Eiropā – patiešām zaļas obligācijas. Pirmais gadījums pasaulē, kad skaidri definēti to noteikumi 10
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Marta sākumā Eiropas Savienībā tika panākta vienošanās par to, kā tad īsti jāizskatās un kādiem kritērijiem jāatbilst t. s. zaļajām obligācijām. Tas ir pirmais gadījums pasaulē, kad tiek skaidri definēti zaļo obligāciju noteikumi.
Jaunradītais ES zaļo obligāciju standarts nosaka, ka obligācijas ir uzskatāmas par zaļām, ja tās atbilst četriem kritērijiem. Pirmkārt, tās atbilst ES taksonomijai (klasifikators, kas nosaka, kas tiek uzskatīts par zaļu un ilgtspējīgu, un kas ne). Proti, ar šādu parādzīmju emisijas rezultātā iegūtiem līdzekļiem drīkst finansēt tikai tādus projektus, kas atbilst vismaz vienam no sešiem taksonomijas izvirzītajiem vides mērķiem, un nedrīkst nodarīt kaitējumu pārējiem.
Otrkārt, parādzīmju izlaidējam jāapliecina, ka izlaistās parādzīmes atbilst ES zaļajiem mērķiem, tostarp arī jāpamato kā paša parādzīmju izlaidēja korporatīvā stratēģija. Treškārt, obligāti jāpublisko, kā iegūtie līdzekļi tiek izmantoti un kāda ir šīs rīcības ietekme uz vidi. Ceturtkārt, jāpakļaujas ārējām pārbaudēm, kas apliecina parādzīmju izlaidēja rīcības atbilstību zaļajām normām.
Cīņa pret izlikšanos
Tieši definīciju un noteikumu neskaidrība šajā jomā līdz šim ir pamatīgi mulsinājusi gan tos, kas vēlas emitēt zaļās obligācijas un bieži vien arī laist tās fondu biržā, gan arī investorus, kas vēlas tādās ieguldīt. ES šajā jomā beidzot ir izstrādājusi skaidrus standartus, tiesa gan – pat pašā Eiropā pagaidām pievienošanās šiem standartiem, emitējot zaļas obligācijas, ir pilnīgi brīvprātīga, proti – var arī tiem nepievienoties.
Tomēr skaidru noteikumu esamība turpmāk ļaus investoriem identificēt, kuras obligācijas un uzņēmumi, kas tādas emitējuši, tiešām atbilst zaļajiem kritērijiem, bet kuras nodarbojas ar to, ko latviski, aizņemoties jēdzienu no angļu valodas, varētu dēvēt par zaļmaldināšanu (greenwashing) vai izlikšanos par zaļo – tam raksturīgs, ka uzņēmums skaļi dēvē sevi par zaļo un izliekas par tādu, bet patiesībā dara visu kā agrāk.
Šīs izlikšanās atmaskošana vismaz industriāli attīstītajās valstīs kļuvusi par īstu problēmu, jo sabiedrība pieprasa no ražošanas un pakalpojumu nozarēm pāreju uz zaļākām un ilgtspējīgākām tehnoloģijām, draudot ar izraidīšanu visiem tiem, kas šādai politikai neseko. Tad nu uzņēmumi arī cenšas atbilst sabiedrības gaidām – daži patiesi, bet daži tikai izliekas. Šādā rīcībā ir pieķerts ne viens vien pazīstams uzņēmums – “McDonald’s”, IKEA, “H&M”, “Unilever”, “Ryanair”, “Volkswagen”, “ExxonMobil”, “British Petroleum”, “Nestle”, “Coca-Cola”, “Starbucks” un vēl daudzi citi. Tieši minētie skaļi izskanējušie piemēri un to radītais kaitējums uzņēmumu tēlam, sabiedriskajām attiecībām un maciņam liek domāt, ka vismaz Eiropā tikko apstiprinātie zaļo obligāciju standarti ātri kļūs par normu.
Strauji augošs tirgus
Eiropas Savienībā vien zaļo obligāciju tirgus pārsniedza pusmiljardu eiro 2021. gadā, turklāt Eiropas emitenti bija tikai puse no tiem, otru pusi veidoja obligāciju emitenti no citām valstīm. Ja skatās uz pasauli kopumā, tad zaļās obligācijas šobrīd veido 3–3,5% no visā pasaulē izlaistajām parādzīmēm. Neskatoties uz šķietami nelielajiem procentiem, zaļo parādzīmju tirgus pasaulē aug mežonīgā ātrumā – 2021. gadā tas bija 517 miljardus ASV dolāru liels, un tas viena gada laikā bija palielinājies par 60%.
