši Francijā un Beļģijā, migrācijas, “Brexit” jautājumus, kā arī visu, kas notiek Austrumu kaimiņu un Dienvidu kaimiņu reģionos.
“Notiek ļoti daudz fundamentālas tektoniskas pārmaiņas, uz kurām pagaidām mēs reaģējam tādā reaktīvā formā. Notiek diskusijas par to, kā mēs varam šo negatīvo spirāli pārlauzt,” teica Rinkēvičs, norādot, ka noskaņojums Ārlietu padomē ir racionāls un vērsts uz darbību.
Pēc Rinkēviča teiktā, pozitīvais sarežģītajā situācijā, kurā ir Eiropa, esot Lielbritānijas ārlietu ministra Borisa Džonsona pirmdien paziņotais, ka šī valsts nedomā norobežoties no Eiropas problēmām. Lai gan briti nobalsojuši par izstāšanos no ES, Lielbritānija paredzot būt ļoti aktīva kopējās Eiropas politikas veidotāja un atbalstītāja.
Jau ziņots, ka ārlietu ministrs pirmdien piedalījās ES Ārlietu padomes sanāksmē Briselē, kuras laikā tika diskutēts par situāciju Turcijā, terorismu, kā arī migrāciju.
Pārrunājot situāciju un notikumu attīstību Turcijā pēc valsts apvērsuma mēģinājuma, Rinkēvičs aicinājis ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Federiku Mogerīni sasaukt ES 28 dalībvalstu un Turcijas sanāksmi, lai noskaidrotu Turcijas puses turpmāko rīcību, tostarp jautājumā par nāvessoda atjaunošanu, kas ir izskanējis no vairāku šīs valsts amatpersonu puses.
ES Ārlietu padomē ar klusuma brīdi pieminēja vairāk nekā 80 upurus, kuri 14.jūlijā tika nogalināti teroristiskā uzbrukumā Francijas pilsētā Nicā. “Uzbrukumi nedrīkst mazināt Eiropas Savienības apņemšanos nodrošināt savu iedzīvotāju un valstu drošību. Eiropas Savienība ir pieņēmusi attiecīgus lēmumus, un ir jāstrādā, lai pārvarētu iespējamus trūkumus un šķēršļus pasākumu koordinācijai un pastiprinātai sadarbībai,” teica Rinkēvičs.
Tāpat Briselē notika arī ES ārlietu ministru neformālās brokastis ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju, kurā Rinkēvičs pauda viedokli par situāciju Ukrainā un Tuvo Austrumu reģionā.
“Ukrainas, Sīrijas un Lībijas jautājumā Eiropas Savienība un ASV var būt efektīva tikai tad, ja cieši sadarbojas kopā. Vienlaikus ir jāsaprot, ka Sīrijas konflikta noregulējumu nevar nodrošināt bez reģionu valstu – Turcijas, Irānas un Saūda Arābijas iesaistes,” uzsvēra ministrs.
Rinkēvičs arī pauda atbalstu pašreizējai ES un ASV stratēģijai ar Krieviju – iesaistīties dialogā, kas ir visas ES un ASV interesēs, un pretdarboties, ja Krievija pārkāpj starptautiskās tiesības. “Minskas vienošanās ir iespējama, ja primāri Ukrainā tiek nodrošināts pamiers un robežkontrole,” sacīja ministrs. Viņš arī pauda atbalstu ES-ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līguma noslēgšanai.
