Foto: Ekrānuzņēms no sociālo mediju platformas “X”

Eiropā, pateicoties klimata pārmaiņām, uzliesmo Denges drudzis 37

Klimata pārmaiņu rezultātā, invazīvie odi izplatās iepriekš nepiesārņotās teritorijās, tādējādi Eiropā šobrīd uzliesmojusi Denges drudža jeb tropu druža izplatība, ziņo medijs “Politico“.

Reklāma
Reklāma
Astrologs nosauc laiku, kad Krievija “dāvās patiesus murgus” visai Ukrainai – cilvēki sastings no šausmām
RAKSTA REDAKTORS
“9.klašu absolventiem, konkrētāk, tieši puišiem, ir liegta iespēja saņemt atestātus” – jauniešiem ir satraukums, jo var nepagūt iesniegt dokumentus nākamajā skolā
TV24
“Es esmu vispār šokēts! Tā ir čurāšana pret vēju, jo Eiropā ir citas tendences,” Rēvalda viedoklis par pagarinātu darba nedēļu
Lasīt citas ziņas

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) konstatēja, ka pagājušajā gadā ES/EEZ bija 130 lokāli saslimšanas gadījumi ar tropu drudzi, salīdzinot ar tikai 71 gadījumu desmit gadu laikā no 2010. līdz 2021. gadam.

Denges drudzim raksturīgi simptomi: augsts drudzis, galvassāpes, ķermeņa sāpes, slikta dūša un izsitumi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat 2023. gadā deviņās ES valstīs bija reģistrēti 713 lokāli iegūti cilvēku saslimšanas gadījumi ar Rietumnīlas vīrusu un 67 nāves gadījumi, tostarp daudzos reģionos, kur iepriekš inficēšanās nav novērota. Lai gan šis skaits bija mazāks nekā iepriekšējā gadā (1133 gadījumi), ECDC ir nobažījies par vīrusa plašo ģeogrāfisko izplatību. Rietumnīlas drudzis ir vīrusu infekcija, kuras ierosinātāja – Rietumnīlas vīrusa nozīmīgākie pārnesēji ir odi.

Straujo pieaugumu ir izraisījušas klimata pārmaiņas, kas ir radījušas labvēlīgus vides apstākļus šo patogēnu pārnēsājošo moskītu populāciju pieaugumam Eiropā. Jau šā gada marta sākumā Seviļā, Spānijā, tika konstatēts vietēji iegūts Rietumnīlas vīrusa gadījums.

“Eiropa jau tagad redz, kā klimata pārmaiņas rada labvēlīgākus apstākļus invazīvajiem odiem izplatīties iepriekš neskartās teritorijās un inficēt vairāk cilvēku ar tādām slimībām kā tropu drudzis,” sacīja ECDC direktore Andrea Ammona, kura ir ECDC direktore pēdējā darba nedēļā.

“Tajos Eiropas reģionos, kur ir vislielākais risks, sevišķi svarīgi ir individuālie aizsardzības pasākumi apvienojumā ar slimības pārnēsātāju kontroles pasākumiem, agrīna saslimšanas gadījumu atklāšana, savlaicīga uzraudzība, turpmāki pētījumi un izpratnes veicināšanas pasākumi,” piebilda Ammona.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.