Tiek prognozēts, ka zaļo obligāciju apjoms 2023. gadā sasniegs jau vienu triljonu dolāru, bet 2025. gadā – pusotru. Jāpiebilst, ka pašreiz visas zaļās obligācijas ir uzņēmumu izlaistas, bet nākotnē nav izslēgta arī valstu valdību pievienošanās šai kustībai. Latvijā ar savām zaļajām obligācijām ir pazīstams, piemēram, valsts vērtīgākais uzņēmumus “Latvenergo”.
Arī Eiropā šie skaitļi nākotnē tikai palielināsies, jo ES pieņemtā taksonomija liek arvien vairāk attīstīties zaļiem projektiem un tie būs arī arvien vairāk jāfinansē ar zaļi iegūtiem līdzekļiem. Piemēram, Eiropas Finanšu tirgu asociācija jau izteikusies, ka jaunie zaļo obligāciju noteikumi tai kopumā šķietot pieņemami un atbilstot daudzām jau šobrīd esošajām normām, taču taksonomijas praktiskais pielietojums vēl esot jānoslīpē.
Taču svarīgākais nākotnes attīstības faktors ir tas, ka Eiropas Komisija nolēmusi 30% no 750 miljardu finansējuma, kas paredzēts “NextGenerationEU” instrumenta vajadzībām, izlaist tieši kā zaļās obligācijas. Bet “NextGenerationEU” ir viens no galvenajiem finanšu instrumentiem, kuru Eiropas Komisija izmanto, lai palīdzētu ES valstīm atkopties pēc Covid-19 krīzes un pārkārtot savu ekonomiku un dzīvi atbilstoši nākotnes ilgtspējas mērķiem, kopējais finanšu apjoms, kas valstīm pieejams šīs programmas ietvaros, ir 806 miljardi eiro.
Kurp tālāk?
Eiropas zaļo obligāciju standarts jau šobrīd prasību un noteikumu ziņā ir pārāks par vairumu noteikumu, saskaņā ar kuriem izlaistas līdzšinējās zaļās parādzīmes, tomēr jau šobrīd izskan balsis, ka būs jāturpina pilnveidot zaļo aizņēmumu noteikumus. Izskan viedokļi, ka uzlabojumi nepieciešami gan tajā, kā uzņēmumi un citi parādzīmju izlaidēji apliecina savu uzticību zaļajām idejām, gan visa zaļo parādzīmju tirgus regulēšanā, gan arī investoru tiesību aizsardzības jomā. Piemēram, kritiķi norāda, ka šobrīd ar zaļo parādzīmju palīdzību iespējams iegūt finansējumu arī elektrības ražošanai ar dabasgāzes un kodolenerģijas palīdzību, jo ES taksonomijas noteikumi nosaka tos kā pārejas kurināmā veidus līdz 2050. gadam.
Tā kā zaļie aktīvisti ciest nevar ne dabasgāzi, nedz atomelektrostacijas, tad jau tagad izskan balsis, kas aicina atrast veidus, kā pastiprināt noteikumus, lai šīs nozares nevarētu piekļūt zaļajam finansējumam. Otrkārt, pašreizējie noteikumi tomēr neprasa, lai viss parādzīmju izlaidēja bizness būtu orientēts uz to, lai tiktu sasniegts Parīzes klimata vienošanās ietvaros noteiktais atmosfēras sasiluma ierobežojums – ne vairāk kā 1,5 oC, bet – attiecas tikai uz konkrēto biznesa virzienu, kas tiek finansēts ar zaļajām obligācijām.
Arī to aicina mainīt un pieprasīt, lai parādzīmju emitenta uzņēmējdarbības oglekļa emisiju apjoms tiek samazināts visos biznesa virzienos. Nu, un parādzīmju tirgus regulācijas mērķis ir skaidrs – likt tiem, kas atbilst jaunajam standartam, tam pievienoties, bet tos, kas neatbilst, identificēt un informēt investorus par šo vērtspapīru neatbilstību. Un var nešaubīties, ka investori šādus pasākumus atbalstīs, jo arī viņiem ir svarīgi ziņot saviem akcionāriem un pārējām ieinteresētajām personām, ka viņu darbība atbilst zaļajiem noteikumiem. Tā zaļuma ideoloģija arvien vairāk pārņem visdažādākās dzīves jomas Eiropā un pasaulē.
