Eiropā pieaug autoavārijās bojāgājušo skaits 0
Līdz ar pavasara iestāšanos aktīvāka un straujāka kļūst satiksme uz Eiropas ceļiem. Jaunākie statistikas dati, ko izplatījusi Eiropas Komisija (EK), liecina par mainīgu ainu gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Kamēr Baltijā situācija lēnām uzlabojas, citur Eiropā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem bojāgājušo skaits kļuvis lielāks.
Neatslābt krīzes laikos
EK īpaši norāda uz satraucošām tendencēm Polijā un Beļģijā, kur bojāgājušo skaits ir audzis un dzīvību joprojām zaudē uzkrītoši daudz motociklistu. Saskaņā ar jaunākajiem EK datiem salīdzinājumā ar cerīgajiem rādītājiem iepriekšējos desmit gados, kad vidēji Eiropā avārijās bojāgājušo skaits saruka par sešiem procentiem, pērn melnā statistika mazinājusies tikai par diviem procentiem. Turklāt bojāgājušo skaits ir ievērojami pieaudzis Vācijā un Zviedrijā, kur līdz šim bijuši ļoti augsti drošības rādītāji.
Eiropas transporta lietu komisārs Sīms Kallass paudis, ka šie dati ir trauksmes zvans. “Šis ir lēnākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazinājums pēdējos desmit gados. Uz Eiropas ceļiem joprojām ik dienas iet bojā aptuveni 85 cilvēki. Tas ir nepieņemami,” teic komisārs. S. Kallass mudinājis valstis neatslābt, risinot ceļu drošības jautājumus arī ekonomiski un finansiāli grūtajos laikos, īpaši domājot par motociklistu nāves gadījumu skaita mazināšanu. Komisārs vērsies pie atbildīgajiem ministriem visās dalībvalstīs, lai saņemtu informāciju par valstu satiksmes drošības īstenošanas plāniem.
Pārgalvīga braukšana un alkohols
EK eksperti secina, ka satiksmes nelaimes gadījumu samazināšanās iet roku rokā ar vairākiem komponentiem. Lielu lomu spēlē uzlabota ceļu kvalitāte, stingrāki sodi par braukšanu dzērumā, ātruma pārsniegšanu, augstākas transportlīdzekļu kvalitātes prasības un striktāki nosacījumi autobusu un smago kravas automašīnu darba laika ilgumam.
Taču jaunākā statistika joprojām rāda, ka vismaz puse no nelaimes gadījumiem ar traģiskām beigām ir notikuši klasisko pārkāpumu dēļ – šoferim esot narkotiku vai alkohola reibumā, pārsniedzot braukšanas ātrumu vai nelietojot drošības jostas.
Fatāli satiksmes negadījumi biežāk notiek uz ceļiem apdzīvotās un aktīvas satiksmes vietās. Par upuriem visbiežāk kļūst vīrieši un cilvēki vecumā no 25 līdz 49 gadiem, kā arī 18 līdz 24 gadus veci jaunieši.
Īpaša uzmanība riteņbraucējiem
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Ieva Bērziņa norāda, ka, ņemot vērā pasaules pieredzi, ir nepieciešami vismaz desmit gadi, lai informatīvās kampaņas nestu augļus – cilvēki saprastu, ka nedrīkst braukt dzērumā, pārsniegt ātrumu un ka jālieto drošības jostas. Viņasprāt, avārijās bojāgājušo skaits samazinās vairāku iemeslu dēļ, pateicoties stingrākiem likumiem, 2004. gadā ieviestajiem pārkāpumu uzskaites punktiem, stingrākiem sodiem par sēšanos pie stūres dzērumā, par pārsniegtu ātrumu, arī striktākai mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku – velosipēdistu un gājēju – uzraudzībai.
Arī nākamnedēļ, 19. aprīlī, CSDD sāks īpašu kampaņu velosipēdistu drošībai. Sākoties siltākai sezonai un ņemot vērā pieaugošās benzīna cenas, velosipēdu uz Latvijas ceļiem parādās arvien vairāk. Kampaņas laikā būs skatāmi gan informatīvi videoklipi televīzijā, gan izvērsta ielu reklāma. Lielāko uzmanību pievērsīs tam, kā velosipēdistiem pareizi šķērsot ielu.
Ieva Bērziņa atzīst, ka Latvijā tāpat kā citur Eiropā liela problēma ir motociklistu satiksmes negadījumi, un tieši tagad, aprīlī, maijā, sākas aktīvā sezona. 2010. gadā Latvijā bojā gājuši 17 motociklisti, pērn – 7, taču liels ir cietušo skaits: 2010. gadā – 217, bet 2011. gadā – 223 cietušo.
Īpaši jauniešu vidū pēdējā laikā iecienīti kļuvuši mopēdi, kas labi piemēroti arī pilsētas videi, taču, kā atzīst CSDD, varētu radīt jaunas problēmas satiksmes drošībā, jo prasa īpašu braucēju uzmanību un rūpību.
Uzziņa Par satiksmes drošību Latvijā Latvijā un arī pārējās Baltijas valstīs, kas ilgstoši bija ES satiksmes negadījumu melnā zona, pēdējos gados vērojama no visām dalībvalstīm visstraujākā situācijas uzlabošanās. Latvijā pēdējos desmit gados avārijās bojāgājušo skaits sarucis vairāk nekā uz pusi, proti, par 61 procentu, kas ir straujāk nekā vidēji ES. Pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem Latvija ceļu satiksmes negadījumos zaudēja rekordaugstu skaitu cilvēku: 2001. gadā – 558, 2010. gadā – 218, bet 2011. gadā bojā gāja 176 cilvēki. |